Labu skolotāju ietekme ir gadsimtiem ilga

 Varam domāt par skolotāja profesijas funkcijām, nozīmi un atbildību arī šodien – dienā, kad aprit gads kopš Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga agresiju pret Ukrainu. Varam mācīties no Ukrainas iedzīvotājiem izpratni par patstāvības un pilsoniskas sabiedrības idejām, kuras viņi ir apguvuši savas dzīves laikā. 

Čikāgas Universitātes Politiskās ekonomijas žurnālā publicēts raksts par mūzikas, kas tapusi 500 gadu laikā, izpēti vai, precīzāk, par skolotāju ietekmes izpēti, ietekmei sniedzoties cauri gadsimtiem. Rakstā Good Reverberations? Teacher Influence in Music Composition since 1450 par vairāku gadsimtu laikposmā tapušo muzikālo kompozīciju, to stilu un ietekmju izpēti, pētnieki secina cik svarīga ir laba mācīšana: "Skolotāju, kuru kvalitāte ir augstāka par vidējo, atdarināšana var veicināt audzēkņa mūzikas kvalitāti visas dzīves garumā, savukārt pretējs efekts ir vērojams skolotāju imitācijai zemākajā kvalitātes kvartilē”.

Pētnieki raksta: “Ideju plūsma nepārprotami ir zinātnisku vai māksliniecisku jauninājumu stūrakmens, un tomēr, tā kā ideja ir tik netverams jēdziens, ir ļoti grūti tieši izpētīt, kā idejas tiek nodotas starp cilvēkiem”. Tikpat acīmredzami, ka ideju plūsma ir arī sabiedrisku, politisku un ekonomisku pārmaiņu veicinātāja. Pētījumā salīdzinātas stila atšķirības starp saistītiem mūziķiem (audzēknis un viņa skolotājs) un nesaistītiem mūziķiem (audzēknis un citi laikabiedri komponisti, kuri bija dzīvi audzēkņa veidošanās laikā, bet nebija ar viņu saistīti). Pētījums rāda, ka studenta darbs ir vidēji par aptuveni 0,2 - 0,3 standartnovirzēm vairāk līdzīgs viņa tiešā skolotāja darbiem nekā citu laikabiedru komponistu darbiem. Rezultāti arī parāda, ka, lai gan ietekme var nebūt pastāvīga — mūziķa dzīves laikā tā mazinās, tomēr tā ir pietiekami izturīga un nozīmīga, lai to nodotu nākamajām paaudzēm.

Attēlā: Ludviga van Bēthovena komponētās tēmas paraugs, 1810. gads

Līdzīgi kā cauri gadsimtiem tālāk nododamās muzikālās idejas un ietekmes, analoģiski varam domāt par citu sabiedrībām nozīmīgu ideju tālāknodošanu. Protams, mūzikas komponēšana ir specifiska māksla un tehnika (šie jēdzieni noteiktā kontekstā patiesībā ir sinonīmi!), bet vai tad, piemēram, domāšana par vērtībām un sekošana vērtībām būtu kas cits? Gan komponēšanas, gan domāšanas gadījumā runa ir par konsekventu disciplīnu. Taču, pētījums rāda, ka svarīga ir skolotāju kvalitāte.

Izcilākie skolotāji spēja motivēt savus skolniekus sekot lielākiem mērķiem, plašākai iztēlei un augstākām vērtībām. Te jādomā par visiem skolotājiem, kas aizgājušos gadsimtos mācījuši iedzīvotājus Latvijas teritorijā. Tieši viņi – šie skolotāji – panāca to, ka liels skaits Latvijas iedzīvotāju XIX gadsimta beigās izprata lasītprasmes lielo nozīmi un, līdz ar to, spēja kritiski analizēt, vērtēt informāciju, konceptus un idejas. Patstāvības ideju un demokrātiskas valsts veidošanas, un nosargāšanas, stils un iedvesma bija tas, ko neatkarības cīnītāji saņēma no saviem skolotājiem. Neizsakāma laime un pateicība visiem skolotājiem par to, ka ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju kvalitatīvākās prasmes un vērtību izvēles. 

Ar pārdomām 24. februārī

Viktors 

 

 

Pārpublicējot obligāta avota norāde

Kompetenču izglītība...citstarp ir [arī] par skolotāju vēlēšanos mācīties visu mūžu

Cienot profesionāļus, ar kuriem tiekamies jau nākamajā trešdienā, lai detalizēti skatītu TALIS rezultātus, jāsteidz izlasīt nākamo grāmatu, ar ko viņi dalījās, tiekoties vēl janvāra izskaņā. Un tā manās rokās ir arī Michael Fullan, Joanne Quinn, Joanne McEachen grāmata Deep Learning. Engage the World Change the World. Vēl pirms lasīšanas, šai grāmatai ir dots pakārtots uzdevums, jo zinātāji teic, ka būtu bijis lieliski kompetenču izglītības ieviešanas procesā paņemt arī kādu labu – jaunajai pieejai par pamatu ņemtu – grāmatu un vienkārši tulkot to latviešu valodā, lai skolotājiem būtu pulka vieglāk saprast, kas no viņiem tiek sagaidīts katrā mācību priekšmetā un konkrētajā kompetencē.

Dziļās mācīšanās vai vēl precīzāk mācīšanās iedziļinoties – autori piedāvā sešas kompetences (6Cs) – raksturs (character), pilsoniskums (pilsoniskums), sadarbība (collaboration), komunikācija (communication), radošums (creativity) un kritiskā domāšana (critical thinking), kas mainītu pieeju mācībām. Autori atzīmē, ka pat ja iepriekšējā pieejā kādam izdevās gūt labas sekmes, tas vēl nenozīmēja, ka izglītojamais bija pienācīgi sagatavots kompleksai turpmākai dzīvei. Atkāpei jāteic, ka, protams, arī pašmāju zinātnieki ir piedāvājuši apjomīgu rakstu krājumu šajā tēmā, kurā citstarp arī daudzkārtīgi citēti dziļās mācīšanās autori. Taču šeit vēl nedaudz pakavēšos pie konkrētā Kanādas kolēģu redzējuma.

"Iesaisti pasauli mainīt pasauli", autori aicina. "Iepriekšējā pieeja skološanā nedod drošības sajūtu strauji mainīgā pasaulē, tā var būt par pamatu vēl lielākai nevienlīdzībai. [...] Mācoties iedziļinoties ir laba pieeja visiem, bet jo vairāk tiem, kuru ģimenēs skola un mācīšanās nav lielākā vērtība. [...] Neļaut pakrist, bet sniegt roku, paceļot jau gudrāku [izglītojamo].

Ko autori teic, tas nozīmētu praksē? Daži praktiski soļi – (i) spēcīgi, dziļi sarunu dialogi, (ii) dziļās mācīšanās ētosa veicināšana un (iii) augstu mērķu izvēle un darbu uzsākšana [drosmīgi] solīti-pa-solītim.

Vēl autori atzīmē četrus būtiskus elementus, ko jāspēj kopā pacelt – un ne jau tikai skolotājiem – (i) mācīšanās organizācija, kurā katrs iesaistītais ar savu rīcību, darbību ir aktuāls esošajā laikā un sniedz savstarpēju palīdzību, izaugsmi; (ii) mācīšanās vide kā iespēja jautāt, kļūdīties, attīstīties; (iii) prasme efektīvi izmantot IKT, tālākai zināšanu apguvei, pilnveidei, iekļaujošai izglītībai; (iv) pedagoģiskās prakses, metodes, kas liek visu laiku izvēlēties jaunus veidus, kā ieinteresēt mācīties dziļāk.

Attēla avots: https://deep-learning.global/making-it-happen/ un arī grāmatas 60. lpp. 5.1. attēls.

Kopsavelkot, jā – skolotājiem ļoti nepieciešamas rokasgrāmatas jeb teju īsas ievirzes, ko mācību priekšmets var līdzēt kopējā prasmju bizē, taču ir vēl viens "jā" – jeb "jo" 😊 kas pasaka, ka sen jo sen vairs nav vispārpieņemtas plānošanas laikmets, kad visu var pateikt ar priekšrakstiem un teju ar ļoti precīzu iestāšanās varbūtību. Visās profesijās mēs redzam sevi kā profesionāli, kas iedziļinās (gan tradīcijās, gan problēmās), eksperimentē un domā, kā to risināt, izdarīt vēl efektīvāk, vēl saudzīgāk, vēl "bez ietekmes smagās pēdas" uz citiem. Un...kompetenču izglītība ir viens labs ceļš šajā virzienā.

Papildus grāmatai noteikti ir vērts ielūkoties šajā dziļās mācīšanās mājaslapā, kur rodami padomi skolotājiem pat detalizētu mācību priekšmetu griezumā, piemēram, par matemātiku kā iespēju un palīdzību saprast sociālo nevienlīdzību (why use math to help young learners explore, understand, and respond to social injustice?). Cits stāta piemērs par pārmaiņu skolotāju kā maigu [rezultātu] prasītāju (transformative educators are warm demanders), un vēl un vēl. Iespējams, ka šeit ir vēl viena laba "aka", no kuras pasmelties ļoti konkrētas un praksē pārbaudītas idejas.

Taču galu galā viedi skolotāji teic, ka kompetenču izglītība nozīmē vien mīlēt savus skolēnus un atrast katram to atslēdziņu, ar kuru viņi vislabāk saprot gan mācību procesu, gan satura vielu, gan arī aktīvi un laimīgi līdzdarbojas...kopā ar savu skolotāju.

Ar sveicieniem,
Dace

 

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Ar visām dažādajām brīnišķīgajām vajadzībām

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD tīmekļsemināri pulcē dalībniekus no visas pasaules. Semināram sākoties, tērzētava ir pilna ar sveicieniem no pieciem kontinentiem. Šoreiz nevis olimpiskie apļi visus apvieno, bet līdzīgi jautājumi, līdzīgas domas par vienlīdzību un iekļaušanu izglītībā. Andreass Šleihers izklāsta faktus: līdztekus mācību satura kvalitātei vienlīdzība un iekļaušana ieņems aizvien lielāku vietu par izglītību domājošo prātos, un sabiedrībās notiekošo procesu konteksts to tikai veicinās. Un kontekstuālie apstākļi ir šādi:

• sabiedrības novecošanās un urbanizācija,
•  pieaugoša migrācija un bēgļu krīzes,
• nevienlīdzības palielināšanās sabiedrībās,
• uzticības un solidaritātes mazināšanās, 
• labjūtības un mentālās veselības jautājumu saasināšanās, 
• epidēmijas (Covid-19), 
• klimata pārmaiņas un vides jautājumi, un visbeidzot, 
• digitalizācija un jauno tehnoloģiju iespējas.
  

    Seminārā prezentēti dati no skolēnu kompetenču mērījumu programmas, izglītības indikatoru programmas, un valstu aptaujām – tas viss apkopots jaunajā ziņojumā Equity and Inclusion in Education: Finding Strength through Diversity. 

 

    Četras stratēģijas attiecībā uz (ne)vienlīdzību izglītībā: 

• izslēgšana, 
• segregācija, 
• integrācija un 
• iekļaušana 

prezentētas no dokumenta A Summary of the Evidence on Inclusive Education.

 

 

 

 

Latvija ir starp valstīm, kuras neveic skolēnu agrīnu segregāciju vai grupēšanu pēc spējām vai kādiem citiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot dažādiem skolēniem vienlīdzīgākas prasmes, nekā to spēj citas valstis. 

Att. Skolēnu vecums pirmajā atlasē un vienlīdzība lasītprasmes rezultātos

(grafiks no ziņojumā Equity and Inclusion in Education un PISA 2018 Results (Volume V) : Effective Policies, Successful Schools) 

    Tomēr arī mūsu skolās ir daudz risināmā, piemēram tas, ka skolēnu savstarpējos pāridarījumos vairāk cieš skolēni no sociālekonomiski mazāk nodrošinātām ģimenēm. Salīdzinot izglītības sistēmas, lielākā daļa no tām monitorē skolēnus ar īpašām vajadzībām kā nozīmīgāko atbalsta saņēmēju grupu, tai seko skolēni no imigrantu ģimenēm un sociālekonomiski mazaizsargātākie skolēni kā grupas, kuras monitorē lielāks skaits izglītības sistēmu. Salīdzinoši mazāks skaits izglītības sistēmu pievērš uzmanību talantīgu skolēnu identificēšanai un atbalstam. 

    Kā allaž vērtīga ir domapmaiņa starp uzaicinātajiem ekspertiem un valstu pārstāvjiem. Portugāles pārstāve Maria João Horta uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir īstenot iekļaušanu mācību satura kontekstā, mācot saturu un īstenojot iekļaušanu, un skolotājiem, te protams, vislielākā loma. Visām iesaistītajām pusēm būtu vairāk jāatbalsta skolotāji, uzskata Marija. John McLaughlin no Ņūbransvikas Kanādā atgādina, ka iekļaušana ir uzdevums, kas jārisina ne tikai skolām, bet kopienām, kaimiņiem, profesionāļu asociācijām un augstskolām, visiem  apņemoties atbalstīt bērnu un jauniešu iekļaušanu mācībās. Džona teiktais pierakstās kā aforismi -  iekļaušana īstenojama, rodot spēku panākumos, kas laiku pa laikam gadās, nevis neveiksmēs, kas var atgadīties teju nepārtraukti. Visspilgtāk atmiņā paliek piebilde: “Ar visām dažādajām brīnišķīgajām vajadzībām…”.

Ar sveicieniem

Viktors

Enjoy the science...jeb cik ļoti svarīgi ir dzirdēt zinātniekus

Pavisam daži aforismi (kā ar kolēģiem esam iesaukuši savas īsās refleksijas no sadzirdētā, izlasītā) no šīs nedēļas sākumā notikušās Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences. Atceroties studiju periodu, šis ikgadējais mirklis allaž bija paticis, jo tajā bija sagaidāma laba domapmaiņa starp doktorantiem un profesūru un arī pavisam nejaušiem interesentiem. Šī reize nebija izņēmums. Diemžēl darba duna neļāva (diemžēl, diemžēl) pilvērtīgi noklausīties visus referātus, taču, ja iespējams būs ieraksts, tad jau šo varēsim viegli labot, to noskatoties post factum.

Un tā, šeit pavisam vien trīs lietas labas lietas un ceturtā – no sirds jeb pavisam dažas līdz paņemtās atziņas no LU ikgadējās konferences sekcijas "Izglītības kvalitāte un izglītība ssistēmas efektīva pārvaldība". No savas puses, protams, lielākā interese tieši par starptautiskajiem izglītības pētījumiem!

Profesora Andreja Geskes referāts par skolu sociāli ekonomisko segregāciju Baltijas jūras valstīs. Profesors ar kolēģiem ir pētījis LV, EE, FI, SI, DK, DE, PL un LT rādītājus – aplūkojot ciešāk zemāko (~trūcīgākie) un augstāko (~bagātākie) sociāli ekonomiskā stāvokļa (SES) grupu. Nelielai atkāpei: starptautiskajos izglītības pētījumos  SES grupas tiek dalītas decilēs. Dati precīzi teic, ka jo augstāka SES decile, jo augstāki mācību sasniegumi.

Daži fiksētie novērojumi no kaimiņiem: (i) Igaunijā spēj kompensēt zemo SES saviem skolēniem jeb ir mazāka starpība ar augsto SES sasniegumiem; (ii) Somijas piemēru izceļot, ka neskatoties uz to, ka iedzīvotāju blīvums ir divas reizes zemāks kā Latvijā, skolu izmēri Somijā ir ievērojami lielāki.

Pētnieku secinājumi no Latvijas datiem: augstā SES skolēni vienmērīgi iekļaujas lielās skolās un nevēlas mācīties mazās lauku skolās. Savukārt zemā SES tiek izspiesti no lielo pilsētu skolām (piemēram, iestājeksāmeni un zemi sasniegumi). Skolēna sasniegumi ir cieši saistīti ar viņa skolas SES līmeni.

Un profesors noslēdz ar viediem vārdiem, ka viens no veidiem, kā likvidēt diskrimināciju, ir lielas skolas, jo labas [mazās] lauku skolas ir ļoti rets izņēmums.

Pašai likās interesanti, kuros uzdevumos tomēr SES nav izšķiroša un kuros uzdevumos ir būtiska ietekme [protams, ar visu mīļo mat.stat.].

Docentes Lindas Mihno referāts par Latvijas 4. klases skolēnu sasniegumiem matemātikā starptautiskais salīdzinājums. TIMSS (Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums) 2019 dati un mūsu 10.vieta!

Referāta gaitā pieķēru sevi pie domas, ka varētu veidoties šāds izcilākā skolēna profils matemātikā: mācās Rīgas sākumskolā vai vidusskolā un apguvis matemātiku krievu valodas skolā.

Pētniece akcentē, ka dati parāda, ka lielākās problēmas skolēniem bija strādāt ar uzdevumiem, kuros bija jāizmanto skaitļi problēmu risināšanā un arī darbības ar decimāldaļām. Šajā kontekstā docente daudzkārtīgi izsaka pozitīvas gaidas attiecībā uz jaunā izglītības satura ietekmi uz 4. klases skolēnu sasniegumiem matemātikā.

Docente atgādināja, ka problēmrisināšanas uzdevumu sasniegumi ir cieši saistīti ar mūsu skolēnu lasītprasmi. Jautājumu-atbilžu sesijā docente min, ka šajā vecuma grupā būtu svarīgi gādāt par to, lai būtu prasīga skola par, piemēram, reizrēķina zināšanu, obligāto literatūru, u.tml., kas palielina vispārīgo grūtību līmeni.

Pašai likās interesanti pētīt pazīmes, kas ietekmē rezultātus statistiski nozīmīgi, un, protams, kas notiek par salīdzinošu kritienu nākamās pakāpes starptautiskajā izglītības pētījumā PISA. Iespējams tas, ko docente min atbildot profesoram A.Kangro – ka apgūstot decimāltēmas ātrāk var arī sekmīgāk un labāk tās izmantot turpmāk, sekmēs arī PISA rādītājus.

Vadošā pētnieka Jura Dzelmes referāts par izglītības stratēģiskajiem mērķiem pārmaiņu laikos.

"Vecāki arvien mazāk spēj saprast, kas vispār notiek skolā" – bija pirmais citāts, kas aizķēra. Pētnieks norāda, ka tas arī nozīmē, ka arvien mazāk var paļauties uz tradīcijām un mazinās paaudžu sadarbība.

Referātā vadošais pētnieks izklāstīja 16 emociju tā saukto bināro modeli. Ja pareizi bija ļauts saprast, šāda pieeja varētu palīdzētu labāk vērtēt kvalitātes konceptu izglītībā, un stratēģisko mērķu noteikšanā vairāk izmantot papildinošos modeļus, neizslēdzot apziņas izpētē pretstatīties arī AI.

Un arī aizķerot savu pagātnes finansista pieredzi, arī ceturtā reflekcija par Dr.sc.admin. Rūdolfa Kalvāna referātu par Pedagogu darba slodzes balansēšana budžeta reformu ietvaros.

Referātā ir sniegts streika izlīguma papildu valsts budžeta līdzekļu ietekmes novērtējums uz pedagogu slodžu balansēšanu. Tiek skatīts Siguldas Valsts ģimnāzijas praktiskais piemērs.

Raksturojot SVĢ pedagogu darba samaksu, R.Kalvāns ilustratīvi parāda starpību no valstī noteiktās minimālās likmes, t.sk. arī vienas stundas likmes. Piemēram, 2022.gadā zemākā vienas stundas darba samaksas likme valstī ir 7,50 eiro, SVĢ tā ir 10,6 eiro, savukārt jau vienas stundas bruto darba samaksa (nevis tikai likmes samaksa) SVĢ ir 12,4 eiro.

Diskutējot par slodzes līdzsvarošanu, R.Kalvāns min, ka 38%-43% citiem pienākumiem bija tas mērķis, kuru varētu sasniegt papildu nodrošinot 7,6 slodzes. Pateicoties papildu finansējumam, nebija izdevies to pilnībā atrisināt, taču bija izdevies noņemt ekstrēmos pārslodzes gadījumus un būtiski uzlabot 71% pedagogu (iepriekš vien 15% pedagogu) darba apstākļus, nodrošinot 26%-37% citiem pienākumiem.

Noslēdzot savu nelielo refleksiju salikumu, tik vēlētos teikt, ka ir svarīgi šo profesoru un pētnieku atziņas, novērojumus, stingro viedokli dzirdēt daudz plašāk. Jo viņu vērtējumi un secinājumi ir balstīti ļoti konkrētos datos. Šie profesoru un docentu vērtējumi ir pilnībā apolitiski un tāpēc - vēl jo vērtīgāki.

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Un, ja ļauts, vēl pēc noslēguma, par mūsu sākumskolas skolēnu matemātikas rezultātiem. UNESCO Statistikas institūts rāda, ka 85% Latvijas skolēnu sasniedz vismaz minimālo starptautisko kompetences līmeni matemātikā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē (4.1.1.b.m apakšmērķis “Matemātika sākumskolas noslēgumā”). Svarīgi ir tos nezaudēt un audzēt vēl!

Avots: https://geo.uis.unesco.org/sdg-benchmark/learning-proficiency?year=latest&viewBy=country, skatīts: 30.01.2023.