Ne tikai izglītībā, bet tomēr īpaši arī izglītībā gaidām jauninājumus un pozitīvas pārmaiņas. Jauninājums pats par sevi negarantē procesu vai pakalpojumu uzlabošanos – to atzīst ziņojuma autori. Tomēr, daži procesi un prakse, piemēram, sadarbība ar ārējiem ekspertiem vai izmēģinājuma testu veikšana, visticamāk, nodrošinās labākus rezultātus. Tādu datu apkopošana var palīdzēt izglītības politikas veidotājiem un izglītības praktiķiem noskaidrot, vai tiek izmantota labākā prakse, un vai ir nepieciešami uzlabojumi.
Lai gan inovāciju un pētniecības mērīšana vairumā nozaru ir ierasta prakse, izglītības nozarē tas vēl nenotiek. Tādējādi izglītības politikas veidotājiem ir maz informācijas vai pierādījumu, lai izstrādātu, īstenotu un uzlabotu inovācijas politiku izglītībā.
Ziņojumā aprakstīti trīs galvenie veidi, kā mērāmas inovācijas izglītībā:
• Ziņojuma pirmā daļa apraksta aptauju pieeju inovāciju mērīšanā izglītībā.
• Otrajā daļā aprakstīts laikmetīgs virziens izglītības inovāciju mērīšanā, izmantojot sociālo mediju datus.
• Trešā daļa veltīta valstu budžetu izdevumu izglītības pētniecībai un attīstībai salīdzinājumam.
Noteikti visus interesentus aicinātu iepazīties ar trešajā sadaļā publicētajiem datiem par valstu izdevumiem izglītības pētniecībai. Lai gan Latvija ir priekšā abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm gan izglītības pētniecībai atvēlētā budžeta ziņā, gan skatot izglītības pētniecības budžetu uz izglītojamo (izmantots izglītojamo skaits visās izglītības pakāpēs 2020. gadā), taču, kā rāda ziņojuma autoru aprēķini, Baltijas valstu daļa pasaules izglītības pētniecības kopējā apjomā ir ļoti maza.
Ziņojumā salīdzināti valstu budžeti izglītības pētniecībai arī ar citu ekonomikas jomu pētniecības un attīstības budžetiem. OECD valstis, piemēram, lauksaimniecības pētniecībai un attīstībai 2020. gadā atvēlēja vidēji trīs reizes vairāk valsts budžeta nekā izglītības pētniecībai.
Šajā kontekstā lieliska ir šomēnes (augustā) izskanējusī ziņa par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto lēmumu ieguldīt 4,5 miljonus eiro valsts pētījumu programmā “Izglītība”. Tas neapšaubāmi veicinās pētniecisko un analītisko kapacitāti Latvijā, tuvinās pētniecību izglītības praksei, stiprinās lēmumu pieņemšanu un darīs pieejamākus pētniecības rezultātus.
Attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā – svarīga atkāpe. Īpaši nozīmīgi attīstībai ir privāto uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā. Dzirdēts, ka uzņēmēji tos nenorāda aptaujas dokumentos, jo veidlapu prasības nav bijušas aizpildītājiem draudzīgas, tādēļ šogad sperts solis labā virzienā un aptaujas dokumenti ir vienkāršoti. Nākamais solis šajā virzienā būtu sloga noņemšana no uzņēmējiem un reģistra datu izmantošana attiecīgās informācijas iegūšanai.
Par to, cik svarīgi ir efektīvi izmantot pētniecības rezultātus neviens nav jāpārliecina, taču kā tuvināt pētniekus, lēmumu pieņēmējus un izglītības praktiķus koordinētai rīcībai – to analizē OECD īstenots projekts par izglītības pētniecības ietekmes stiprināšanu (Strengthening the Impact of Education Research).
Viena no atziņām, ko jaunajā mācību gadā paņemt līdzi no jaunā inovāciju mērīšanas ziņojuma ir varbūt netipiska Latvijai, taču, cerams, tikai pagaidām netipiska: skolu un izglītības iestāžu vadītāji, kā arī politikas veidotāji pašvaldībās, kuri parasti ir pārmaiņu virzīšanas priekšgalā - viņi ir arī datu apkopotāji un izmantotāji, jo tieši viņi ir ieinteresēti pārmaiņās un inovācijās, kas tuvina konkrētu izglītības mērķu sasniegšanu, kā arī ieinteresēti, lai vienkārši radītu apstākļus uzlabojumu īstenošanai.
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, atsauce uz avotu obligāta.
