Lasot Peeter Mehisto un Maie Kitsing grāmatu* par igauņu veiksmes stāstu, kontekstā ar skolēnu sasniegumiem PISA pētījumos, teju katrā no pirmajām trim nodaļām guvu apstiprinājumu tam, ka mūsu izglītības attīstības vēsture ir ļoti tuva. Līdzīga gadsimtu ietekme, kad biji sodīts skolā “jo šodien runāji latviski”, līdzīga Pirmās atmodas ietekme (protams, protams, Tartu ir tuvāk igauņiem, taču ietekme bija cieša), līdzīga neatkarīgas valsts ietekme, līdzīga padomju okupācijas ietekme, kad spēcīgs balsts nācijas saglabāšanā bija ārpus obligātās izglītības nodrošinājums. Šobrīd arī novērojams līdzīgs skolās nodrošinājums ar siltām pusdienām, mācību līdzekļiem (eiro apjoms gan būtiski atšķiras), valsts atbalsts vecākiem bērnu pirmajos dzīves gados. Taču noteikti atkal Dieviņš detaļās, jo mūsu valstīm ir tik dažādi nevienlīdzības rādītāji (vai tas būtu AROP, vai Džini indekss) un arī tautsaimniecības attīstības rādītāji jau gana būtiski atšķiras.
Pirms sāku lasīt grāmatu bija augstas gaidas. Jo bija iespēja noklausīties EK organizēto semināru, kas bija veltīts tieši igauņu veiksmes stāstam. Pirmie signāli, kas rosināja “izpratnes apetīti” parādījās ceturtajā nodaļā (līdz tam apkopojums iepriekšējā §). 1996. gadā tika būtiski mainīts mācību saturs – no mācīšanas uz mācīšanos. Droši vien ar lielu piesardzību jāsaka, ka tas bija līdzvērtīgs darbs mūsu Skola2030, proti “fokusēties uz to, lai palīdzētu izglītojamiem attīstīt pamatprasmes, kas vajadzīgas dzīvojot nepārtraukti mainīgajā pasaulē” [114]. Notika pāreja no “ko” mācīt uz “kāpēc” mācīties? [116]. Vienvārdsakot, igauņu skolotājiem bija tieši tādas pat mocības pārejā uz šo pieeju, t.i. sakabināt sava mācību priekšmeta saturu ar kompetenču pieeju. Skolotāji transformējās no sekotājiem uz ieviesējiem un līdzveidotājiem. Palīdzēja autonomija, kopējā sabiedrības iesaiste, somi ar pieredzi, arī PISA pirmie rezultāti, kas veicināja dažādas pieejas izglītojamo potenciāla attīstīšanai (gan iepalicējiem, gan ļoti sekmīgajiem) [124], kritiskās un radošās domāšanas nozīmi [130]. Kopš tā laika igauņi nenogurstoši atjauno un uzlabo mācību plānu (2002., 2011. 2014.g.), t.sk. akcentējot pamatvērtības, respektējot STEM būtisko lomu, vēl spēcīgāku pāreju no mācīšanas uz mācīšanos, taču vienlaikus arī nezaudējot zināšanu nozīmi tai pievienojot kritisko domāšanu un zināšanu izmantošanu ikdienā. Ne mazāk intensīvs darbs igauņiem norit arī ar pirmsskolas izglītības mācību plānu.
Noslēguma nodaļas grāmatā ir par skolotāju, t.sk. gan par kvaifikācijas prasībām, gan par iespējām uz atbalstu, sākot skolotāja karjeru, gan algas pieauguma mērķiem. Tāpat neizpalika arī novecošanās un dzimumu dominances jautājums, kā arī PIAAC pētījuma kritika par igauņu skolotāju izlasi. Arī igauņu skolotāju kopa ir atvērta profesionāļiem, kas vēlas ienākt skolā ar savu pieredzi. Vēl viena nodaļa bija veltīta mācību vides jēgpilnai novērtēšanai, nevis mākslīgam procesam, kā nodaļas ievadvārdos ar humoru teic grāmatas viena no autorēm – Maie Kitsing. Bija interesanti atzīmēt, ka ministrija meklē rādītājus, kas palīdzētu vērtēt skolas attīstību pēc tās snieguma priekšnosacījumiem (kvalifikācijas, IKT vides, atbalsta iespējām u.c.), efektivitātes (skolēna izmaksām, skolēna/skolotāja attiecības, skolēnu skaita uz m2 u.c.) un rezultātiem (skolu laicīgi beigušo īpatsvars, eksāmenu rezultāti, studijas turpinātāju īpatsvars, u.c.) [195].
Ar prieku raugu igauņu izglītības datu portālu https://www.haridussilm.ee/, kas ir publiski pieejama visaptveroša datu bāze (par skolām tehniskā informācija u.c.; par skolotāju kvalifikāciju, algām, vecumu, u.c.; par skolēnu rezultātiem, pašnovērtējumiem, tālāko monitoringu, u.c.), kas noteikti palīdz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā. Datu laika rindas sākas jau ar 2005. gadu.
Kur slēpjas igauņu veiksmes stāsts? Ja ļauts izcelt dažus manuprāt būtiskus elementus, tad tie ir gan kompetenču izglītība kopš 1996. gada, gan skolotāja tiesības uz autonomiju, gan sabiedrības gatavība pārmaiņām un atbalsts tām, gan atvērtība ar datiem, gan skolēnu aktīva loma procesu un izglītības kvalitātes uzlabošanā. Prieks par ziemeļu kaimiņiem un cenšamies sekot un paši sevi reiz pozitīvi pārsteigt!
Ar
sveicieniem,
Dace
Avots: Lessons from Estonia’s Education Success Story. Exploring Equity and High Performance through PISA, Peeter Mehisto and Maie Kitsing, Routledge, 2023.
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta).