Siltuma karte arī izglītībā, – esam virs Eiropas Savienības dalībvalstu vidējiem rādītājiem

Ikdienā ir ērti, vienkārši un vizuāli ātri uztverami lietot tā sauktās "siltuma kartes". Savā iepriekšējā darba dzīvē – Fiskālās disciplīnas padomē – reizi ceturksnī publicējām Latvijas ekonomikas siltuma karti, kur jebkurš interesents varēja ātri pārliecināties par dažādu ekonomikas rādītāju variāciju ap ilgtermiņa vidējo. Ja paliek “pārāk silts” krāsa top orandži sarkanīga, ja pārāk atdziestam – tad spilgti zila.

Tāpēc, saskaroties ar ne tik viegli nolasāmiem grafikiem [kā gadījās arī šodien ar ne tieši nolasāmu procentu punktu vērtībām], priecājos arī par vieglāk nolasāmiem un arī salīdzinošo kopainu labi parādošiem grafikiem.

Viens no labiem piemēriem ir arī Eiropas Komisijas Pastāvīgā indikatoru un mērķrādītāju grupas (SGIB – Standing Group on Indicators and Benchmarks) siltuma karte, kurā ērti var redzēt, kā valstis izkliedējas ap ES dalībvalstu vidējo mērījumu konkrētajā rādītājā. Zilie toņi saka, ka dalībvalsts uzrāda labāku rādītāju par vidējo un arī uzlabo savus rādījumus, savukārt dzeltenīgie toņi – dalībvalsts uzrāda zemāku mērījumu par vidējo.

Pirmais rādītājs ir agrīnās bērnības izglītība un aprūpe: daļa no bērniem, vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam sākumsskolā, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes (tā teikt, piedalās izglītības procesā).

Otrais rādītājs ir priekšlaicīga mācibu pārtraukšana: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem ir vismaz pamatskolas izglītība un kuri vairs nepiedalās formālajā vai neformālajā izglītībā vai mācībās.

Trešais rādītājs ir darba vidē balstītās mācības: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kuriem ir vismaz 1 mēnesi ilga darba pieredze studiju periodā un kuri beidz vidējo profesionālo vai pēc-vidējo izglītību (ne augstāko) pēdējo trīs gadu laikā.

Ceturtais rādītājs ir augstākās izglītības sasniegumi: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību (arī augstākās izglītības ieguves procesā).

Piektais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi lasīšanā: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši lasītprasmes otro līmeni (zemāko līmeni).

Sestais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi matemātikā: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši matemātisko prasmju otro līmeni (zemāko līmeni).

Septītais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi dabaszinātnēs: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši dabaszinātņu prasmju otro līmeni (zemāko līmeni).

Astotais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi digitālās jomas prasmēs: daļa no 8. klases skolēniem, kas nav sasnieguši datorprasmju un informācijpratības otro līmeni (zemāko līmeni) Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā.

Kopsavelkot šeit varam labi redzēt Latvijas labo “siltumu”, jo visos rādītājos, par kuriem mums ir dati, esam virs ES dalībvalstu vidējā. Tomēr, esot objektīviem, redzam, ka mūsu ziemeļu kaimiņi ir trešie spēcīgākie. Darbs turpinās!

Ar sveicieniem,
Dace

Avoti:

EK siltuma karte izglītībā un apmācībā:

https://composite-indicators.jrc.ec.europa.eu/explorer/explorer/scoreboards/etm/education-and-training-monitor

Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes ekonomikas siltuma karte:

https://www.fdp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/monitorings/siltuma-karte

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Mērenība, kas dārgi maksā

Pēc Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS (Progress in International Reading Literacy) 2021. gada cikla rezultātu paziņošanas pagājušās nedēļas sākumā [16.maijs], ir mikslis pārdomu, kuras noteikti vēlāk kārtosies rūpīgākās krokās. Tomēr šobrīd pāris pārdomas vēlētos piefiksēt.

1. Maldi, ka sākumsskolā esam izcili un ir kāds kritums vien pamatskolā.

Dažkārt ir bijusi iespēja dzirdēt to, ka PISA rezultāti (skat. zemāk kopbildi ar lasītprasmes, matemātikas un dabaszinību moduli), mums ir tikai viduvēji, savukārt sākumsskolā ir augsto sniegumu situācija. Taisnība ir, ka PISA – piemēram, tieši lasītprasmes jomā ir konstanti zem OECD vidējā rādītāja, un to nekādi nevaram saskatīt kā augstu rezultātu.

Savukārt, ja skatām PIRLS mērījumus (skat. zemāk PIRLS rādītājus periodā no 2001.g. līdz 2021.g.), tad redzam, ka vienu gadu mums ir izdevies sasniegt augsto sniegumu [taču ne izcilo], savukārt ar pēdējo novērojumu mēs strauji tuvojamies vidējam līmenim. Tāpēc varētu teikt, ka mērenība mums ir kā pamatskolas, tā sākumskolas posmā. Protams, katram punktam ir svars un nozīme, un noteikti pētīsim tālāk.

2. Viens pieņēmums, kāpēc sniegumā krītam līdzīgi kā Azerbaidžāna un Kazahstāna.

Ja pirmajā punktā bijām vienā valstu kompānijā, tad šeit esam jau citā valstu kompānijā, proti, – skatām lasītprasmes snieguma mazinājumu (skat. zemāk attēlu ar punktu samazinājumu), salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu 2016. gadā. Protams, šādas pārmaiņas ir ātri pamanītas un esam atzīmēti kā vienu mācību gadu zaudējuši.

Vēl dienu vēlāk nāca papildus kopsavilkums par skolas pieejamību sākot no 2020. gada marta jeb vairāk kā gadu pirms PIRLS testa (skat. zemāk attēlu, kas pārpublicēts no UNESCO emuāra). Tad nākas secināt, ka arī Azerbaidžānai un Kazahstānai nav “zaļo lodziņu”, un Latvija ir vienīgā no ES DV [un PIRLS pētījuma dalībvalstīm], kurā bija līdzsvērtīga situācija. Šeit atkal jānoslēdz ar “protams”, ka jāpēta dziļāk. Taču pirmie konstatējumi nav glaimojoši.

Jautājot, kas tiek plānots šajā jomā, tad ļoti labi jau 16.maijā teica Valsts satura centra kolēģi, atzīmējot to, cik būtiski ir turpināt darbu ar digitālai lasītprasmei pielāgoto saturu, turpināt darbu ar vienaudžu lasītprasmes savstarpējās mācīšanas programmu VIMALA, u.c. Lasīprieka atsperei noteikti atkal jālec uz augšu un tur arī jāpaliek!

Ar sveicieniem,
Dace

Avoti:

New literacy data shines a spotlight on the learning crisis. Jaime Saavedra, Sheena Fazili,Yi Ning Wong, Koen Geven, Marie-Helene Cloutier, Diego Luna-Bazaldua. 16/05/2023. Pieejams šeit: https://blogs.worldbank.org/education/new-literacy-data-shines-spotlight-learning-crisis?cid=SHR_BlogSiteShare_EN_EXT

Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma IEA PIRLS 2021 pirmie rezultāti. Antra Ozola, Andrejs Geske, Kristīne Kampmane. 16/05/2023. Pieejams šeit: https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ipi/PIRLS_2021_nacionalais_zinojums_ar_vakiem.pdf

PIRLS of evidence on the impact of COVID-19 school closures on learning. 17/05/2023. Pieejams šeit: https://world-education-blog.org/2023/05/17/pirls-of-evidence-on-the-impact-of-covid-19-school-closures-on-learning/#more-32156

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu un starptautisko datu analīzes programmu
aktivitāšu kopsavilkums šogad līdz 19. maijam
projekta* septiņos pētījumos un trīs datu analīzes programmās

OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS 2024 izmēģinājuma pētījuma datu iegūšana. Šajā pētījuma fāzē piedalījās 485 skolotāji un skolu direktori no 30 skolām.

IEA Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023 (4. klase) pamatpētījuma datu iegūšana. Līdz š.g. 16. maijam 92% skolu, t.i. 142 no 154 skolām, pētījuma datu iegūšana jau pabeigta!

IEA Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 (4. klase) cikls noslēdzās iepriekšējā projektā š.g. 16. maijā ar ziņojumu. Jaunajā fondu projektā* rit dalības līguma slēgšana par PIRLS 2026 pētījuma ciklu ar IEA.

IEA Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 (8. klase) cikls noslēdzas iepriekšējā projektā š.g. 28. novembrī ar ziņojumu, kā arī papildinošu sekundāro datu izpēti. Jaunajā fondu projektā* 2023. gadā aktivitātes nav plānotas.

IEA Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījums ICILS 2023 (8. klase) pamatpētījuma datu iegūšana. Līdz š.g. 16. maijam 79% skolu, t.i. 114 no 144 skolām, pētījuma datu iegūšana jau pabeigta!

OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2022 pētījuma cikls noslēdzas iepriekšējā projektā š.g. 5. decembrī ar ziņojumu, kā arī papildinošu sekundāro datu izpēti. Jaunajā fondu projektā* ir uzsākta PISA 2025 pētījuma cikla atlase. Martā noritēja PISA 2025 cikla pirmā nacionālo projekta vadītāju sanāksme.

OECD Starptautiskās pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas pētījuma PIAAC 2022-2023 datu savākšanas posms noslēdzas iepriekšējā projektā. Jaunajā fondu projektā* 2023. gadā paredzēts noslēgt līgumu par sākotnējo datu analītiku.

OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmas INES 2023. gada statistikas apkopošanas aktivitātes publikācijai ‘Īsumā par izglītību’ (Education at a Glance) norit iepriekšējā projektā. Jaunajā fondu projektā* 2023. gadā aktivitātes nav plānotas.

EK Pastāvīgā indikatoru un mērķrādītāju grupas SGIB ziņojuma ‘Izglītības un mācību pārskats’ (Education and Training Monitoring) veidotāji organizēja tiešsaistes tikšanos, lai apspriestu skolotāja profesijas attīstības aktualitātes Latvijā.

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI ir tempa un vīzijas turētājs izglītības nozarē, šogad citstarp aktualizējot zināšanu starpniekorganizāciju nozīmi, izglītības sacīksti ar IKT, starpnozaru un -profesiju sadarbību un skolu kā būtisku sociāli emocionālās mācīšanās centru. Par pēdējo nesen arī mūsu emuārā šeit.

* Tā kā šobrīd vēl nākamā fondu perioda projekts ir juridiskā veidošanas procesā, taču pētījumos
un datu analīzes programmās viss turpinās nepārtraukti, labprāt sniedzam mūsuprāt svarīgāko informāciju!

 

Kopsavilkums pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

 

Cik tuvu vai tālu mums līdz ziemeļu kaimiņiem?

Lasot Peeter Mehisto un Maie Kitsing grāmatu* par igauņu veiksmes stāstu, kontekstā ar skolēnu sasniegumiem PISA pētījumos, teju katrā no pirmajām trim nodaļām guvu apstiprinājumu tam, ka mūsu izglītības attīstības vēsture ir ļoti tuva. Līdzīga gadsimtu ietekme, kad biji sodīts skolā “jo šodien runāji latviski”, līdzīga Pirmās atmodas ietekme (protams, protams, Tartu ir tuvāk igauņiem, taču ietekme bija cieša), līdzīga neatkarīgas valsts ietekme, līdzīga padomju okupācijas ietekme, kad spēcīgs balsts nācijas saglabāšanā bija ārpus obligātās izglītības nodrošinājums. Šobrīd arī novērojams līdzīgs skolās nodrošinājums ar siltām pusdienām, mācību līdzekļiem (eiro apjoms gan būtiski atšķiras), valsts atbalsts vecākiem bērnu pirmajos dzīves gados. Taču noteikti atkal Dieviņš detaļās, jo mūsu valstīm ir tik dažādi nevienlīdzības rādītāji (vai tas būtu AROP, vai Džini indekss) un arī tautsaimniecības attīstības rādītāji jau gana būtiski atšķiras.

Pirms sāku lasīt grāmatu bija augstas gaidas. Jo bija iespēja noklausīties EK organizēto semināru, kas bija veltīts tieši igauņu veiksmes stāstam. Pirmie signāli, kas rosināja “izpratnes apetīti” parādījās ceturtajā nodaļā (līdz tam apkopojums iepriekšējā §). 1996. gadā tika būtiski mainīts mācību saturs – no mācīšanas uz mācīšanos. Droši vien ar lielu piesardzību jāsaka, ka tas bija līdzvērtīgs darbs mūsu Skola2030, proti “fokusēties uz to, lai palīdzētu izglītojamiem attīstīt pamatprasmes, kas vajadzīgas dzīvojot nepārtraukti mainīgajā pasaulē” [114]. Notika pāreja no “ko” mācīt uz “kāpēc” mācīties? [116]. Vienvārdsakot, igauņu skolotājiem bija tieši tādas pat mocības pārejā uz šo pieeju, t.i. sakabināt sava mācību priekšmeta saturu ar kompetenču pieeju. Skolotāji transformējās no sekotājiem uz ieviesējiem un līdzveidotājiem. Palīdzēja autonomija, kopējā sabiedrības iesaiste, somi ar pieredzi, arī PISA pirmie rezultāti, kas veicināja dažādas pieejas izglītojamo potenciāla attīstīšanai (gan iepalicējiem, gan ļoti sekmīgajiem) [124], kritiskās un radošās domāšanas nozīmi [130]. Kopš tā laika igauņi nenogurstoši atjauno un uzlabo mācību plānu (2002., 2011. 2014.g.), t.sk. akcentējot pamatvērtības, respektējot STEM būtisko lomu, vēl spēcīgāku pāreju no mācīšanas uz mācīšanos, taču vienlaikus arī nezaudējot zināšanu nozīmi tai pievienojot kritisko domāšanu un zināšanu izmantošanu ikdienā. Ne mazāk intensīvs darbs igauņiem norit arī ar pirmsskolas izglītības mācību plānu.

Noslēguma nodaļas grāmatā ir par skolotāju, t.sk. gan par kvaifikācijas prasībām, gan par iespējām uz atbalstu, sākot skolotāja karjeru, gan algas pieauguma mērķiem. Tāpat neizpalika arī novecošanās un dzimumu dominances jautājums, kā arī PIAAC pētījuma kritika par igauņu skolotāju izlasi. Arī igauņu skolotāju kopa ir atvērta profesionāļiem, kas vēlas ienākt skolā ar savu pieredzi. Vēl viena nodaļa bija veltīta mācību vides jēgpilnai novērtēšanai, nevis mākslīgam procesam, kā nodaļas ievadvārdos ar humoru teic grāmatas viena no autorēm – Maie Kitsing. Bija interesanti atzīmēt, ka ministrija meklē rādītājus, kas palīdzētu vērtēt skolas attīstību pēc tās snieguma priekšnosacījumiem (kvalifikācijas, IKT vides, atbalsta iespējām u.c.), efektivitātes (skolēna izmaksām, skolēna/skolotāja attiecības, skolēnu skaita uz m² u.c.) un rezultātiem (skolu laicīgi beigušo īpatsvars, eksāmenu rezultāti, studijas turpinātāju īpatsvars, u.c.) [195].

Ar prieku raugu igauņu izglītības datu portālu https://www.haridussilm.ee/, kas ir publiski pieejama visaptveroša datu bāze (par skolām tehniskā informācija u.c.; par skolotāju kvalifikāciju, algām, vecumu, u.c.; par skolēnu rezultātiem, pašnovērtējumiem, tālāko monitoringu, u.c.), kas noteikti palīdz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā. Datu laika rindas sākas jau ar 2005. gadu.

Kur slēpjas igauņu veiksmes stāsts? Ja ļauts izcelt dažus manuprāt būtiskus elementus, tad tie ir gan kompetenču izglītība kopš 1996. gada, gan skolotāja tiesības uz autonomiju, gan sabiedrības gatavība pārmaiņām un atbalsts tām, gan atvērtība ar datiem, gan skolēnu aktīva loma procesu un izglītības kvalitātes uzlabošanā. Prieks par ziemeļu kaimiņiem un cenšamies sekot un paši sevi reiz pozitīvi pārsteigt!

Ar sveicieniem,
Dace

Avots: Lessons from Estonia’s Education Success Story. Exploring Equity and High Performance through PISA, Peeter Mehisto and Maie Kitsing, Routledge, 2023.

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta).