Distancē un arī pavisam tuvplānā – izdevumi skolās

 

“Šorīt tādas gaišākas debesis”, dodoties uz darbu spriedām, ka iespējams tomēr mazāk nokrišņu būs šodien. Brīnums ir abejādi – jo esam ceļā agrāk nekā ierasts (un vajadzēja būt tumšākam visam) un arī nav liela ticība, ka būs mazāk nokrišņu. Redzēs, kā ar prognozēšanas spējām šajā jomā 😊 Jebkurā gadījumā, esam, gana tuvu polārajam lokam, lai rimtums visā būtu lielāks tieši tuvojoties ziemas saulgriežiem, tuvojoties Ziemassvētkiem.

Un šādā noskaņā vēlētos paskatīties kādu mirkli atpakaļ, un šorīt par diviem datu avotiem par mūsu izglītības iestāžu tīklu. Viens no tiem ir saistīts ar pērn publicēto OECD pētījumu un otrs – mūsu pašu Izglītības departamenta kolēģu[i] kopsavilkums. Kāpēc to vēlos sasaistīt? Tāpēc, ka abi raksti tieši kopā dod iespēju paskatīties gan distancēti, gan ļoti, ļoti tuvināti.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Izglītības un prasmju direktorāts (OECD Directorate for Education and Skills) un Uzņēmējdarbības, MVU, reģionu un pilsētu centrs (OECD Centre for Entrepreneurship, SMEs, Regions and Cities) piedāvāja Latvijai palīdzību un iespēju ar starptautiskās metodoloģijas palīdzību izvērtēt izglītības iestāžu tīklu[ii]. Pirmkārt, ļoti patika tas, ka OECD pētnieku darba pamatā starptautiski jau vairākkārtīgi pārbaudītas metodes, kas deva paļāvību novērtējuma objektivitātei, otrkārt, iespēja izmantojot šo OECD modeli paskatīties, kuras pašvaldības pārmaksā par izglitības nodrošinājumu pret teorētisko apmēru, kādā varētu nodrošināt šo tik būtisko pakalpojumu (sk. piemēram, 3.2. attēlu arī šeit zemāk pārpublicētu), treškārt, aizķēra atziņa, ka kaut kas nav kārtībā ar uzturēšanas izdevumu apjomu. OECD pētnieki atzina, ka viņu standartmodeļos šāda uzturēšanas izdevumu proporcija pret kopējiem izdevuemiem, ir ļoti netipiska (palielināta), un tāpēc viņi aicināja mūs pašus tuvāk pētīt šos izdevumus. 

Tāpēc arī šeit piedāvāju lasītājiem ieskatīties arī šajā lieliskajā Andreja publikācijā[iii], un kas vēl vairāk – šajā pat izglītības sistēmas datu vietnē ir pieejami arī piecu gadu (2019.-2023.) dati par katru pašvaldību, par katru vispārējās izglītības iestādi (izņemot speciālās un pirmsskolas izglītības). Tas, ko var uzreiz pamanīt, ka gan OECD, gan mūsu datu salikums ļauj ļoti līdzīgi novērtēt esošo situāciju (sk. piemēram, 5. attēlu arī šeit zemāk pārpublicētu). 

Protams, mūsdienās katru nepieciešamo papildus pakalpojumu vai papildus preces katra izglītības iestāde, katra pašvaldība var iegādāties tik efektīvi, cik to ļauj tirgus iespējas un noteikti arī stratēģiskais redzējums. Vai varam regulēt šo jomu? Pat ja rastos tāda apetīte – tomēr nē. Taču to, ko varam ir tieši piedāvāt šo salīdzinājumu, kurā katra skola, katra pašvaldība var pati sev jautāt – vai vēlos šajā pozīcijā maksāt tieši tik daudz vai tieši tik maz.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

---

[i] Andreja Pudāna, kas ikdienā ir izcils datu eksperts, un šis apskats to vēl un vēl pamato.

[ii] Geospatial modelling in support of Latvia's school network reorganisation initiative. Pieejams šeit: https://www.oecd-ilibrary.org/education/geospatial-modelling-in-support-of-latvia-s-school-network-reorganisation-initative_1729b571-en, skatīts: 31.10.2024.

[iii] Pašvaldības vispārējo izglītības Iestāžu uzturēšanas un kapitāla izdevumu pārskats (PDF). Pieejams šeit: https://www.viis.gov.lv/dati/visparejas-izglitibas-iestazu-uzturesanas-uzdevumi-no-pasvaldibas-budzeta, skatīts: 31.10.2024.

Skaitļojošā domāšana un pamata prasmju apguve

Gatavojoties Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS (International Computer and Information Literacy Study) rezultātu paziņošanas konferencei 12. novembrī, un, atskatoties uz 14. oktobra ICILS datu tālākizmantošanas plānošanas semināru, prieks par izglītības nozares pārstāvju, to skaitā izglītības pētnieku, lielo ieinteresētību gan pētījuma datu izmantošanas iespējās, gan datorpratības un algoritmiskās domāšanas mācīšanas jautājumos. 

Seminārā īpaši uzrunāja pētnieku teiktais par algoritmiskās jeb skaitļojošās domāšanas mācīšanas iespējām bērniem jau agrā bērnībā, nodrošinot pamatu šīs prasmes attīstībai vēlāk skolas vecumā, kā arī pozitīvi ietekmējot citu domāšanas veidu attīstību. 

Lai gan ICILS pētījuma ietvarā algoritmiskās domāšanas definējums skan nepavisam ne bērnišķīgi, proti - tā ir indivīda spēja atpazīt reālās pasaules problēmu aspektus, kas ir piemēroti skaitļošanas formulējumiem, un novērtēt un izstrādāt šo problēmu algoritmiskus risinājumus tā, lai šos risinājumus varētu izmantot darbā ar datoru, - pamati šāda veida domāšanai ir salāgojami ar pirmsskolas vecuma bērnu pamata prasmju attīstību. To atklāj arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD darba dokuments par algoritmisko domāšanu bērnu agrīnajā izglītībā (The State of the Field of Computational Thinking in Early Childhood Education). 

Iepazīšanās ar algoritmisko jeb skaitļojošo domāšanu agrā bērnībā var ļoti atvieglot tās apguvi vēlākā vecumposmā. Pētnieki apraksta algoritmiskās domāšanas septiņas ‘spēcīgas idejas’ (powerful ideas), kas ir piemērotas, lai ar tām iepazītos mazi bērni. Šīs septiņas spēcīgās  idejas nav saistītas ar kādu konkrētu programmēšanas vidi, bet drīzāk ar domāšanas ieradumiem. Šīs idejas ir: algoritmi, modularitāte, kontroles struktūras, reprezentācija, ierīces/programmnodrošinājums, projektēšanas process un atkļūdošana. Nosauktie jēdzieni ir definēti zemāk tabulā, kur arī attēlota to saistība ar pamata prasmēm,  kuras bērni apgūst agrā bērnībā. 

Tabula: Salāgojot algoritmisko jeb skaitļojošo domāšanu ar agrīnās bērnības pamata prasmēm

Avots: Bers, Kodēšana kā rotaļlaukums: programmēšana un skaitļojošā domāšana bērnu agrīnā izglītībā (Bers, Coding as a playground: Programming and computational thinking in the early childhood classroom, Routledge, New York, https://doi.org/10.4324/9781003022602)

Atsevišķi pētnieki pauž viedokli, ka algoritmiskās domāšanas apgūšana labvēlīgi ietekmē citu domāšanas veidu attīstību. Algoritmiskā domāšana ietver tādus domāšanas procesus kā abstraktā domāšana un efektīvu problēmrisināšanas stratēģiju izmantošana. Algoritmiskās domāšanas attīstīšana nozīmē veidolu vai formu atpazīšanu, konceptualizēšanu, plānošanu un problēmrisināšanu. Šādas prasmes būs noderīgas ne tikai datorprogrammu programmēšanā, bet arī citos kontekstos, piemēram, matemātisku problēmu risināšanā, lielu pasākumu plānošanā un organizēšanā, scenāriju rakstīšanā, un citās jomās. 

Algoritmiskā domāšana un sociāli emocionālā attīstība

Agrīna bērnība ir izšķiroši svarīgs attīstības posms nepieciešamo sociālo prasmju apguvei. Maziem bērniem, kuri tikai sāk mācīties sadarboties un strādāt kopā ar vienaudžiem, daudzas skaitļojošās domāšanas pieejas iezīmes var izmantot, lai veicinātu bērnos sabiedriskuma attīstību. Piemēram, rīki, kas izstrādāti, lai ļautu vairākiem bērniem strādāt kopā vienā projektā (piemēram, robotikas komplekti, kas vienam bērnam ļauj konstruēt robotu, kamēr cits bērns to programmē) var efektīvi veicināt sadarbību un sociālo attīstību. 

Atslēgtās (unplugged) darbības un produkti

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir publicējusi ieteikumus par digitālo tehnoloģiju izmantošanu maziem bērniem. Vadlīnijās par fiziskām aktivitātēm, mazkustīgu uzvedību un miegu maziem bērniem PVO iesaka neizmantot ekrānus bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, un tikai mazāk nekā stundu dienā bērniem 2 līdz 5 gadu vecumā. Viena no Atslēgtās datorzinātnes (Computer Science Unplugged) kustības pamatidejām - pirms bērnu iesaistīšanas datoru lietošanā un programmēšanas apguvē ir svarīgi, lai viņi apgūst algoritmiskās domāšanas pamatjēdzienus - kā sadalīt problēmas mazākās, vieglāk pārvaldāmās daļās (dekompozīcija), kā izstrādāt precīzus soļus šo problēmu risināšanai (algoritmi) un kā attēlot risinājumus kodā — tas ir izpētāms un apgūstams bez datora. Atslēgtās darbības liek uzsvaru uz skaitļojošās domāšanas veicināšanu, nevis koncentrējas uz konkrētas kodēšanas valodas sintakses apguvi. Piemēram, atslēgts datorzinātņu pasākums bērnudārzā var būt kreļļu kaklarotu izveidošana binārā ciparu kodā ar krellēm, kas apzīmē 1 un 0, vai arī simbolu izmantošana, loģiskā secībā sakārtojot pasakas, vai zemesriekstu sviesta sviestmaizītes pagatavošana, sekojot instrukciju kopumam jeb algoritmam. 

Starp dokumenta nobeigumā ietvertajiem secinājumiem ir gan aicinājums investēt bērnu vecumposmu attīstībai atbilstošos rīkos, piemēram, arvien vairāk kļūst pieejamas robotikas saskarnes un platformas, kas paredzētas maziem bērniem. Programmējamie robotikas komplekti ļauj maziem bērniem praktiski izpētīt datorzinātņu pamatus. 

Tāpat uzsvērts, ka bērniem jāpiedāvā tādi skaitļojošās domāšanas rīki, kas atbalsta bērnus kā tehnoloģiju radītājus, nevis kā to patērētājus. Ne visas tehnoloģijas ir vienādas - dažas ierīces ir paredzētas patēriņam (piemēram, televizori, pasīvās digitālās spēles), citas ir paredzētas radošumam (piemēram, atvērtās programmēšanas vides). Izvēloties atvērtus un radošus rīkus, piemēram, programmējamus robotikas komplektus un atvērtās programmēšanas valodas, var efektīvi atbalstīt mazu bērnu skaitļojošās domāšanas prasmes.

Pētījumi liecina, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem nepieciešams atbilstošs un pastāvīgs atbalsts un mācības, lai pedagogi varētu bērniem agrīnā vecumā efektīvi veicināt algoritmisko domāšanu. Pirmsskolas  darbiniekiem būs vajadzīgs arī pietiekami daudz laika, lai plānotu savu mācību programmu un atrastu veidus, kā jēgpilni integrēt algoritmisko domāšanu veicinošas spēles esošajā rotaļmācību programmā un aktivitātēs. 

Vecāki, aprūpētāji un ģimenes ir pirmie bērnu rotaļu, mācīšanās un veselīgas attīstības skolotāji. Izglītības politikas veidotājiem būtu jāapsver ģimeņu iesaistīšana un resursi kā daļa no jebkuras jaunas mācīšanas iniciatīvas algoritmiskajā domāšanā.

Pamatprasmes veidojošie agrīnie bērnības gadi (vecumā no 3 līdz 8 gadiem) ir izšķiroši svarīgs laiks algoritmiskās domāšanas attīstīšanā. Agrīna saskarsme ar algoritmisko domāšanu ir svarīga arī no sociālās vienlīdzības perspektīvas, lai novērstu stereotipus un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas attīstīt savu digitālo prasmi.

Viena absolūti svarīga lieta noslēgumā. OECD dokumentā minētās labāko paraugu pieejas algoritmiskās domāšanas attīstīšanā maziem bērniem jau vairākus gadus tiek īstenotas arī Latvijā. Sociālā tīkla Facebook grupā “Robotika bērnudārzos Latvijā” ir gandrīz divi tūkstoši dalībnieku. Algoritmiskās domāšanas mācīšanās iespējas, tādas kā mūsu bērniem Siguldā un Ventspilī, ir pieejamas arī Alūksnē, Daugavpilī, Saldū, Smiltenē, Rīgā, Liepājā, Skrīveros un daudzviet citur Latvijā. Ļoti svarīgi, lai tādas iespējas būtu visiem mūsu bērniem.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Cāļus skaita rudenī jeb datu tālākizmantošanas semināri

Zelta rudens pilnbriedā un arī starptautisko izglītības pētījumu projekts atkal ieiet labā fāzē, kad tehniskās lietas ir sakārtotas, un atliek tās tikai pārliekā vispušu centībā nesačakarēt.

Jau jūnijā svinējām projekta dzīvē labus panākumus – projekta komandas atlīdzibas vienkāršotās metodikas apstiprināšanu, un jau augusta otrā pusē bija nākamā veiksme – arī mūsu sadarbības partneru budžeta projekta metodes apstiprināšanu. Noteikti no malas tas izklausās gana abstrakti, bet ja pamēģinu teikt vienkāršiem vārdiem, tad Eiropas Savienības struktūrfondu projektā vairs nav jāpārbauda katrs čeks, bet gan jāstrādā kopā uz arvien labākas un labākas kvalitātes rezultātiem. Grāmatvedības pedantismu un pārējo finanšu prasību jomu neviens nav atcēlis, taču par to ir atbildīgs katrs projektā iesaistītais. Ļoti, ļoti ceru, ka vienkāršoto izmaksu metodikas tādas paliks arī praksē, un tiks atrasts labs līdzsvars, kurā katrs būs rūpīgs saimnieks ne tikai pētījumu kvalitātē, bet arī finanšu pusē. Ar to vēl un vēl saku paldies mūsu struktūrfondu kolēģiem un visiem, kas kopīgi izvēlējās šo pieeju. Lai arī... sākumā arī mums tas prasīja lielas izmaiņas domāšanas veidā – jo tik ļoti bija sarasts ar iepriekšējo pieeju – faktisko visu izdevumu pārbaudi. Protams, iekšējās kontroles sistēmas gan sadarbības partneriem, gan mums pašiem ir liela atbildība, lai visi darbi būtu īstenoti pēc tiem principiem, kādus tos paredz publisko finanšu – šeit Eiropas Savienības struktūrfondu – joma.

Sanāca gari 😊 jo vairāk gribējās teikt par to, ka jaunnedēļ projektā uz otro sanāksmi tiekas mūsu Uzraudzības padome, kuras gaitā, protams, būs atskaites darbi par investīciju tempu (esam teju trešdaļā uz laika ass un arī finansēs tādā pat proporcijā! Kas labi!), taču arī par to, kā mums sokas ar rezultātu pārnesi tālāk mūsu ikdienas visdažādākajām vajadzībām.

Un te nu beidzot esmu pie tā, kas šodienas ierakstam bija vairāk mērķēts – par mūsu starptautisko izglītības pētījumu datu tālākizmantošanas semināriem, kas aktīvi iekustējušies un cerams arī tālāk rosinās vēl vairāk izmantot mūsu pētījumu bagātīgos un tik ļoti vajadzīgos datus.

Šoreiz šeit, šajā ierakstā, par trīs labām “lietām”..

Kā pirmo vēlos minēt 14. oktobrī notikušo Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS (International Computer and Information Literacy Study) 2023. gada cikla tīzerīti. Jo tas bija šī pētījuma nacionālās projektu vadītājas, LU Izglītības pētniecības institūta pētnieces Olgas Poles bagātīgs stāsts (šeit prezentācija) par to, kādus datus jau pēc 12. novembra, kad būs pieejami jau paši dati, varēs saņemt sabiedrība. Olga Pole informēja arī par konteksta informāciju, kāda nāk līdz ar sniegumu vērtējumu par to, cik jaunieši ir spējīgi datorprasmēs un algoritmiskajā domāšanā un kādas jomas noteikti vēl jāpilnveido, lai varētu teikt, ka – jā, nāk jaunā jauda, kas būs daudz ražīgāka par mums! Reģistrējieties uz šī pētījuma pirmo rezultātu pasākumu šeit. Vēl dažas vietas ir! Un attālināti jau, protams, vietas pietiks visiem!

Kā otro vēlos minēt no 27. septembra līdz pat 1. novembrim notiekošo Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC (Programm for the International Assessment of Adult Competencies) 2022.-2023. gada cikla seminārus. Tā ir sešu datu tālākizmantošanas semināru virkne, kuru jaudīgi reģionos nodrošina šī pētījuma vadītāji Latvijā, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošie pētnieki, profesore Aija Zobena un asociētais profesors Mareks Niklass. Arī šie semināri ir kā tīzerītis par to, kādi dati būs pieejami pēc 10. decembra, kad tie ieraudzīs dienas gaismu un varēsim sākt tajos ieskatīties krietni padziļinātāk. Profesori semināros piedāvāja jau iespēju strādāt ar publiskajiem datu analīzes rīkiem. Vēl vairāk – 3. oktobrī, kad seminārs bija Rīgā, tam atsaucās arī citi absolūti izcili pētnieki – Oksana Žabko, Ludmila Fadejeva, Baiba Zukula, Reinis Alksnis – kas aizrāva ar tālākās padziļinātās izpētes metodēm, ar kurām var daudzpusīgi tālāk strādāt ar liela apjoma izglītības pētījumu datiem. Ieraksts Rīgas semināram ir pieejams šeit. Vēl variet pagūt uz 1. novembra semināru Rēzeknē klātienē (reģistrācija šeit)!

Kā trešo, taču tikpat nozīmīgu kā iepriekšējie semināri, vēlos minēt šajā nedēļā, t.i. 21. oktobrī, ar Valsts izglītības satura centra palīdzību notikušo semināru sākumsskolas skolotājiem, t.sk. arī par lasītprasmi un matemātiku un dabaszinībām. Pateicoties LU Izglītības pētniecības institūta vadošajām pētniecēm – profesorei Antrai Ozolai (prezentācija), kas ir arī Starptautiskā skolēnu lasītprasmes pētījuma PIRLS (Progess in International Reading Literacy Study) nacionālā projektu vadītāja, un docentei Lindai Mihno (prezentācija), kas ir arī Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskā pētījuma TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) nacionālā projektu vadītāja – izdevās nodot lielisku materiālu (materiāli skolotājiem šeit). Vadošās pētnieces izstāstīja (ieraksts pieejams šeit) gan par uzdevumu materiāliem, gan labākajām praksēm lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinībās nepieciešamajiem uzsvariem tieši sākumskolā, balstoties tajā, kādus rezultātus uzrādīja mūsu skolēni pētījumos. Starp citu – arī uz jaunāko datu prezentāciju TIMSS 2023. gada pētījumā vēl variet pagūt reģistrēties šeit. Nāciet 4. decembrī uz pētnieku prezentāciju un ekspertu diskusiju!

Esam ļoti pateicīgi mūsu pētniekiem ar šo dalīšanos, ar jauno zinātnieku iedvesmošanu un ar vienkāršu un ļoti noderīgu palīdzību mūsu skolotājiem.

Lai skan, lai turpinās, lai prieks!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

 

Gatavojoties ICILS 2023 datu tālākizmantošanas semināram

ICILS ir Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) Starptautiskais datorprasmju un informācijpratības pētījums (International Computer and Information Literacy Study).

Izskatot pētījuma ietvardokumentu, varam izsekot gan šī pētījuma vēsturei, gan arī ambīcijām nākotnei. Datorprasmju pētījums ar katru ciklu attīstījās arvien tālāk, un arī jāsaka, ka jau sākot 1989. gada IEA īstenoja līdzīgus pētījumus (Comped, SITES). 2013. gadā, kad bija ICILS pirmais cikls, uzsvars bija uz datoru izmantošanu informācijas meklēšanai un kā komunikācijas rīku; 2018. gadā, kad tika īstenots ICILS otrais cikls, datorprasmes tika papildinātas ar algoritmisko domāšanu; un 2023. gadā, kad ICILS tika veikts jau trešo reizi, un kurā jau piedalījās arī Latvijas skolēni, tajā plaši izmantots tika izmantots digitālās pratības (digital literacy) jēdziens, kas ir pamatā tam, ka skolēni māk lietot digitālās tehnoloģijas pētīt, pārvaldīt informāciju, veidot saturu, komunicēt, sadarboties un risināt problēmas. Digitālā pratība klasē ienāk divējādi gan kā veids apgūt citus mācību priekšmetus, gan pati kā atsevišķs mācību priekšmets.

ICILS atspoguļo divas ar IKT saistītas dimensijas:

- datorprasmes (computer and information literacy CIL) kā indivīda spēju izmantot datoru, lai pētītu, radītu un sazinātos, kā arī efektīvi darbotos mājās, skolā, darba vietā un sabiedrībā. DP galvenās tēmas ir datora lietošanas pamati un noteikumi; piekļuve informācijai un tās novērtēšana; informācijas pārvaldīšana, pārveidošana, radīšana, kopīgošana, kā arī tās droša un atbildīga lietošana.

- algoritmiskā domāšana (computational thinking CT) pētījumā tiek definēta kā indivīda spēja atpazīt dažādus reālās pasaules problēmu aspektus, kas ir piemēroti skaitļošanai; novērtēt un izstrādāt šo problēmu algoritmiskus risinājumus, lai atbildes varētu atrast ar datora palīdzību. AD galvenās tēmas ir zināšanas un izpratne par digitālajām sistēmām; problēmu formulēšana un analīze; datu vākšana un atspoguļošana; risinājuma plānošana un izvērtēšana; algoritmu, programmu un saskarņu izstrāde.

Ja skatām labās prakses piemērus, tad iepriekšējo ciklu augstā snieguma valsts – Čehija – turpināja vēl spraigāk strādāt ar digitālo prasmju jomu (17.lpp.), un sākot ar 2021. gadu ieviešot jaunu mācību standartu IKT jomā. Jaunā informātika fokusējas uz algoritmisko domāšanu un uz digitālo tehnoloģiju darbības principiem [7.lpp.].

Rītdienas, 14. oktobra, ICILS 2023 datu tālākizmantošanas seminārā noteikti tuvāk varēsim apskatīt ne tikai to informāciju, ko iegūsim jau 12. novembrī no skolēnu pārbaudes testa, bet arī virknes fona aptaujām:

Skolēnu anketa [85.lpp. detalizēti] sastāv no datorizēta elementu kopuma, kas mēra skolēnu pieredzi, piekļuves iespējas IKT, kā arī zināšanas par IKT gan mājās, gan skolā (tostarp viņu pieredzi par IKT izmantošanu stundās). Anketā ir iekļauti arī jautājumi, kas izstrādāti, lai novērtētu skolēnu attieksmi pret IKT izmantošanu.

Skolotāju anketa [86.-87.lpp. detalizēti], kas tiek apkopota no skolotājiem, kuri māca jebkuru priekšmetu pētījuma izlases klasē. Tajā tiek apkopota informācija par skolotāju pieredzi IKT izmantošanā un viņu profesionālās izglītības pieredzi saistībā ar IKT. Anketā ir iekļauti jautājumi, kuros skolotājiem tiek lūgts novērtēt viņu pārliecību par datora lietošanu mācībās, norādīt, cik bieži viņi iesaista IKT noteiktās mācību darbībās un kādus IKT rīkus izmanto. Tāpat arī viņiem ir iespēja paust savu attieksmi par datoru izmantošanu mācībās.

Skolas direktoru anketa [87.-88.lpp detalizēti] , kas tiek apkopota no izlases skolu direktoriem, ir izstrādāta, lai aptvertu skolas raksturojumu, skolas attieksmi attiecībā uz IKT pielietojumu mācībās, kā arī IKT pārvaldības aspektus skolā un vadības redzējumu par tehnoloģiju izmantošana skolā.

IKT koordinatora anketa [87.lpp. detalizēti], kas tiek apkopota no izlases skolu IKT koordinatoriem, lai iegūtu informāciju par resursiem un atbalstu IKT, kā arī IKT izmantošanu mācībās.

Nacionālo kontekstu apsekojums, ko aizpildījuši ICILS nacionālie pētniecības centri. Aptaujā tika apkopota informācija par izglītības sistēmas struktūru, ar datorprasmi saistīto nacionālo izglītības standartu, ar IKT saistītajām iniciatīvām un resursiem, kā arī ar IKT saistīto izglītību. Šajā aptaujā jāsniedz apraksts par kontekstu ar datorprasmām un algoritmisko domāšanu saistīto izglītību.

Tiekamies rītiņ, lai no Olgas Poles, kas ICILS 2023 nacionālā projektavadītāja Latvijā un ir Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniece, uzzinātu daudz vairāk un ieinteresētos tālākā šo datu izpētē, kas būs pieejami jau š.g. 12. novembrī! Lūdzu pierezervē arī šo datumu.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"