Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD aicina uz tiešsaistes semināru par skolām kā sociālās un emocionālās mācīšanās centriem. Seminārs notiks ceturtdien, 30. martā, plkst. 14:00 pēc Latvijas laika. Lai saņemtu semināra Zoom saiti, nepieciešams reģistrēties, taču semināru būs iespējams klausīties arī OECD Izglītības un prasmju sadaļā Facebook. Seminārā tiks izvērsti apspriesti OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma secinājumi. Citstarp pētījumā konstatēts, ka 10 gadus jauniem skolēniem ir augstākas sociāli emocionālās prasmes nekā 15 gadus jauniem skolēniem, jo īpaši salīdzinot skolēnu optimismu, uzticēšanos, enerģiju un sabiedriskumu.

16. maijā Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA paziņos Starptautiskā skolēnu lasītprasmes pētījuma PIRLS 2021 rezultātus. Reģistrējoties, tiešsaistē plkst. 11:00 pēc Latvijas laika būs iespējams redzēt un klausīties rezultātu prezentācijas. Arī Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūts 16. maijā organizē pētījuma Latvijas datu paziņošanu, par ko informēsim atsevišķi.

No 17. aprīļa līdz 30. maijam Latvijas skolas piedalās divos starptautiskos izglītības pētījumos – 4. klašu skolēni piedalīsies Starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījumā TIMSS 2023, savukārt 8. klašu skolēni piedalīsies Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO mēra valstu progresu Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, t. sk., izmantojot TIMSS pētījuma datus. TIMSS pētījums ierindo Latviju starp valstīm ar visaugstāko 4. klases skolēnu īpatsvaru, kuri sasnieguši vismaz minimālo nepieciešamo matemātisko kompetenci. Vai zinājāt, ka Eiropas Komisija izmantos ICILS pētījuma rezultātus, lai mērītu Eiropas Savienības dalībvalstu progresu Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanā? Nozīmīgs tādēļ ir katra skolēna, kas piedalīsies pētījumā, sniegums, tāpat arī katra skolotāja, skolēna vecāku un vietējās kopienas iesaiste un ieguldījums bērnu zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību attīstīšanā. Vislielākais paldies šajā darbā skolotājiem un skolām!

Aktualitāšu apkārtraksts pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Kā saglabāt optimismu un uzticēšanos, ja esi piecpadsmitgadnieks

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD turpina analizēt 2019. gada Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma (Survey of Social and Emotional Skills) jeb SSES rezultātus, šonedēļ publicējot brošūru par skolām kā sociāli emocionālās mācīšanās centriem, kā arī aicinot visus, kuriem aktuāls šis temats, pieslēgties tīmekļsemināram, ko raidīs no Parīzes 30. martā.

OECD argumentē, ka skolas ir ideāli sociālās un emocionālās mācīšanās centri, jo skola ir sabiedrības mikrokosms un dzīves mācību laboratorija. Taču, cik daudz skolas ir gatavas dot skolēniem visu dzīvei nepieciešamo prasmju attīstībai? Sociāli emocionālās prasmes ietekmē akadēmiskos rezultātus, nākotnes nodarbinātību un pat veselību, un sociāli emocionālo prasmju attīstīšana ir tik pat svarīgs skolu mērķis kā skolēnu akadēmiskie sasniegumi.

Vai skolas saredz sociāli emocionālo prasmju mācīšanu kā savas darbības mērķi?

Pētījumi rāda, ka akadēmiskie sasniegumi un sociāli emocionālās prasmes ir vienas monētas divas puses. Bieži sociāli emocionālo prasmju mācīšana ir paredzēta mācību saturā, taču izšķiroši svarīgi ir tas, kā skolu vadība un skolotāji interpretē standartus un programmas, un vai skolas mērķi ir salāgoti ar oficiāli noteikto mācību saturu.

30. marta seminārs noteikti skars arī jautājumu par sociāli emocionālo prasmju atšķirību, kas SSES pētījumā novērota starp 10 gadus un 15 gadus veciem skolēniem, jo īpaši tādos parametros kā optimisms, uzticēšanās, enerģija un sabiedriskums. 

 Avots: OECD, SSES 2019 Database, Table A.1.3.

Šķiet, ka sociāli emocionālā mācīšanās vairāk tiek īstenota sākumskolā – arī sākumskolas skolotāji ir labāk sagatavoti sociāli emocionālo prasmju mācīšanai, bet obligātās izglītības noslēgumā skolēnu enerģija tiek virzīta uz akadēmiskiem sasniegumiem. Obligātās izglītības noslēdzošajā posmā no skolēniem tiek prasītas un sagaidītas labas sekmes – gaidas ir augstas, un uzcītība mācību priekšmetu apguvē aizēno sociāli emocionālo atbalstu, kas savukārt, ja tiktu vairāk iedzīvināts, ļoti sekmētu mācību priekšmetu apguvi un sasniegumus tajos.

Vai sociāli emocionālās prasmes tiek vērtētas, un vai par vērtēšanas rezultātiem tiek informētas visas iesaistītās puses?

Sistemātiska vērtēšana palīdz iedzīvināt mācību saturu skolās. Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas PISA 2018 pētījums rāda, ka augstāki sasniegumi lasītprasmē ir skolās, kuras dokumentē mācību vērtējumu rezultātus. Tāpat PISA un TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) sakarību izpētes ziņojums atklāj, ka augstāku rezultātu priekšnoteikums lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās ir laika apjoms, ko skolotāji veltījuši skolēnu darbu vērtēšanai un labošanai. Taču, vēl lielāku ietekmi vērtēšana sasniedz tad, ja tās rezultāti tiek līdzdalīti visām iesaistītajām pusēm. Piemēram, skolēna vecāku informēšana par rezultātiem var palīdzēt paaugstināt vecāku interesi par bērna attīstību un stiprināt viņu iesaisti bērna sociāli emocionālajā mācīšanā. Taču, pētījums atklāj vēl kādu atšķirību – 90% 10-gadniekiem skolotāji, kuri vērtēja sociāli emocionālās prasmes, informēja par vērtēšanas rezultātiem viņu vecākus, savukārt 15-gadniekiem šis īpatsvars bija 84%.

Dalīšanās ar vērtēšanas rezultātiem palīdz skolotāju savstarpējā darbā, kā arī skolu darbības uzlabošanā.

Kā skolas veicina un stiprina skolēnu sociāli emocionālo mācīšanos?

Lielākajā daļā skolu sociāli emocionālā mācīšanās ir iekļauta skolas darbības pastāvīgajā rutīnā jeb regulārajā praksē (piemēram, audzināšanas stundās reizi nedēļā). Tas rada risku, ka akadēmiskā mācīšanās ir priekšplānā, bet sociāli emocionālā  mācīšanās – sekundāra. Sociāli emocionālo prasmju izkopšanai skolas bieži izmanto ārpusstundu aktivitātes. SSES pirmie rezultāti jau rādīja, ka piedalīšanās sporta un mākslas aktivitātēs ārpus skolas ir saistīta ar radošumu un zinātkāri abās vecuma grupās. Taču, 15gadnieku dalība ārpusskolas aktivitātēs ir zemāka, salīdzinot ar 10gadniekiem. Tas tiek uzskatīts par vienu no skaidrojumiem, kāpēc atšķiras prasmju līmenis starp abām vecuma grupām.

Pētījuma dati atklāj nozīmīgu pozitīvu sakarību starp daudzveidīgu sociāli emocionālo  prasmju veicināšanas paņēmienu izmantošanu skolās un atbalstošu skolas vidi 15 gadus veciem skolēniem. Skolās, kurās tiek veicināta sociāli emocionālo prasmju mācīšana, arī skolotāji vērtē sevi kā efektīvākus, vairāk izmanto dažādas pedagoģiskās metodes un ir labākās savstarpējās attiecībās.

Vai skolotāji ir sagatavoti uzdevumam, un vai sagatavošanai ir nozīme?

Skolotāju aptauja parādīja, ka skolotāju izglītības programmās apgūt tieši sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu nav sanācis īpaši daudz, taču vairāk tas ir bijis iekļauts studiju programmās jaunāku bērnu skolotājiem. Pētījums atklāj, ka, jo vairāk skolotājiem ir bijis iespēju mācīties par sociāli emocionālo prasmju tematu, jo vairāk tie var pārliecināti mācīt to skolā, un tādēļ labāka ir arī savstarpējo attiecību kvalitāte skolās. Šī pozitīvā saikne ir spēkā attiecībā uz abām vecuma grupām.

Piecas svarīgas lietas, kuras nosaka to, ka skola ir sociāli emocionālās mācīšanās enerģētiskais centrs uzzināsim 30. martā, plkst. 14:00 pēc Latvijas laika, ja reģistrēsimies semināram un saņemsim pieslēgšanās informāciju no semināra rīkotājiem. Semināra ieraksts arī būs pieejams (to parasti publicē īsi pēc semināra noslēguma)!

Ar sveicieniem

Viktors

 

Pārpublicējot obligāta avota norāde