Nākotnes skola sākas šodien

Mēdz teikt, un pamatoti, ka, ieviešot pārmaiņas izglītībā, pārmaiņu ietekme parādās tikai ilgākā laika posmā. Pavisam vienkāršs piemērs, ko 1999. gadā min profesors Andrejs Rauhvargers - Latvija pāreju uz 12 gadu vidējo izglītību sāka vēl 1987. gadā, taču pirmie absolventi, kas vispārizglītojošā skolā bija pavadījuši pilnus 12 gadus, pabeidza skolu tikai 1999. gadā (un tikai tad Latvijas skolu absolventus, piemēram, sāka uzņemt Rietumeiropas augstskolās bez papildprasībām). 

Šogad Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA (Programme for International Student Assessment) publicēja 2022. gadā veiktās skolēnu novērtēšanas rezultātus radošajā domāšanā. No 64 pasaules valstīm, kas piedalījās radošās domāšanas testā, Latvija ir starp 12 augstākā snieguma valstīm. Jau ziņots, ka Latvijas skolēnu sniegums ierindojas 9. vietā vai 5. vietā, vērtējot valstis ar vienādu punktu skaitu augstākā snieguma valstu grupā. Taču, ja salīdzina cik daudz bērnu sasniedz vismaz radošās domāšanas pamata līmeni un augstākus līmeņus, tad lielāks par Latviju īpatsvars ir vienīgi Singapūrai. Singapūrai tie ir 94%, Latvijai – 92%, kas ir augstākais rādītājs gan starp Eiropas valstīm, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm.  

Attēlā: Skolēnu īpatsvars radošās domāšanas kompetences līmeņos: 92% Latvijas skolēnu sasniedz pamata un augstākus līmeņus radošajā domāšanā (3. līmenis un augstāk). Avots: Rita Kiseļova, OECD PISA vadītāja Latvijā, LU IZPF Izglītības pētniecības institūts

Vai mūsu izglītības sistēmai ir vēl kādas citas neatklātas izcilības šķautnes vai augstas kompetences jomas? Un, vai augstais sniegums radošajā domāšanā bija iepriekš paredzams? 

2021. gadā globālā nevalstiskā organizācija Izglītības satura pārmaiņu centrs (Center for Curriculum Redesign), kas nodarbojas ar mācību satura izpēti un attīstības rekomendācijām, veica dažādu starptautisko datu avotu izpēti un izveidoja valstu kompetenču indeksu. Izpētot dažādus starptautiskos datu avotus un izsverot dažādus parametrus, Latvija tika ierindota pirmajā vietā radošuma prasmē. Kompetenču indeksa dokumentā nav, diemžēl, detalizēti aprakstīts, kādos astoņos parametros balstīta Latvijas pirmā vieta, taču, rakstot uz dokumentā minēto e-pastu, detalizētāku informāciju var saņemt individuāli. Tātad, liecības par Latvijas augsto sniegumu radošuma kompetencē starptautiskajā apritē bija nonākušas vēl pirms Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA veiktā radošās domāšanas pārbaudījuma Latvijas skolās.  

Pirms 12 gadiem Latvijā aizsākās radošās nedēļas “radi!” iniciatīvu programma. Visā Latvijā tā rosināja pievērst uzmanību izglītības, skolu un sabiedrības radošai pārveidei. Radošo iniciatīvu programmas 2012. gadā definētais mērķis bija: 

“… kļūt par vienu no iedvesmojošākajām valstīm pasaulē – ar spēcīgām radošajām industrijām, radošos risinājumos balstītu uzņēmējdarbību, radošumu veicinošu izglītību, radošu pārvaldību, kas atrod labākos atbalsta mehānismus ikviena iedvesmas uzplaukumam.”

Konferencēs, semināros un diskusijās izglītības praktiķi un lēmumu pieņēmēji dalījās ar pieredzi un mācījās gan no labākajiem starptautiskajiem paraugiem, gan savstarpēji. Te tikai daži no pasākumu nosaukumiem un tematiem laikā no 2012. līdz 2024. gadam: Latvija ceļā uz radošu valsti, Skolu autonomija – iespēja radošai attīstībai, Nākotnes skola sākas šodien, Skola digitālajā laikmetā, Mācīšanās nākotnē: kā to plānot un organizēt. 

Šie un daudzi citi radošu domāšanu izglītībā veicinoši pasākumi notika gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Sākot ar 2012. gadu, izglītības praktiķi un politikas veidotāji, piedaloties šajos pasākumos, pieņēma lēmumu radošuma pieeju īstenot praksē. Šodien Latvija ir starp pasaules augstākā snieguma valstīm radošajā domāšanā un, piemēram, Latvijas filma “Straume” ir pasaules radošo industriju pārsteigums. Šodien Latviju un citas augstākā snieguma valstis aicina stāstīt par savu pieredzi Apvienoto Nāciju Izglītības, kultūras un zinātnes organizācijas UNESCO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD kopīgi organizētajā Radošuma izglītībā samitā, kas 17.-18. oktobrī notiks Parīzē. 

Kādus lēmumus pieņemam šodien, kad sākas nākotnes skola?

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Obligātās izglītības ilgums – arvien vairāk valstu izvēlas šo gadu pagarinājumu

Viens no četriem attēliem, ko valstu kopsavilkumiem bija izvēlējusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for economic co-operation and development – OECD), bija par obligātās izglītības ilgumu. Nesenā OECD izglītības gada grāmata "Īsumā par izglītību 2024" (Education at a Glance 2024) nodaļā par pieejamību, dalību un attīstību (Part B. Access to education, participation and progression. Šeit – nodaļa B2. Chapter B2. What are the main characteristics of primary and lower secondary education?).

Turpinājumā citēta augstāk minētā B2 nodaļa, piedāvājot izvilkumu tulkojumu, kas palīdz novērtēt OECD dalībvalstu un kandidātvalstu rīcībpolitikas izmaiņas attiecībā uz obligātās izglītības ilgumu.

Kopš 2013. gada 12 valstis ir pagarinājušas obligātās izglītības ilgumu – vai nu pirmsskolas posmu vai vidusskolas posmu. Tā kā dalības līmenis (enrolment rates) gados pirms un pēc obligātās izglītības jau kopumā ir augsts, šo pasākumu mērķis bieži ir palielināt mazāk aizsargāto grupu uzņemšanu, kurās dalības rādītāji ir zemāki.

Obligātā izglītība ir mūsdienu sabiedrības pamatelements, kas liek bērniem un pusaudžiem apmeklēt skolu noteiktu gadu skaitu. Tā ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka visi indivīdi iegūst svarīgākās zināšanas un prasmes, kas tām nepieciešamas personīgajai attīstībai un pilsoniskajai līdzdalībai. Lai gan daži obligātās izglītības raksturlielumi, piemēram, sākuma vecums un ilgums, dažādās valstīs ievērojami atšķiras, obligātās izglītības programmas parasti ir salīdzinoši viendabīgas salīdzinājumā ar citiem izglītības līmeņiem. Parasti obligātā izglītība aptver pamatizglītības un vidējās izglītības pirmo posmu, aptverot bērnus vecumā no aptuveni 6 līdz 14 gadiem. Šis periods ir ļoti svarīgs, jo tas veido pamatu mūžizglītībai un attīstībai, sniedzot skolēniem pamata lasītprasmes, rēķināšanas un kritiskās domāšanas prasmes.

Globālā apņemšanās nodrošināt obligāto izglītību ir atspoguļota starptautiskajos ietvaros un līgumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), jo īpaši IAM 4, kura mērķis ir "nodrošināt iekļaujošu un vienlīdzīgu kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem."[i] Šajā ietvarā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt bezmaksas un obligātu pamata un vidējo izglītību visiem bērniem neatkarīgi no viņu sociāli ekonomiskās izcelsmes, dzimuma vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Skolēnu dalība izglītības procesā vecumā no 6 līdz 14 gadiem ir universāla OECD valstīs, un to dalības rādītājs (enrolment rate) ir 98%. Apmēram divas trešdaļas skolēnu šajā vecuma grupā mācās pamatizglītības posmā.

Obligātā izglītība attiecas uz noteiktu laiku, kurā bērniem ar likumu ir jāapmeklē skola. Lielākā daļa OECD valstu garantē bezmaksas izglītību obligātās izglītības gados. Obligātās izglītības ilgums dažādās OECD valstīs ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, Izraēlā, Meksikā un Rumānijā obligātā izglītība ilgst 14 gadus, bet Indijā tā ilgst tikai 7 gadus. Parasti obligātā izglītība aptver visu sākumskolas un pamatskolas izglītības posmu. Tomēr arvien vairāk valstu to paplašina, iekļaujot tajā arī pirmsskolas un vidējās izglītības līmeni. Proti, 8 valstis, tostarp Brazīlija un Šveice, ir noteikušas, ka visi pirmsskolas izglītības gadi ir obligāti, savukārt 16 valstīs, tostarp Austrija un Nīderlande, ir jāapmeklē daži pirmsskolas izglītības gadi. Vairāk nekā puse no OECD valstīm obligātajā izglītībā iekļauj arī dažus vidējos vidējās izglītības gadus. 12 valstīs, tostarp Beļģijā un Čīlē, visi vidējās izglītības otrā posma gadi ir obligāti (sk. attēlu zemāk).

Attēla orģinālavots (B2.1. tabula un B2.1. attēls) un tulkojums latviešu valodā (2. attēls un tabula).

Obligātās izglītības ilgumu parasti nosaka pakāpēs vai vecuma diapazonā, vai abos. Parasti tas sākas bērniem, kuri ir sasnieguši noteiktu vecumu noteiktā datumā, mācību gada sākumā vai noteiktā laika posmā. Valstīs ir dažādi kritēriji, pēc kuriem var teikt, ka skolēni ir pabeiguši obligāto izglītību. Apmēram pusē valstu pietiek ar beigu vecumu, bet gandrīz vienā trešdaļā valstu skolēniem ir jāpabeidz noteikts izglītības līmenis. Citi izplatīti kritēriji ir noteikta pakāpju skaita pabeigšana vai diploma vai sertifikāta iegūšana. Piemēram, Beļģijā, Somijā, Nīderlandē un Portugālē obligātā izglītība beidzas, pabeidzot vidējo izglītību vai sasniedzot beigu vecumu. Līdzīgi Austrālijā skolēni izpilda obligātās izglītības prasības, vai nu iegūstot 10. gada (desmit klašu) sertifikātu vai tā ekvivalentu, vai arī sasniedzot beigu vecumu (sk. 2. tabulu kopsavilkumā).

Obligātās izglītības rīcībpolitikas ietekme uz izglītības vienlīdzību

Obligātā izglītība ir rīcībpolitikas instruments, kas veicina līdzdalības izglītībā palielināšanos, īpaši marginalizētu grupu vidū[ii]. Nosakot pienākumu apmeklēt skolu, šīs politikas nodrošina, ka skolēni ilgāk paliek izglītības sistēmā, tādējādi palielinot kopējos dalības (enrolment) rādītājus un samazinot mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu. Piemēram, Nīderlandē obligātās izglītības beigu vecuma palielinājums par vienu gadu ir samazinājis pametušo skaitu par 2,5 procentpunktiem[iii]. Itālijā pēc obligātās izglītības pagarinājuma par vienu gadu ieviešanas skolā pieauga 16 gadus veco jauniešu daļa, īpaši to, kuriem bija lielāks risks pamest mācības, jo viņiem ir mazāk izglītoti vecāki vai vecāki ar zemu profesionālo statusu[iv].

Līdzīgi, obligātās izglītības reformu analīze 12 Eiropas valstīs, kurās bija paaugstināts minimālais skolas beigšanas vecums, atklājās, ka šīs reformas ievērojami uzlaboja izglītības līmeni. Ietekme bija visievērojamākā starp indivīdiem spēju sadalījuma zemākajās kvartilēs[v]. Ir arī pierādījumi, ka papildu izglītība arī veicina algu nevienlīdzības samazināšanos[vi]. Turcijā obligātās izglītības paplašināšana ir ievērojami samazinājusi atšķirības starp pilsētu un lauku bērniem. Reforma samazināja atšķirību pilsētās un laukos pabeigtajos skolas gados 17 gadu vecumā par 0,5 gadiem vīriešiem un par 0,7–0,8 gadiem sievietēm[vii]. Tāpēc obligātās izglītības politikai ir izšķiroša nozīme izglītības vienlīdzības veicināšanā un nodrošinot, ka visiem bērniem neatkarīgi no viņu sociāli ekonomiskās izcelsmes ir pieejamas ilgstošas ​​izglītības iespējas.

Obligātās izglītības paplašināšanas rīcībpolitikas

Obligātās izglītības jomas paplašināšana, iekļaujot pirmsskolas/pirmsskolas izglītību, kā arī vidējo izglītību un apmācību, ietver dažādas motivācijas un stratēģijas. Vismaz viena gada pirmsskolas izglītības iekļaušana obligātajā izglītībā 11 OECD valstīs pēdējās desmitgades laikā atspoguļo pieaugošo agrīnās bērnības izglītības nozīmes atzīšanu. Nosakot trīs gadus ilgu pirmsskolas izglītību par obligātu 2019. gadā, Francija uzsvēra pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko nozīmi savā izglītības sistēmā un to izšķirošo lomu agrīnās bērnības nevienlīdzības mazināšanā, jo īpaši saistībā ar valodu attīstību[viii]. Valstis, kurās jau tā ir augsts dalības līmenis, īstenojot šādu politiku, var stratēģiski orientēties uz apakšpopulācijām ar mazāk labvēlīgu izcelsmi. Piemēram, Lietuva ir vērsta uz maziem bērniem, kas dzīvo sociāli ekonomiskā riska mājsaimniecībās, un nosaka viņiem obligātu pirmsskolas izglītību[ix]. Līdzīgi Beļģijas mērķis ir palielināt regulāru apmeklējumu bērniem, kas dzimuši ārpus valsts vai kuru vecāki ir mazizglītoti lielajās pilsētās, iekļaujot pirmsskolas izglītību obligātajā izglītībā[x].

Dažas valstis paplašina obligātās aktivitātes ārpus izglītības iegūšanas līdz 18 gadu vecumam, lai samazinātu ārpus nodarbinātības un formālās izglītības (Not in Education, Employment, or Training – NEET) iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Francijā 2020. gada septembrī mācības kļuva obligātas skolēniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Jaunieši var izpildīt šo prasību, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp izglītību, mācekļa praksi, apmācības kursus, civildienestu vai sociālās un profesionālās integrācijas pasākumus. Tāpat Austrija, Itālija un Polija ir noteikušas par obligātu formālu izglītību vai apmācību personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Somija 2021. gadā pagarināja obligāto izglītību līdz 18 gadu vecumam, lai veicinātu vienlīdzību savā izglītības sistēmā, jo darba tirgū darba meklētājiem parasti ir jāiegūst vismaz vidējā kvalifikācija[xi].

Papildus šīm nesen ieviestajām politikām dažās valstīs tiek plānotas izmaiņas. Piemēram, Rumānija plāno līdz 2030. gadam noteikt visus pirmsskolas izglītības gadus par obligātu. Savukārt Luksemburga plāno līdz 2026. gadam pagarināt obligāto izglītību no 16 uz 18 gadiem. Saskaņā ar šo reformu personām, kas vecākas par 16 gadiem, kuras vēlas ienākt darba tirgū pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, būs jāpiesakās izņēmumam uz noteiktu laiku[xii].

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
šeit tulkotāja Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

 

---

[i] UNESCO (2024), SDG Indicators, https://www.education-progress.org/en/indicators (accessed on 16 May 2024).

[ii] Harmon, C. (2017), “How effective is compulsory schooling as a policy instrument?”, IZA World of Labor, https://doi.org/10.15185/izawol.348. Šajā publikācijā arī koncentrēti uzsvērti plusi un mīnusi.

[iii] Cabus, S. and K. De Witte (2011), “Does school time matter?-On the impact of compulsory education age on school dropout”, Economics of Education Review, Vol. 30/6, pp. 1384-1398, https://doi.org/10.1016/j.econedurev.2011.07.003. Šajā publikācijā par obligātās izglītības pagarinājuma ietekmi uz izkritušo (school dropout) samazinājumu.

[iv] Raimondi, E. and L. Vergolini (2019), “Everyone in school: The effects of compulsory schooling age on drop-out and completion rates”, European Journal of Education, https://doi.org/10.1111/ejed.12356.

[v] Brunello, G., M. Fort and G. Weber (2009), “Changes in Compulsory Schooling, Education and the Distribution of Wages in Europe”, The Economic Journal, Vol. 119/536, pp. 516-539.

[vi] Turpat.

[vii] Kirdar, M., M. Dayioglu and I. Koç (2016), “Does longer compulsory education equalize schooling by gender and rural/urban residence?”, World Bank Economic Review, Vol. 30/3, pp. 549-579, https://doi.org/10.1093/wber/lhv035.

[viii] European Agency for Special Needs and Inclusive Education (2020), Country information for France - Legislation and policy, https://www.european-agency.org/country-information/france/legislation-and-policy (accessed on 22 May 2024).

[ix] Eurydice (2023), Organisation of the education system and of its structure in Lithuania, https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/national-education-systems/lithuania/organisation-education-system-and-its-structure (accessed on 22 May 2024).

[x] European Commission (2020), Education and Training Monitor 2020 - Belgium, https://op.europa.eu/webpub/eac/education-and-training-monitor-2020/countries/belgium.html (accessed on 22 May 2024).

[xi] Ministry of Education and Culture of Finland (2024), Questions and answers related to compulsory education, https://okm.fi/en/faq-about-the-extension-of-compulsory-education (accessed on 22 May 2024).

[xii] Antar, G. (2023), “Age of compulsory education to be raised from 16 to 18”, Luxembourg Times, https://www.luxtimes.lu/luxembourg/age-of-compulsory-education-to-be-raised-from-16-to-18/2087608.html (accessed on 22 May 2024).

Starptautiski salīdzinošie izglītības jomas dati - ērti pieejama datu grāmata un arī pārliecinoši par to, ko mēs kopā varam

Septembris kā skolas sākuma mēnesis, kā jaunas pasaules sākums mūsu bērniem un vienlaikus arī pateicība par to, kas padarīts vasarā, kas padarīts iepriekšējā gada laikā. Tā nu ir, ka ikgadēji septembrī mūsu projektā ir vēl viens lielisks rezultāts – paralēli starptautiskajiem izglītības pētījumiem – arī izglītības datu gada grāmata.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības (Organisation for co-operation and development – OECD) katru gadu publicē fantastisku salīdzinošo datu grāmatu "Īsumā par izglītību" (Education at a Glance – EAG), kurā ikviens, kuram interesē izglītības jomas dati, tos varēs detaļās iepazīt.

Ierasti mēs tos izmantojam, lai varētu ātri un ērti salīdzināt gan izglītības veidus, gan izglītības pakāpes, gan finansējuma apmēru, gan izglītības sistēmas pārvaldības jautājumus. EAG gadu laikā saglabā kādu daļu no gada grāmatas nemainīgu, bet kāda daļa arī periodiski mainās – piemēram, pērn lielākais uzsvars bija uz profesionālo izglītību, savukārt šogad tēma bija vienlīdzība izglītībā.

Mēs noteikti katru mēnesi teiksim kādu mums svarīgu tēmu un to atvērsim plašāk ar EAG palīdzību, tā teikt – mēneša bilde (Chart of the month), taču šoreizīt vien (kā jau arī mums pierasts), vien visu 2024. gada 10. septembra galveno saišu kopsavilkums –

·    EAG kopējā publikācija pieejama šeit (angļu valodā), kurā ir daudz jo daudz interaktīvu attēlu un meta dati, kas palīdz tuvāk saprast katru no attēliem, katru no tabulām.

·        Mūsu Latvijas galveno datu kopsavilkums un tam pakārtotās tabulas.

·        Projektā patīk salikt ‘vienlapītes’, kur vienkopus mūsuprāt pats svarīgākais vienā lapā.

·        2024. gada 10. septembra preses konferences prezentācija un arī relīze.

·      2024. gada 10. septembra preses konferences ieraksts, arī orģinālvalodā (t.i. OECD pārstāvja Kristofera Olivares prezentāciju var noklausīties arī angļu valodā).

Lai gan nedaudz jau samānos, ka būs tikai saites 😊 Jo ļoti gribēju vēl šovakar nopublicēt grafiku, kurā ātri un viegli nolasiet to, ka mūsu skolēnu sniegums Starptautiskajā skolēnu prasmju novērtēšanas programmā (Programme for international student assessment – PISA) salīdzinot ar ieguldīto finansējumu uz vienu skolēnu (pamatskolas posmā) parāda lielisku atdevi. Ar to vien gribas teikt, ka mācos redzēt to, ka mēs noteikti arī darām daudz ko pareizi. Nenoliedzot, ka varam darīt vēl un vēl labāk, taču jau šobrīd – darām efektīvi.

Avots: EAG 2024, C1.6. attēls.

Lai visiem lielisks šis rudens! Un lai izdodas teikt paldies – skolotājiem, skolēniem, vecākiem – par to, kas mums kopā arī izdodas!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Student, lūdzu izvēlies datu analītikas vai komunikācijas tēmas par starptautisko izglītības pētījumu jomu

Kad 4. septembrī jeb nu jau desmit dienas atpakaļ Open centru vadītājs vakarā savā X kontā vaicāja pasaulei – kā Jums iet? Knapi noturējos neatbildot, šodiena bija lieliska, lieliska, lieliska, jo izdevās palaist gaisā studentu konkursu!

Konkurss bija lolots jau sen. Faktiski jau gribējām aizlaist tautās pērnā studiju gadā, taču ideja dzima kad faktiski bija jābūt fona dokumentācijai gatavai. Un tas nav tik vienkārši kā pirmā mirklī varētu likties. Bija prieks, ka bija kur Latvijā pasmelties līdzīgu, kvalitatīvu un ilggadīgu konkursu pieredzē. Spilgtākā iedvesma, protams, nāk no Latvijas Bankas studentu konkursa. Tā, pateicoties mūsu vadošajiem juristiem, izdevās salikt arī to dokumentāciju, kas bija nepieciešama starptautisko izglītības pētījumu studentu konkursam – gan publiskais nolikums, gan komisijas darbs, gan nepieciešamā izdevumu puse. Ir prieks, ka kopdarbs vainagojās ar šo rezultātu. Arī pašās beigās vistuvākie kolēģi vēl ļoti palīdzēja pārliecināt par šī darba lietderību arī visas tālākās iesaistītās puses. Paldies, paldies komandai!

Ko tad mēs ļoti vēlamies rosināt studentiem attīstīt savos darbos? Ļoti priecātos, ka šobrīd, kad viņi izvēlas savas darbu tēmas – vai tas būtu studiju darbam, vai bakalaura vai maģistra darbam – ja interesē brīnišķi starptautisko izglītības pētījumu dati un gribas tajos ielikt savu prātu, svaigās acis, vistrakākās, gaišākās idejas – lūdzam darīt to. Starptautisko salīdzinošo pētījumu – vai tas būtu par mācību vidi (skolotāju un direktoru profesionālās jomas dati (pētījums – OECD TALIS), vai tas būtu par pieaugušo prasmēm (pētījums – OECD PIAAC), vai super pētījums par 15 g.v. skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm (pētījums – OECD PISA), vai lasītprasmes sākumskolā (pētījums – IEA PIRLS), vai matemātika un dabaszinātnes sākumskolā (pētījums – IEA TIMSS), vai tagad drīzumā jau rezultāti par IKT pamatskolā (pētījums – IEA ICILS) un kur tad brīnišķais pilsoniskās izglītības pētījums (pētījums – IEA ICCS). Pie katra no saīsinājumiem ir saites uz publiskajām datu bāzēm, kuras ļoti lūdzam izmantot! Šeit arī smieklīgs, vienkāršs video, ko cepu, lai studenti varētu ērtāk (iespējams arī ātrāk) saprast, kā fiksi no šiem pufiem (public use files) ar IDB Analyzer tikt līdz datu un mat.stat. exceļiem un predefinētām vizualizācijām u.t.t. Protams, studentus lūdzam izmantot arī OECD Īsumā par izglītību kolosalās datu bāzes, ja ir tāda interese.

Otra tēma, kas ir tikpat būtiska un mums ārkārtīgi vajadzīga no homo novus, ir komunikācija, ir rezultātu pārnese līdz skolotājiem, līdz rīcībpolitikas plašajai auditorijai. Taču pirmā vietā, protams, skolotāji. Lai ārkārtīgi cienot viņu laiku, mēs varētu pēc iespējas kvalitatīvi un saprotami nodot mūsu datu bagātību. Kā veicināt atbalstu pētījumiem no skolām, no skolēniem, no vecākiem, kā veicināt izpratni par datiem un to nepieciešamību lēmumu pieņemšanā. Neviena ideja un doma nav smieklīga. Mēs būtu pat priecīgi par skinu izstrādi skolu mājaslapām par dalību pētījumā, un ar to tiešām tik gribas teikt, ka vajadzību un svaigas domas mums ļoti palīdzēs.

Lūdzam izvēlēties tēmas šajā mirklī un lūdzam neaizmirst atsūtīt savus darbus jau nākamā (2025.) gada maijā (no 15. līdz 29. maijam). Neaizmirstiet lūdzu arī to, ka darbā, kuru iesniedzat, jābūt nodrošinātai Jūsu anonimitātei. Tikai iesnieguma e-pastā uz starptautiskie.petijumi@izm.gov.lv lūdzam Jūsu autorības apliecinājumu, taču tālāk jau komisija strādās ar Jūsu pusē jau anonomizētajiem darbiem.

Vēlam Jums iedvesmu un lai mūzas šūpo uz Jūsu pleca kājiņas! Lai domas slīd viegli un aprēķini raiti. Ļoti gaidīsim jau rezultātus!

Ak, jā... un gandrīz aizmirsu – mums kā balvas ir divas pirmās vietas 1250 eiro – viena šādā apmērā par datu analītikas tēmu un viena šādā apmērā par rezultātu pārneses tēmu. Un pāri abām ir Lielā balva (Grand prix) ar 1500 eiro apmēru un braucienu uz izglītības konferenci Eiropā. Vai nav lieliska investīcija no ESF+ līdzfinansēta projekta netiešajām izmaksām?

Lai ražīgas studijas! Katrā laikā esam Jums pieejami par jebkādu jautājumu!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"