30% nodarbināto pieaugušo attīsta savas prasmes Latvijas lielajos uzņēmumos, kas ir lielākais īpatsvars starp šādu uzņēmumu darbiniekiem Eiropā

Izglītības datu gadagrāmatā “Īsumā par izglītību” (Education at a Glance) vienmēr ir pievērsta uzmanība arī pieaugušo dalībai izglītībā. Līdz šim bija iespējams starptautiski salīdzināt Latvijas pieaugušo dalības īpatsvaru, taču, pateicoties Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC pētījumam, jau nākamajā – 2025. gadā, – “Īsumā par izglītību” salīdzinājumu papildinās ar pieaugušo prasmju līmeņa dimensiju. 

Salīdzinājums varēs ietvert, piemēram, pieaugušo nodarbinātības īpatsvaru gan atbilstoši iegūtās izglītības pakāpei, gan tekstpratības līmenim. Tāpat, būs iespējams salīdzināt prasmju izmantošanu darbā un darba produktivitāti, vai arī ieņēmumus atbilstoši prasmju līmenim. PIAAC programmas jaunā cikla dati, kas tiks publicēti 10. decembrī, sniegs iespējas daudzveidīgai izpētei, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD analītiķi izmantos visas šīs iespējas. PIAAC datos balstītus salīdzinājumus nākamgad atradīsim gan “Īsumā par izglītību” ziņojumā, gan PIAAC pirmo rezultātu biezajos sējumos, kas ar noteiktu regularitāti tiks publicēti 2025. un 2026. gadā, gan prasmju pārskatā Skills Outlook, un citos dažāda formāta OECD dokumentos. 

Tas, ka Latvijas pieaugušo iedzīvotāju prasmju dati būs atspoguļoti starptautiskajā salīdzinājumā, būs liels ieguvums, taču par vēl lielāku ieguvumu tas kļūs, kad pētnieki padziļinātā izpētē skatīs šos datus Latvijas kontekstā, radot pievienoto vērtību, kas palīdzētu lemt par labākajiem veidiem kā uzlabot Latvijas pieaugušo iedzīvotāju prasmes. Darbseminārs par PIAAC datu izmantošanas iespējam ir pamats iecerei, ka līdztekus OECD analītiķu veiktajiem salīdzinājumiem mums būs pieejamas arī Latvijas pētnieku rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem, kas būs balstītas Latvijas PIAAC datu padziļinātā izpētē.  

Darbseminārā tika arī uzsvērts, ka dati rāda pozitīvu īpatsvara pieauguma tendenci Latvijas pieaugušo iedzīvotāju dalībai izglītībā un mācībās, un līdz ar to savu prasmju attīstībā. Spilgts piemērs ir nodarbinātu pieaugušo dalība neformālajās ar darbu saistītajās mācībās lielajos uzņēmumos, kas nodarbina vairāk kā 249 darbiniekus. Šo pieaugušo īpatsvars Latvijas lielajos uzņēmumos ir visaugstākais, salīdzinot ar lielo uzņēmumu darbiniekiem citās Eiropas Savienības valstīs.  

Attēlā: Nodarbināto pieaugušo dalība neformālās ar darbu saistītās mācībās atbilstoši uzņēmuma lielumam, 2022. gads

Valstis lejupejošā secībā atkarībā no 25-64 g. v. nodarbināto īpatsvara uzņēmumos ar 249 darbiniekiem un vairāk, kuri piedalījušies dažādās neformālās ar darbu saistītās mācībās. 

Avots: OECD, 2023. gads,  A7.4. tabula, A7.3. attēls. 

PIAAC pieaugušo prasmju dati būs ārkārtīgi vērtīga papildus dimensija izpētē, kas palīdzēs lēmumiem par ieguldījumiem prasmju attīstībā.  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Skolēnu radošuma mērījumi

Jau pavisam drīz, t.i. š.g. 18. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma (Programme for International Student Assessment, PISA) 2022. gada cikla dati tiks publicēti trešajā sējumā, kas būs veltīts tieši radošumam. Pirmie divi bija publicēti 2023. gada 5. decembrī – pirmajā sējumā vairāk par vienlīdzību, otrajā par pandēmijas ietekmi, savukārt šovasar vēl pirms saulgriežiem – sagaidīsim trešo sējumu – par radošo domāšanu.

PISA pētījums radošo domāšanu definē kā "prasmi produktīvi iesaistīties tādu ideju ģenerēšanā, novērtēšanā un pilnveidošanā, kas var radīt oriģinālus un efektīvus risinājumus, uzlabot zināšanas un iedarbīgu iztēles izpausmi."

Vēl pirms nedaudz vairāk kā nedēļas (19. aprīlī) OECD kolēģi aicināja noskatīties lielisku zviedru, ASV un Austrālijas profesionāļu sarunu, no kuras mana ceļa maize bija – iedvesmot skolotājus nebaidīties no nenoteiktības un savukārt tas tālāk palīdzētu novērtēt skolēnu prasmi pieņemt kļūdas, stāstīt stāstus, kāpēc tā un ne citādi. Lieliska atziņa, ko minēja Maria Wallin no Zviedrijas: "Skolotāja profesija kā tāda ir radoša māksla ikdienā."

PISA radošās domāšanas kompetenču modelis. Avots, t.sk. ietvara dokuments: 20.-25.lpp.

Rakstiskā izteiksme: skolēniem jāpierāda spēja izteikt savu iztēli rakstiskā formā, ievērojot noteikumus un priekšnosacījumus, kas liek rakstīt saprotami un arī visdažādākajām auditorijām pieņemami tieši orģinalitātes dēļ.

Vizuālā izteiksme: skolēniem jāstrādā ar vizuālā dizaina uzdevumiem, izmantojot digitālo zīmēšanas rīku, radot vizuālas idejas, kas balstītas uz noteiktu.

Sociālo problēmu risināšana: skolēniem jāstrādā sociālo problēmu risināšanas jomā, t.sk. iesaistīties problēmu risināšanas uzdevumos ar sociālo fokusu izprotot un risinot citu cilvēku vajadzības, pamatojoties uz doto scenāriju, kā arī ieteikt oriģinālus problēmu risinājumus, situācijas uzlabojumus.

Zinātnisko problēmu risināšana: skolēniem jāstrādā ar zinātnisko problēmu risināšanas jomu, kas aptver dažādus radošās domāšanas aspektus dažādos zinātniskos kontekstos, t.sk. radīt idejas, zinātniska rakstura problēmu hipotēzes vai risinājumus, pamatojoties uz doto scenāriju, ieteikt oriģinālus uzlabojumus eksperimentiem vai problēmu risinājumiem.

Radīt daudzpusīgas idejas: tieši ideju daudzveidība jeb ideju elastība patiesi parāda radošo domāšanu un spēju izvairīties no idejas funkcionālas fiksētības.

Radīt radošas idejas: PISA novērtējumā oriģinalitāte ir saistīta ar šādu atskaites punktu: citu studentu atbildes, kuri veic to pašu uzdevumu.

Novērtēt un uzlabot idejas: spēja identificēt un sniegt atgriezenisko saiti par citu ideju stiprajām un vājajām pusēm arī ir jebkura centiena būtiska sastāvdaļa zināšanu radīšanai.

Ņemot vērā, ka kādā salīdzinoši senā (2021.gads) publikācijā esam radošumā ierindoti pirmajā vietā (sk. avotā 7. attēlu 8. lpp.), taču pārējās nekur vairs pie augstākajiem apvāršņiem nebijām, atliek cerēt, ka nebūsim jaunajos mērījumos zaudējuši galveno un audzējuši arī pārējo.

Jebkurā gadījumā jaunais PISA izdevums ļaus pavērtēt to, cik mūsu skolēnos ir to īpašību, kas nedaudz mazākā mērā piemīt MI – jo spēja feini atšķirties, kļūdīties, radīt jauno – pagaidām ir cilvēka vien prasme. Vismaz ļaujiet tam ticēt.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Paziņoti OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023 rezultāti

26. aprīlis starptautisko izglītības pētījumu projektā īpaši nozīmīgs – šajā dienā notika Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC pētījuma datu izmantošanas seminārs. Pētījuma rezultāti tiks publicēti 10. decembrī, taču jau tagad ir svarīgi apzināt un ieplānot datu izmantošanas iespējas, kas parādītu ceļus un ieteikumus prasmju attīstībai un stiprināšanai.  

Tai pašā dienā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD paziņoja rezultātus Sociālo un emocionālo prasmju pētījumam SSES, kam dati tika apkopoti 2023. gadā. (Starptautisko rezultātu paziņošanas pasākums notika Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, pieejams arī pasākuma ieraksts). Lai arī bez Latvijas dalības šajā pētījuma ciklā, pētījuma rezultāti ir jāņem vērā, lai nodrošinātu gan kvalitatīvu izglītību, gan skolēnu talantu un spēju attīstību. 

Sociāli emocionālās prasmes, mērītas arī pieaugušo prasmju pētījumā PIAAC, nav nodalāmas no tādām prasmēm kā tekstpratība, rēķinātpratība, digitālās prasmes u.c. Tās ir ‘vienas monētas divas puses’. Augstāki sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs ir tiem, kuriem ir augstāka motivācija, zinātkāre un neatlaidība.  

Sociālo un emocionālo prasmju pētījumā tika mērītas 15-gadnieku un 10-gadnieku:

• uzdevumu izpildes prasmes: noturība, atbildība, paškontrole, motivācija sasniegt rezultātu
• emocionālās pašregulācijas prasmes: noturība pret stresu, emociju kontrole, optimisms
• prasmes mijiedarboties ar citiem: pašpārliecinātība, sabiedriskums, enerģija
• atvērtība pieredzei: zinātkāre, radošums, tolerance
• sadarbības prasmes: empātija un uzticēšanās. 

Aplūkojot gan pirmā, 2019. gada, pētījuma cikla, gan 2023. gada cikla datus, secināts, ka sociāli emocionālas prasmes atšķiras atkarībā no skolēnu vecuma, dzimuma un ģimenes apstākļiem:

• Jaunākiem skolēniem, t.i., 10-gadniekiem, sociāli emocionālās prasmes parasti ir augstākas, nekā 15-gadniekiem, īpaši uzticēšanās, enerģija un optimisms. 

•  Meitenes vidēji ziņojušas par augstāku toleranci, motivāciju uz sasniegumiem, empātiju un atbildību, nekā 15 gadus jauni zēni. Zēniem ir tendence ziņot par augstākām emociju regulēšanas prasmēm, īpaši noturību pret stresu, enerģiju, uzticēšanos un sabiedriskumu. Šīs dzimuma noteiktās prasmju atšķirības rodas lielākoties pusaudžu vecumā, izņemot noturību pret stresu, kur atšķirība redzama jau apmēram 10 gadu vecumā. 

• Sociāli-ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos esoši skolēni vidēji ziņo par zemāku visu prasmju līmeni, salīdzinot ar labvēlīgos apstākļos esošiem skolēniem, un vislielākās šīs atšķirības ir prasmē būt atvērtiem jaunai pieredzei (radošumā, tolerancē un zinātkārē) un mijiedarbības prasmēm (pārliecība, sabiedriskums, empātija). 

Attēlā: Sociālo un emocionālo prasmju sociālekonomiskās atšķirības

Standartizētas atšķirības starp sociālekonomiski labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos esošu 15-gadnieku vidējiem rezultātiem. Avots: OECD, SSES datubāze (2019, 2023) B2.5 tabula.

• Divās pilsētās, kas piedalījās pētījumā gan 2019., gan 2023. gadā, t.i., Somijas galvaspilsētā Helsinkos un Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā skolēni ziņojuši par zemākām sociāli emocionālajām prasmēm 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, gan starp 10-gadniekiem, gan 15-gadniekiem. 

• Lielākā daļa no 15 gadus jauniem skolēniem pavada mazāk laika miegā, nekā tas ir nepieciešams, kas negatīvi ietekmē skolēnu labbūtību. 

Par ar šiem un citiem konstatējumiem, piemēram, kā sociāli emocionālās prasmes ietekmē skolēnu redzējumu par savu nākotnes karjeru, lasāms pētījuma rezultātu ziņojumā “Sociālās un emocionālās prasmes labākai dzīvei: OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023 rezultāti” (Social and Emotional Skills for Better Lives: Findings from the OECD Survey on Social and Emotional Skills 2023), kas publicēts 26. aprīlī. 

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI uzsāk sagatavošanos nākamajam pētījuma ciklam, kura norise plānota 2025.-2027. gadā. 

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Ēnas, kuras ļoti gaidām pie sevis darbos

Kā katru mīļu gadu, arī šogad bija lieliska iespēja redzēt jaunu cilvēku interesi par to, ko nozīmē ekonomists, un ieraut savā ikdienā, t.sk. parādīt, ko ikdienā mēs darām projektā. Paldies projekta kolēģiem par viņu laiku arī parādot, ko nozīmē projekta finansists, datu analītiķis un zinātnieks, kā arī stratēģiskās komunikācijas eksperts!

Divi super ģimnāzisti palīdzēja pavērtēt to, ko mēs varam izdarīt ar mūsu IKP, lai tas nezaudētu dinamiku arī ilgākā termiņā. Jo, protams, apzināmies ne visai iepriecinošās prognozes attiecībā uz demogrāfiju, tad jautājums, ko mēs varētu mēģināt vēl darīt lietas labā no izglītības rīcībpolitikas puses un arī kādi dati palīdzētu prātīgu starta lēmumu pieņemšanai. 

Nikola Maļiņiča no Bauskas Valsts ģimnāzijas pētīja, kas notiek ar mūsu līdzdalības līmeni un kā mēs varētu uzlabot šo, salīdzinoši nelielo 68,7% (ja “raugām pāri žogam”, tad, piemēram, Igaunijā ir 73,7%, Zviedrijā 74,5%) līmeni. Nikola pareizi atzīmēja, ka būtu svarīgi sākt ar to, ka mēs spētu nodrošināt, piemēram:

·       Bezmaksas apmācības/kursus visiem interesentiem par to, kas īsti ir "līdzdalība", un cik būtiski tas ir mūsu tautsaimniecībai kopumā;

·      Jauniešiem nodrošināt un veicināt lielāku jauniešu dalību LAWavailable Erasmus+ apmaiņas braucienos;

·      Filmu ciklus, aicinājumus iesaistīties, domāt un darīt.

Savukārt Rainers Renards Remerts no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skatīja un pētīja Latvijas ražošanas funkciju (par bāzi ņemot Koba-Duglasa standartpieeju), un tajā samazināja kapitāla elastību un ar to palielinot cilvēkkapitāla elastību, vienlaikus nemainot citus apstākļus. Mainot elastības koeficientu apmēru, Rainers novēroja kopējo faktoru produktivitātes pieaugumu, proporcionāli tāpat mainījās arī pats Latvijas kapitāla apjoms un investīciju apjoms. Kopumā tas ļauj secināt, ka darba spēka lielāka elastība ir tā iespēja mūsu ekonomikai, kas ļoti noderētu arī pie samazinošās demogrāfijas.

Liels prieks bija skatīt, kā jauniešos iekšā ir dzirksts un vienkāršība ātri novērtēt stipendiju efektivitāti (skatot pret atbiruma datiem), ātri aprēķināt, kā no esošās mērķdotācijas apmēra iegūt katram skolotājam 2500 eiro. Ir svarīgi, ka viņos ir vienkāršās matemātikas drosme, kas noteikti apaugs ar sarežģītākiem aprēķiniem un prasmēm.

Story telling nedaudz apguvām no The Economist citējot svaigākos rakstus. Nikolai lieliski sanāca salikt tēmu par meiteņu un zēnu plaisu izglītībā, savukārt Rainers pacēla Čikāgas skolu tīkla problēmas, un kā secinājām, tās nebūt neatpaliek no mūsmāju.

Paldies Jums, super skolēni, par tik foršo dienu!

Līdz citai reizītei,

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"