Laiks uzplaukumam

 Jūlijā izskaņā neticami palaimējās būt lieciniekam ieinteresētu domubiedru sarunai par atšķirīgām pieejām radošuma mācīšanā mūsdienu skolā. Sarunā izkristalizējās cerība, ka jaunākās paaudzes būs labi sagatavotas dzīvei 21. gadsimtā, ja vien nodrošināsim bērnus ar labāko, ko varam tiem dot, proti, ar savstarpējo uzticēšanos. 

Viens no sarunas dalībniekiem - rakstnieks un publicists, patiess literatūras un kultūras eksperts, kas jau sasniedzis 90 gadu dzīves pieredzes viedumu, - minēja piemēru, kā skolēnos atpazīt un attīstīt izcilības. Taču, vispirms viņš izteica novērojumu, ka mūsdienu pasaules attīstība ir tik strauja, ka daļa skolotāju un droši vien arī vecāku tajā ne pārāk labi orientējas un apjūk. Piemēram, laikmetīgās dzejas attīstība samulsinājusi daudzus literatūras skolotājus, kuri kautrējas pastāstīt, kad vaicāti, kādu dzeju un dzejniekus viņi māca skolēniem skolā. Savas profesionālās autonomijas brīvajā un atbildīgajā telpā skolotāji ir samulsuši un nav pārliecināti, ko mācīt pārmaiņu laikā. Kā atbildi uz šo problēmu rakstnieks minēja latviešu valodas un literatūras skolotājas Daigas Zirnītes, balvas “Laiks Ziedonim” laureātes, praktizēto sarunāšanos ar skolēniem. 

Protams, risināt sarežģītus jautājumus nebūt nav vienkārši, un diskusijas un sarunāšanās ar skolēniem ir viens pirmais solis, lai veidotu savstarpējo uzticēšanos, kas stiprinās gan skolēnu, gan skolotāju pārliecību par savām spējām, un ilgtermiņā sekmēs augstus sasniegumus skolā.

Attēlā: Optimisma par izaugsmi dimensijas (Hoy et al., 2006) no Namsone, Dace (zin. red.). Datu zinātība skolai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023.

Vēl lielāks izaicinājums skolotāju profesionālismam ir sarunāties ar skolēniem un mācīt radošumu matemātikas un dabaszinātņu stundās. Te noteikti noderēs izglītības satura izstrādātāju ieteikumi par skolēnu un skolotāju pārliecības par savām spējām veidošanu un stiprināšanu, un pašefektivitātes avotiem. 

Monogrāfijā “Datu zinātība skolai” pētnieki raksta, ka uzticēšanās jēdziens izglītības pētniecībā ienācis salīdzinoši nesen, vien pirms 20 gadiem. Organizācijas līmenī spēja uzticēties ir emocionāla reakcija uz situācijām, balstīta izjūtās, ka skolas vadība, kolēģi, kā arī skolēni un vecāki ir labvēlīgi, uzticami, kompetenti, godīgi un atklāti. Spēja uzticēties jāuzlūko kā kolektīvs labums, ko raksturo tas, cik lielā mērā skolotāji kā grupa gatavi riskēt, kļūstot neaizsargāti vai ievainojami. 

Uzticēšanās ir veidojama, sarunājoties un sadarbojoties, kas ietver arī risku un neveiksmes. Skolotāji šajās attiecībās nav vienīgā grupa, kurai jāriskē būt neaizsargātai un ievainojamai. Sabiedrības briedumu raksturo tas, cik lielā mērā sabiedrība ir pietiekami drosmīga un gatava uzticēties skolām un izglītības sistēmai. 

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Arī perfektajai viduvējībai ir perfekti trūkumi

Noķerts mirklis starp diviem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development) vebināriem par mākslīgā intelekta tēmu izglītībā:

• 25. jūlija semināra ieraksts pieejams šeit un prezentācija šeit;
• 1. augusta semināra brīvpieejas reģistrācija pieejama šeit.     

Šeit vēlētos ne vien aicināt izmantot iespēju noklausīties jau šo ceturtdien, plkst. 15.00 labu semināru par mākslīgā intelekta palīdzību skolotājiem klasē, bet arī apskatīt pagājušā nedēļā notikušo semināru par mākslīgā intelekta izmantošanā konstatējiem būtiskajiem trūkumiem.

Seminārā OECD pētnieki aicināja būt kritiskiem, izvēloties mākslīgā intelekta rīkus, jo diemžēl MI rīki cenšas pārdot sevi tikai no pozitīvās puses. Taču lietotājiem jāapzinās MI rīku novirzes, kas radušās no vēsturiskajiem datiem, reprezentācijas kļūdām, datu apkopšanas un mērījumu kļūdām, tāpat arī aizspriedumi no reālās pasaules arī pārcēlušies uz mākslīgā intelekta vidi, u.c.

Ja aplūkojam tikai reprezentācijas kļūdu, tad tā raksturojas ar to, ka tiek neprecīzi atspoguļota kāda noteikta grupa, to izceļot negatīvā gaismā vai, piemēram, noliedzot kādas grupas pozitīvu reprezentāciju.

OECD pētnieki lūdz aizdomāties un pārliecināties, vai MI rīki, kas veidoti balstoties šādās novirzēs arī līdzvērtīgi nesāk grupēt klasē skolēnus, piemēram, automātisku vērtējumu prognozes, lauki-pilsētas, speciālo vajadzību programmas, nacionalitātes, pat dzimumu pazīmēs. Šeit parādās neobjektivitātes risks un arī papildu risks skolēnus iedalīt grupās, kas nesekmētu taisnīgu u objektīvu pieeju izglītībā.

Pētnieki rekomendē šādus soļus, strādājot ar mākslīgo intelektu:

Avots: Baker et al., 2023 (OECD Digital Education Outlook 2023)

1. Apziniet algoritmu novirzes un paredziet, lai privātuma prasības netraucētu pētniekiem/ izstrādātājiem identificēt un novērst algoritmu neobjektivitāti.

2. Pieprasiet algoritmu noviržu analīzi un no tā izrietošo papildu datu vākšanu.

3. Veiciet algoritmu noviržu analīzi, pamatojoties uz savas valsts, t.i. vietējo, kontekstu un taisnīguma prasībām.

4. Finansējiet MI rīku izstrādi, lai MI algoritmi būtu objektivitāti izglītībā.

5. Atbalstiet pētījumus, lai kopā pasaulē samazinātu nezināmās novirzes algoritmos.

Esam gudri ar mūsu, it kā perfekto, viduvējību. Noteikti jālieto, taču arī jāņem vērā OECD pētnieku rekomendācijas. 

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

49% izglītības pieejamību un kvalitāti vērtē kā svarīgākos Latvijā risināmos jautājumus

Kāds man pazīstams cilvēks, zinot, ka strādāju ministrijas projektā, vaicāja, kāpēc mums iet tik slikti ar izglītības sistēmu. Svarīgāks par to, ko es spētu atbildēt, ir pats jautājums. Latvijas iedzīvotājiem rūp un viņus satrauc ar izglītību saistītais. 

Nupat publicēti OECD valstīs 2023. gadā veiktās aptaujas par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei rezultāti (OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024 Results). Aptaujāto vairākums OECD valstīs starp trim svarīgākajiem jautājumiem, ar kuriem saskaras valstis, kā pirmo ir nosaukuši cenu pieaugumu vai inflāciju (sk. ziņojuma 1.1. attēlu).  Šādi ir atbildējuši vidēji 58,5% iedzīvotāji OECD valstīs. Latvijā šo jautājumu par aktuālāko ir nosaukuši 69% aptaujāto. Nabadzību un sociālo nevienlīdzību Latvijas pieaugušie iedzīvotāji nosaukuši kā trešo svarīgāko, par otro svarīgāko jautājumu nosaucot būtisko pakalpojumu jeb veselības aprūpes un izglītības pieejamību un kvalitāti. OECD vidēji to kā svarīgu ir nosaukuši 28,4% respondentu, Latvijā – 49,4%, kas ir trešais austākais īpatsvars starp OECD valstīm.

Attēlā: Respondentu īpatsvars, kuri, atbildot uz jautājumu “Kādi, jūsuprāt, ir trīs svarīgākie jautājumi, ar kuriem saskaras jūsu valsts?” starp trim svarīgākajiem ir minējuši būtisko pakalpojumu jeb veselības aprūpes un izglītības pieejamību un kvalitāti. Avots: OECD Uzticēšanās aptauja 2023, 1.1. attēla tabula.   

Par Latviju lielāks atbildētāju īpatsvars, kuri uzskata būtisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti par aktuālu jautājumu, ir vēl tikai Īrijā un Somijā (attiecīgi 56,9% un 56,0%). Savukārt, apmierinātību ar Latvijas izglītības sistēmu 2023. gadā ir pauduši 38% aptaujāto Latvijas pieaugušo (2021. gadā tie bija 44%). Valstīs, kurās, līdzīgi kā Latvijā, augsts īpatsvars atbildētāju vērtē būtisko pakalpojumu, t.i., veselības aprūpes un izglītības, pieejamību un kvalitāti kā aktuālu jautājumu, ar savām izglītības sistēmām 2023. gadā ir apmierināti 68% īru, 81% Somijas iedzīvotāju, un 66% islandiešu (sk. ziņojuma 3.2. attēlu). 

Aptaujas dati rāda, ka salīdzinoši augstam īpatsvaram (salīdzinot ar citām OECD valstīm) jeb 49% Latvijas respondentu veselības aprūpes un izglītības pieejamība un kvalitāte ir svarīgs jautājums (svarīgākais pēc cenu kāpuma vai inflācijas), taču tikai 38% ir apmierināti ar izglītības sistēmu. Te atgriežos pie sākumā uzdotā jautājuma kāpēc ar izglītības sistēmu iet tik slikti. Darbojoties starptautisko izglītības pētījumu projektā, ir priekšrocība, ka atbildi uz šo jautājumu var balstīt datos, un starptautisko izglītības pētījumu dati neapstiprina pieņēmumu par Latvijas izglītības sistēmas zemo kvalitāti. Nepašaubāmi, ka sniegums var augt vēl vairāk un kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamākai. Par to, ka Latvijas iedzīvotāju lielai daļai tas rūp, pārliecināmies ik uz soļa – gan diskusijās sabiedrībā, gan plašsaziņas un sociālajos medijos, gan OECD aptaujā. Tas, kas vēl nepieciešams, ir pašapziņas augšana un uzticēšanās stiprināšana Latvijas izglītības sistēmai.  

Sistēma, kā rāda šī vārda izcelsme, ir tas, kas ir savienots. Izglītības sistēma caurauž visu sabiedrību, mūs tai skaitā. Tāpēc vaicāju sev vai esmu pietiekami atbalstījis savu bērnu skolotājus un skolas? Vai pietiekami esmu veicinājis izglītības iestāžu atvērtību un sadarbību ar sabiedrību? Vai izglītības iestādēs mācoties, esmu bijis ar pietiekamu izaugsmes domāšanu? Nē, vēl nepietiekami.  

Nesen, kad nebiju drošs vai izvēlētā pieeja aprēķinam ir pareiza, gudrāka kolēģe ieteica man pārbaudīt pieeju ar mazākiem skaitļiem, lai ar vienkāršāka jeb mazāka mēroga piemēra palīdzību saprastu kā vienādojums strādā. Redzot sev tuvumā, ka tveicē novīst kāds augs, mēs to aplaistām. Redzot, ka tuvumā kādam ir nepieciešama palīdzība vai atbalsts, mēs protams izsaucam attiecīgos dienestus, taču arī sniedzam pirmo palīdzību un atbalstu, ja tas iespējams. Līdzīgi ir ar uzticēšanos izglītības sistēmai. Pasakot, ka izglītības sistēma ir svarīga, mums tai ir jāpievieno izaugsmes enerģiju.  

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Būt vai nebūt – tālrunim klasē – tāds ir jautājums

Arvien biežāk izskan bažas par to, vai ir prātīgi ignorēt tālruņu traucējošo efektu klases stundās (šobrīd liekot mierā mājsaimniecību ar bērniem ieradumus). It īpaši, ka labi redzam to, ka franču (jau kādus gadus atpakaļ), zviedru (pārliekot uzsvaru atpakaļ uz grāmatām, rokrakstu), angļu, holandiešu, itāļu, vācu (soli pa solim) bērnus izglītības sistēma tomēr vēlas ierobežot bērniem pašiem par labu. Dažādībai gan jāpiebilst, ka daļa amerikāņu vecāku šovasar steidz aizstāvēt savus bērnus un aicina neierobežot tālruņus skolās.

Līdz šim cerība ir, ka tādas skolas kā Druvas vidusskola ir vairākums, taču to nevaram nolasīt datos, ko teic salīdzinoši nesenais PISA pētījums. Redzam to, ka latviešu skolēni jūtas traucēti no tā, ka džinkst paralēlā pasaule tepat blakus stundās. Lietuvieši un igauņi ir zem OECD valstu vidējā, savukārt mēs esam top 10 no otra gala. Augstāk minēto franču, zviedru, britu, holandiešu, vācu un itāļu bērnu rādītāji arī ir labāki par mūsējo rādījumiem. Faktiski jau jāsaka, ka esam otrā vietā no beigām, ja skatām tikai ES dalībvalstis. Vien bulgāru bērni ir vēl kritiskāki pret to, ka digitālās ierīces viņus iztraucē stundās. 

Avots: OECD PISA datubāze.

Kāpēc esam tik noturīgi pret šādu lēmumu arī mūsu skolās? Iespējams, ka gudru skolu rīcība iedvesmo arī citas, ka – sak’, gan jau spēsim pieradināt šo sīkumu, un skolotājs ar zinībām noteikti spēs parādīt, ka ir daudz vērtīgāks par smieklīgajiem niekiem tālrunī. Taču... vai tā ir? Ja skolotājs tiešām to spēj, tad tālrunis nobālē, taču tas prasa daudz no skolotāja – spēt gudri līmeņot klasi, aizraut katru bērnu, piedāvāt daudzveidīgu mācību stundu, arī izmantot šo pašu tehniku mācību nolūkiem. Tomēr jautājums paliek – kas notiek Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Itālijā – ja tomēr šajās valstīs tiek lemts ierobežot tālruņu lietošanu stundās. To nevajadzētu traktēt kā vājuma pazīmi un to, ka nav iespējams ideāls darbs klasē – noteikti ir, taču vieglāk varētu būt dozēt šo papildu rīku darbību stundās.

Nākamais attēls no tā paša avota arī liek aizdomāties, vai tālruņa lietošana ir pavisam bez vainas. Protams, teikt, ka šeit ir tikai viena vien faktora (tālruņa ķibināšana) ietekme, nebūtu pareizi. Taču ir, ir vērts pamanīt, ka skolēni jūtas vairāk piederīgi savai skolai un arī gūst labākus rezultātus, ja mērenāk izmanto ierīces atpūtas aktivitātēm skolā.

Avots: OECD PISA datubāze.

Saliekot kopā to, ka esam viena no tām valstīm, kur sociālekonomisko stāvokli skola spēj izlīdzināt ļoti sekmīgi (kas diemžēl automātiski nenozīmē, ka tas palīdz mūs celt uz augstākiem sniegumiem, drīzāk – tādu labu, noturīgu vidusmēru), tad tomēr saprotam, ka šāds palīgs (ar mīnusa zīmi) padara skolas uzdevumu tikai grūtāku. Proti, ja skolai tāpat tiek grūtais pienākums padarīt vecāku nepadarītos darbus, tad varam mēģināt skolai palīdzēt šo slogu darīt vieglāku, mazinot digitālo ierīču traucēšanu nodarbībās.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"