Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD turpina
analizēt 2019. gada Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma (Survey of Social and Emotional Skills)
jeb SSES rezultātus, šonedēļ publicējot brošūru par skolām kā sociāli
emocionālās mācīšanās centriem, kā arī aicinot visus, kuriem aktuāls šis
temats, pieslēgties tīmekļsemināram, ko raidīs no Parīzes 30. martā.
OECD argumentē, ka skolas ir ideāli sociālās un emocionālās
mācīšanās centri, jo skola ir sabiedrības mikrokosms un dzīves mācību
laboratorija. Taču, cik daudz skolas ir gatavas dot skolēniem visu
dzīvei nepieciešamo prasmju attīstībai? Sociāli emocionālās prasmes ietekmē
akadēmiskos rezultātus, nākotnes nodarbinātību un pat veselību, un sociāli
emocionālo prasmju attīstīšana ir tik pat svarīgs skolu mērķis kā skolēnu
akadēmiskie sasniegumi.
Vai skolas saredz sociāli emocionālo prasmju mācīšanu kā savas
darbības mērķi?
Pētījumi rāda, ka akadēmiskie sasniegumi un sociāli
emocionālās prasmes ir vienas monētas divas puses. Bieži sociāli emocionālo
prasmju mācīšana ir paredzēta mācību saturā, taču izšķiroši svarīgi ir tas, kā
skolu vadība un skolotāji interpretē standartus un programmas, un vai skolas
mērķi ir salāgoti ar oficiāli noteikto mācību saturu.
30. marta seminārs noteikti skars
arī jautājumu par sociāli emocionālo prasmju atšķirību, kas SSES pētījumā novērota
starp 10 gadus un 15 gadus veciem skolēniem, jo īpaši tādos parametros kā optimisms,
uzticēšanās, enerģija un sabiedriskums.
Avots: OECD, SSES 2019 Database, Table A.1.3.
Šķiet, ka sociāli emocionālā mācīšanās vairāk tiek īstenota
sākumskolā – arī sākumskolas skolotāji ir labāk sagatavoti sociāli emocionālo prasmju
mācīšanai, bet obligātās izglītības noslēgumā skolēnu enerģija tiek virzīta uz akadēmiskiem
sasniegumiem. Obligātās izglītības noslēdzošajā posmā no skolēniem tiek prasītas
un sagaidītas labas sekmes – gaidas ir augstas, un uzcītība mācību priekšmetu
apguvē aizēno sociāli emocionālo atbalstu, kas savukārt, ja tiktu vairāk
iedzīvināts, ļoti sekmētu mācību priekšmetu apguvi un sasniegumus tajos.
Vai sociāli emocionālās prasmes tiek vērtētas, un vai par
vērtēšanas rezultātiem tiek informētas visas iesaistītās puses?
Sistemātiska vērtēšana palīdz iedzīvināt mācību saturu skolās.
Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas PISA 2018 pētījums rāda,
ka augstāki sasniegumi lasītprasmē ir skolās, kuras dokumentē mācību vērtējumu
rezultātus.
Tāpat PISA un TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) sakarību izpētes ziņojums atklāj, ka augstāku rezultātu priekšnoteikums lasīšanā, matemātikā un
dabaszinībās ir laika apjoms, ko skolotāji veltījuši skolēnu darbu vērtēšanai
un labošanai.
Taču, vēl lielāku ietekmi vērtēšana sasniedz tad, ja tās rezultāti tiek līdzdalīti
visām iesaistītajām pusēm. Piemēram, skolēna vecāku informēšana par
rezultātiem var palīdzēt paaugstināt vecāku interesi par bērna attīstību un
stiprināt viņu iesaisti bērna sociāli emocionālajā mācīšanā. Taču, pētījums
atklāj vēl kādu atšķirību – 90% 10-gadniekiem skolotāji, kuri vērtēja sociāli
emocionālās prasmes, informēja par vērtēšanas rezultātiem viņu vecākus,
savukārt 15-gadniekiem šis īpatsvars bija 84%.
Dalīšanās ar vērtēšanas rezultātiem palīdz skolotāju
savstarpējā darbā, kā arī skolu darbības uzlabošanā.
Kā skolas veicina un stiprina skolēnu sociāli emocionālo
mācīšanos?
Lielākajā daļā skolu sociāli emocionālā mācīšanās ir iekļauta
skolas darbības pastāvīgajā rutīnā jeb regulārajā praksē (piemēram,
audzināšanas stundās reizi nedēļā). Tas rada risku, ka akadēmiskā mācīšanās ir priekšplānā,
bet sociāli emocionālā mācīšanās –
sekundāra. Sociāli emocionālo prasmju izkopšanai skolas bieži izmanto
ārpusstundu aktivitātes. SSES pirmie rezultāti jau rādīja, ka piedalīšanās
sporta un mākslas aktivitātēs ārpus skolas ir saistīta ar radošumu un zinātkāri
abās vecuma grupās. Taču, 15gadnieku dalība ārpusskolas aktivitātēs ir
zemāka, salīdzinot ar 10gadniekiem. Tas tiek uzskatīts par vienu no
skaidrojumiem, kāpēc atšķiras prasmju līmenis starp abām vecuma grupām.
Pētījuma dati atklāj nozīmīgu pozitīvu sakarību starp daudzveidīgu
sociāli emocionālo prasmju veicināšanas
paņēmienu izmantošanu skolās un atbalstošu skolas vidi 15 gadus veciem
skolēniem. Skolās, kurās tiek veicināta sociāli emocionālo prasmju mācīšana,
arī skolotāji vērtē sevi kā efektīvākus, vairāk izmanto dažādas pedagoģiskās
metodes un ir labākās savstarpējās attiecībās.
Vai skolotāji ir sagatavoti uzdevumam, un vai sagatavošanai
ir nozīme?
Skolotāju aptauja parādīja, ka skolotāju izglītības
programmās apgūt tieši sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu nav sanācis īpaši
daudz, taču vairāk tas ir bijis iekļauts studiju programmās jaunāku bērnu
skolotājiem. Pētījums atklāj, ka, jo vairāk skolotājiem ir bijis iespēju
mācīties par sociāli emocionālo prasmju tematu, jo vairāk tie var pārliecināti
mācīt to skolā, un tādēļ labāka ir arī savstarpējo attiecību kvalitāte skolās.
Šī pozitīvā saikne ir spēkā attiecībā uz abām vecuma grupām.
Piecas svarīgas lietas, kuras nosaka to, ka skola ir
sociāli emocionālās mācīšanās enerģētiskais centrs uzzināsim 30. martā,
plkst. 14:00 pēc Latvijas laika, ja reģistrēsimies semināram un saņemsim pieslēgšanās
informāciju no semināra rīkotājiem. Semināra ieraksts arī būs pieejams (to parasti
publicē īsi pēc semināra noslēguma)!
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot obligāta avota norāde