Cāļus skaita rudenī jeb datu tālākizmantošanas semināri

Zelta rudens pilnbriedā un arī starptautisko izglītības pētījumu projekts atkal ieiet labā fāzē, kad tehniskās lietas ir sakārtotas, un atliek tās tikai pārliekā vispušu centībā nesačakarēt.

Jau jūnijā svinējām projekta dzīvē labus panākumus – projekta komandas atlīdzibas vienkāršotās metodikas apstiprināšanu, un jau augusta otrā pusē bija nākamā veiksme – arī mūsu sadarbības partneru budžeta projekta metodes apstiprināšanu. Noteikti no malas tas izklausās gana abstrakti, bet ja pamēģinu teikt vienkāršiem vārdiem, tad Eiropas Savienības struktūrfondu projektā vairs nav jāpārbauda katrs čeks, bet gan jāstrādā kopā uz arvien labākas un labākas kvalitātes rezultātiem. Grāmatvedības pedantismu un pārējo finanšu prasību jomu neviens nav atcēlis, taču par to ir atbildīgs katrs projektā iesaistītais. Ļoti, ļoti ceru, ka vienkāršoto izmaksu metodikas tādas paliks arī praksē, un tiks atrasts labs līdzsvars, kurā katrs būs rūpīgs saimnieks ne tikai pētījumu kvalitātē, bet arī finanšu pusē. Ar to vēl un vēl saku paldies mūsu struktūrfondu kolēģiem un visiem, kas kopīgi izvēlējās šo pieeju. Lai arī... sākumā arī mums tas prasīja lielas izmaiņas domāšanas veidā – jo tik ļoti bija sarasts ar iepriekšējo pieeju – faktisko visu izdevumu pārbaudi. Protams, iekšējās kontroles sistēmas gan sadarbības partneriem, gan mums pašiem ir liela atbildība, lai visi darbi būtu īstenoti pēc tiem principiem, kādus tos paredz publisko finanšu – šeit Eiropas Savienības struktūrfondu – joma.

Sanāca gari 😊 jo vairāk gribējās teikt par to, ka jaunnedēļ projektā uz otro sanāksmi tiekas mūsu Uzraudzības padome, kuras gaitā, protams, būs atskaites darbi par investīciju tempu (esam teju trešdaļā uz laika ass un arī finansēs tādā pat proporcijā! Kas labi!), taču arī par to, kā mums sokas ar rezultātu pārnesi tālāk mūsu ikdienas visdažādākajām vajadzībām.

Un te nu beidzot esmu pie tā, kas šodienas ierakstam bija vairāk mērķēts – par mūsu starptautisko izglītības pētījumu datu tālākizmantošanas semināriem, kas aktīvi iekustējušies un cerams arī tālāk rosinās vēl vairāk izmantot mūsu pētījumu bagātīgos un tik ļoti vajadzīgos datus.

Šoreiz šeit, šajā ierakstā, par trīs labām “lietām”..

Kā pirmo vēlos minēt 14. oktobrī notikušo Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS (International Computer and Information Literacy Study) 2023. gada cikla tīzerīti. Jo tas bija šī pētījuma nacionālās projektu vadītājas, LU Izglītības pētniecības institūta pētnieces Olgas Poles bagātīgs stāsts (šeit prezentācija) par to, kādus datus jau pēc 12. novembra, kad būs pieejami jau paši dati, varēs saņemt sabiedrība. Olga Pole informēja arī par konteksta informāciju, kāda nāk līdz ar sniegumu vērtējumu par to, cik jaunieši ir spējīgi datorprasmēs un algoritmiskajā domāšanā un kādas jomas noteikti vēl jāpilnveido, lai varētu teikt, ka – jā, nāk jaunā jauda, kas būs daudz ražīgāka par mums! Reģistrējieties uz šī pētījuma pirmo rezultātu pasākumu šeit. Vēl dažas vietas ir! Un attālināti jau, protams, vietas pietiks visiem!

Kā otro vēlos minēt no 27. septembra līdz pat 1. novembrim notiekošo Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC (Programm for the International Assessment of Adult Competencies) 2022.-2023. gada cikla seminārus. Tā ir sešu datu tālākizmantošanas semināru virkne, kuru jaudīgi reģionos nodrošina šī pētījuma vadītāji Latvijā, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošie pētnieki, profesore Aija Zobena un asociētais profesors Mareks Niklass. Arī šie semināri ir kā tīzerītis par to, kādi dati būs pieejami pēc 10. decembra, kad tie ieraudzīs dienas gaismu un varēsim sākt tajos ieskatīties krietni padziļinātāk. Profesori semināros piedāvāja jau iespēju strādāt ar publiskajiem datu analīzes rīkiem. Vēl vairāk – 3. oktobrī, kad seminārs bija Rīgā, tam atsaucās arī citi absolūti izcili pētnieki – Oksana Žabko, Ludmila Fadejeva, Baiba Zukula, Reinis Alksnis – kas aizrāva ar tālākās padziļinātās izpētes metodēm, ar kurām var daudzpusīgi tālāk strādāt ar liela apjoma izglītības pētījumu datiem. Ieraksts Rīgas semināram ir pieejams šeit. Vēl variet pagūt uz 1. novembra semināru Rēzeknē klātienē (reģistrācija šeit)!

Kā trešo, taču tikpat nozīmīgu kā iepriekšējie semināri, vēlos minēt šajā nedēļā, t.i. 21. oktobrī, ar Valsts izglītības satura centra palīdzību notikušo semināru sākumsskolas skolotājiem, t.sk. arī par lasītprasmi un matemātiku un dabaszinībām. Pateicoties LU Izglītības pētniecības institūta vadošajām pētniecēm – profesorei Antrai Ozolai (prezentācija), kas ir arī Starptautiskā skolēnu lasītprasmes pētījuma PIRLS (Progess in International Reading Literacy Study) nacionālā projektu vadītāja, un docentei Lindai Mihno (prezentācija), kas ir arī Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskā pētījuma TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) nacionālā projektu vadītāja – izdevās nodot lielisku materiālu (materiāli skolotājiem šeit). Vadošās pētnieces izstāstīja (ieraksts pieejams šeit) gan par uzdevumu materiāliem, gan labākajām praksēm lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinībās nepieciešamajiem uzsvariem tieši sākumskolā, balstoties tajā, kādus rezultātus uzrādīja mūsu skolēni pētījumos. Starp citu – arī uz jaunāko datu prezentāciju TIMSS 2023. gada pētījumā vēl variet pagūt reģistrēties šeit. Nāciet 4. decembrī uz pētnieku prezentāciju un ekspertu diskusiju!

Esam ļoti pateicīgi mūsu pētniekiem ar šo dalīšanos, ar jauno zinātnieku iedvesmošanu un ar vienkāršu un ļoti noderīgu palīdzību mūsu skolotājiem.

Lai skan, lai turpinās, lai prieks!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"