Šīs nedēļas sākums bija lielisks, un to pašu jau var teikt arī par noslēgumu – jeb no pārnacionālā uz nacionālo 😊
Nedēļa sākās ar tikšanos ar OECD kolēģiem, kas pārstāvēja ne vien izglītības jomu, bet arī teritoriālās attīstības ekspertīzi. Šeit vairāk teic mūsu kopīgā preses relīze. No kopīgās darba tikšanās sev paņēmu šādas pavisam vienkāršas atziņas – (i) Latvija ir brīnišķīgā izmērā, lai to varētu ļoti rūpīgi apsaimniekot – jā, jā – arī izglītībā 😊 un (ii) nav jāizgudro vāji risinājumi, ja visapkārt Eiropai un pasaulei ir tieši tādas pat situācijas kā pie mums – jāpaņem šī pieredze. Jūs pareizi teiksiet – nekas jauns. Un tomēr jauns ir tas, ka sastopas divas spēcīgas puses – gan mūsu virzošie kolēģi, gan pasaules acis. Liels prieks, ka notika būtiska abu pušu izaicinājumu sarunas – spriegojas, berzējas, jautā, diskutē, smejas un skumst, rēķina, domā, skripto, un vēl un vēl.. un beigās sanāk tas, kas ir ļoti vajadzīgs – savas valsts vēl labāka izpratne. Šobrīd vēl precizējam daudz jo daudzo datu kopas, lai viss “ir šūts uz auguma”.
Nedēļa noslēdzās ar iespēju mūsu ministrijas Vadības sanāksmē gan gūt atbalstu raitai virzībai ar pētījumu īstenošanas noteikumiem, gan arī izstāstīt par to, kā redzam savus pētījumus kontekstā. Ir prieks, ka starptautisko pētījumu datus arvien vairāk un vairāk izmantosim scenāriju piedāvājumam tālākos izglītības kvalitātes vērtēšanas procesos. Taču darāmais turpinās, lai varam tos ērti salikt arī atvērto datu portālā.
Tomēr vairāk jau šeit vēlējos padalīties ar kādu rūpīgu (lai arī jau pasenu) OECD rakstu, kurā ļoti labi redzams, cik detalizēti tiek analizēti skolu tīkli. Cik individualizēti tie tiek vētīti, nepiemērojot vienu risinājumu visām valstīm, taču arī rodot vajadzīgās kopsakarības. Zemāk attēls no šīs publikācijas “Atsaucīgas skolu sistēmas” (Responsive school systems), kur pat ilustratīvi jeb shematiski varam izsekot galvenajām procesa sastāvdaļām.
Būtībā pie šīs glezniņas arī varētu šoreiz apstāties, jo tā jau pasaka visu - atliek tikai "sapildīt" ar to, kas ir katrā valstī pieejams. Taču... ļoti jau gribējās vēl nedaudz patervelēt par tālāko, ko ceļ laukā šis raksts...
Skolu sistēmas visā pasaulē mainās, veidojas jauns pieprasījuma musturs: mainās mērķi, skolēnu vajadzības un arī demogrāfija. Efektivitāte, kvalitāte un vienlīdzība ir trīs vaļi, kas balsta labāko skolu tīklu, un pāri visam neaizmirstot bērna labbūtību. Raksta nodaļās tiek šķetināti šādi šķēlumi, no kuriem šeit vēlējos akcentēt tikai pašu, pašu galveno –
Pirmkārt, par infrastruktūras finansēšanas mehānismu, kur skolām ir ļoti svarīgi dalīties un puduroties ar pieejamiem resursiem – gan tehniskajiem, gan pedagoģiskajiem. Lai varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību katram skolēnam, pieaugušajiem jāmāk raudzīties bez [pašvaldību] robežām. Un, protams, bez cipariņiem nekādi 😊 Šeit viena bilde, kas lika aizdomāties par Latvijas vietu citu “karaļmāsu vidū”. Jeb – ja apskatām saistību starp vidējo klases lielumu (kas Latvijai ir otrs mazākais sākumskolā un mazākais pamatskolā) un skolotājs-klase attiecību (kas Latvijai ir OECD vidējā līmenī sākumskolā vai pavisam nedaudz lielāks pamatskolā) – varam konstatēt, ka skolotāju resurss rēķinot pret to, par cik klasēm skolotājs ir atbildīgs, kā skolēni ir grupēti klasēs, kā skolotāji izmanto komandas darbu, kā samērojas kontaktstundu ilgums ar skolotāja darba dienām u.c. tiek izmantots salīdzinoši līdzvērtīgi ar OECD vidējiem rādītājiem. Diemžēl lai spētu nodrošināt izglītību šajās vidēji ļoti mazās klasēs un noturētu šādu skolotājs-klase līmeni, ir nepieciešams liels skaits pedagogu.. un attiecīgi daudz lielāks [un vienlaikus sadrumstalotāks] finansējums.
Otrkārt, par teritoriālo atšķirību ietekmes izlīdzināšanu, kur papildu iepriekš minētajai dalīšanās kultūrai ir svarīgi savlaicīgi pamanīt to, ka attālums un blīvums nedrīkst ietekmēt izglītības kvalitāti, proti, jābūt atbalstam dēļ ģeogrāfijas, vienlaikus piedāvājot pragmatiski strādāt ar ēkām, transportu. Savukārt modulārā pieeja, kas nosaka, kurus izglītības līmeņus nepieciešams nodrošināt tuvu bērnam un kurus var piedāvāt lielākā mērogā jeb tālāk no jau vecāka bērna dzīves vietas – ir elastības iespēja skolu tīkla labākā organizācijā [piemēram, 191.lpp.]. Divi kritēriji – ģeogrāfijas ietekme un izglītības kvalitātes nosacījumi – ir savīti, taču tie nedrīkst parazitēt uz pēdējā pasliktināšanas rēķina. Jāmeklē simbioze, un tā labi ieguļas dizainētajā divu moduļu pieejā. Un atkal – bez bildes nekādi. Šeit jau daudzkārt redzētais attēls par to, kā atšķiras skolēnu PISA sasniegumi atkarībā no viņu skolas teritorijas tipa. Plaisa starp lauku un pilsētu teritoriju skolu skolēnu sniegumu par labu otrajiem ir ierasts novērojums. Vien pāris valstīs (Vācija un Izraēla) tas teju sakrīt, un trīs valstīs pat ir otrāds (ASV, Beļģija un Lielbritānija), taču visās pārējās ir stingri par labu pilsētām. Latvijas skolēniem tas ir mērāms teju 50 punktu (48) apmērā.
Un treškārt, par to, kā mazināt dublēšanos vai fragmentāciju izglītības piedāvājumā, kā atbalstīt skolēnus, lai viņi nepaliek uz otru gadu un lai pabeidz skolu. Skolēniem jānodrošina vienlīdzīgas kvalitātes izglītība, pēc iespējas vēlīnāk sākot jebkādu dalīšanu pēc identificētā potenciāla, tā ļaujot potenciālu konstatēt lielākā briedumā un tad jau piedāvājot to ceļu, kas būtu visvairāk izaicinošs un ar iespēju to pabeigt sekmīgi [piemēram, 272. lpp.]. Izvēloties agrīno diagnosticēšanu, jāparedz daudzpusīgs piedāvājums visos līmeņos. Vispārējā, profesionālā un speciālā izglītība jāredz kā papildinošie ceļi nevis izslēdzošie. Piekrītu, ka izklausās tēžveidīgi, taču Latvijas gadījumā ir pārdomāts ceļš arī šajā gadījumā, kad Valsts izglītības satura centra kolēģi veido rūpīgu izglītojamā taku, kuras mērķis nav segregēt, bet tieši piemeklēt katrā dzīves posmā atbilstošākās iespējas.
Skolēnu proporcija (%% no visiem skolēniem), kas pēdējā mācību gadā 15 g.v. pameta skolu, nesaņemot izglītības apliecību, PISA 2018.g. Dati pieejami šeit: https://pisadataexplorer.oecd.org/ide/idepisa/
Kopsavelkot vienā teikumā no lasītā tik jāsaka, ka visa kopdarba mērķis ir, lai skolēni, kas mācās ārpus pilsētām, saņemtu vienlīdz kvalitatīvu izglītību ar saviem pilsētu vienaudžiem. Lai mums kopā izdodas!
Ar sveicieniem,
Dace
p.s. un...rakstā ir vēl daudz citu pakārtotu datu, rekomendāciju, secinājumu. šeit tikai raksta tīzeris 😊
Avots: Responsive School Systems: connecting facilities, sectors and programmes for student success, 2018, pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/school-resources-review/ResponsiveSchoolSystemsENG.pdf