Distancē un arī pavisam tuvplānā – izdevumi skolās

 

“Šorīt tādas gaišākas debesis”, dodoties uz darbu spriedām, ka iespējams tomēr mazāk nokrišņu būs šodien. Brīnums ir abejādi – jo esam ceļā agrāk nekā ierasts (un vajadzēja būt tumšākam visam) un arī nav liela ticība, ka būs mazāk nokrišņu. Redzēs, kā ar prognozēšanas spējām šajā jomā 😊 Jebkurā gadījumā, esam, gana tuvu polārajam lokam, lai rimtums visā būtu lielāks tieši tuvojoties ziemas saulgriežiem, tuvojoties Ziemassvētkiem.

Un šādā noskaņā vēlētos paskatīties kādu mirkli atpakaļ, un šorīt par diviem datu avotiem par mūsu izglītības iestāžu tīklu. Viens no tiem ir saistīts ar pērn publicēto OECD pētījumu un otrs – mūsu pašu Izglītības departamenta kolēģu[i] kopsavilkums. Kāpēc to vēlos sasaistīt? Tāpēc, ka abi raksti tieši kopā dod iespēju paskatīties gan distancēti, gan ļoti, ļoti tuvināti.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Izglītības un prasmju direktorāts (OECD Directorate for Education and Skills) un Uzņēmējdarbības, MVU, reģionu un pilsētu centrs (OECD Centre for Entrepreneurship, SMEs, Regions and Cities) piedāvāja Latvijai palīdzību un iespēju ar starptautiskās metodoloģijas palīdzību izvērtēt izglītības iestāžu tīklu[ii]. Pirmkārt, ļoti patika tas, ka OECD pētnieku darba pamatā starptautiski jau vairākkārtīgi pārbaudītas metodes, kas deva paļāvību novērtējuma objektivitātei, otrkārt, iespēja izmantojot šo OECD modeli paskatīties, kuras pašvaldības pārmaksā par izglitības nodrošinājumu pret teorētisko apmēru, kādā varētu nodrošināt šo tik būtisko pakalpojumu (sk. piemēram, 3.2. attēlu arī šeit zemāk pārpublicētu), treškārt, aizķēra atziņa, ka kaut kas nav kārtībā ar uzturēšanas izdevumu apjomu. OECD pētnieki atzina, ka viņu standartmodeļos šāda uzturēšanas izdevumu proporcija pret kopējiem izdevuemiem, ir ļoti netipiska (palielināta), un tāpēc viņi aicināja mūs pašus tuvāk pētīt šos izdevumus. 

Tāpēc arī šeit piedāvāju lasītājiem ieskatīties arī šajā lieliskajā Andreja publikācijā[iii], un kas vēl vairāk – šajā pat izglītības sistēmas datu vietnē ir pieejami arī piecu gadu (2019.-2023.) dati par katru pašvaldību, par katru vispārējās izglītības iestādi (izņemot speciālās un pirmsskolas izglītības). Tas, ko var uzreiz pamanīt, ka gan OECD, gan mūsu datu salikums ļauj ļoti līdzīgi novērtēt esošo situāciju (sk. piemēram, 5. attēlu arī šeit zemāk pārpublicētu). 

Protams, mūsdienās katru nepieciešamo papildus pakalpojumu vai papildus preces katra izglītības iestāde, katra pašvaldība var iegādāties tik efektīvi, cik to ļauj tirgus iespējas un noteikti arī stratēģiskais redzējums. Vai varam regulēt šo jomu? Pat ja rastos tāda apetīte – tomēr nē. Taču to, ko varam ir tieši piedāvāt šo salīdzinājumu, kurā katra skola, katra pašvaldība var pati sev jautāt – vai vēlos šajā pozīcijā maksāt tieši tik daudz vai tieši tik maz.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

---

[i] Andreja Pudāna, kas ikdienā ir izcils datu eksperts, un šis apskats to vēl un vēl pamato.

[ii] Geospatial modelling in support of Latvia's school network reorganisation initiative. Pieejams šeit: https://www.oecd-ilibrary.org/education/geospatial-modelling-in-support-of-latvia-s-school-network-reorganisation-initative_1729b571-en, skatīts: 31.10.2024.

[iii] Pašvaldības vispārējo izglītības Iestāžu uzturēšanas un kapitāla izdevumu pārskats (PDF). Pieejams šeit: https://www.viis.gov.lv/dati/visparejas-izglitibas-iestazu-uzturesanas-uzdevumi-no-pasvaldibas-budzeta, skatīts: 31.10.2024.