Produktivitātes tēma ir svarīga, ņemot vērā mūsu tausaimniecības augsmes ambīciju vajadzības – mēs meklējam, kas sekmēs mūsu labklājības valsts turpmāko lēcienu līmenī. Recepte pagaidām tā pati vien – jāaudzē tautsaimniecības apjoms, un tas prasa arī ja ne lielāku, tad gudrāku, efektīvāku, inovatīvāku, ilgtspējīgāku un vēl, un vēl – iedzīvotāju. Apzināti nelietoju vārdus “darba spēks”, “izglītojamais” vai vēl kādu, kas sašaurinātu tēmu. Jo... būtībā iespēja piedalīties darba spēkā arī ir gana iekustināms mērķis un iedzīvotāju daļa, tāpēc – lai paliek plašākais tvērums.
Šoreiz šī "vienlapīte" ieskicē tēmu, kā spēt nodrošināt saviem iedzīvotājiem tādu izglītību, kas garantē, ka visā mūžā mēs saglabātu savu prieku, spējas un jaudu darīt atbilstoši tam, kas ir aktuāls tieši šodienas ekonomikā. Kādi būtu priekšnosacījumi pēdējam?
Atceroties, ka emuārs ir par starptautiskajiem pētījumiem, tad Ekonomikas attīstības un sadarbības ogrganizācija (OECD) jau labu laiku savieno divus pētījumus – PISA (Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma), kas vērtē 15 gadīgu skolēnu prasmes un PIAAC (Starptautiskais pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums), kas vērtē jau pieaugušo iedzīvotāju teju līdzvērtīgas prasmes.
Ko starptautiskie pētnieki* jau daudzkārt ir virpinājuši aprēķinu modeļos un ko varam teikt Jums tālākām pārdomām? Pētnieki ir pārliecinājušies, ka plašāk pazīstamā darba spēka komponentes kvantificēšana (makroekonomikas modeļos) tikai ar, piemēram, mācību gadu skaitu, ir nepietiekama.
Tāpēc OECD zinātnieki piedāvā likt vienotā kohortā to, kā jaunībā iegūtie rezultāti (PISA), ietekmē arī vēlākos rezultātus (PIAAC). Piemēram, 60-65 gadīgi iedzīvotāji no 2014. gada PIAAC jāsaliek ar skolēnu testiem 1965. gadā (kohortā ietvertajiem tad bija 15 gadu vecums).
Pirmie iegūtie rezultāti pētniekiem ļauj secināt, ka jaunībā kārtoto testu ietekme sāk bālēt sasniedzot 50 gadu vecumu, taču, ja pieaugušais ir aizrāvies ar mācībām (pavadītie gadi šajā procesā), tad šī bālēšana pazūd. Tomēr tieši testu kvalitāte ir ar 3-4 reizēm lielāku ietekmes apmēru nekā mācību gadu skaits. Iepriekš šāda attiecība netika piemērota.
Un tā, iegūtie dati ļāva secināt, ka palielinoties PISA testu rezultātiem par 5,14% jeb apmēram par 25,5 punktiem no OECD mediānas (496,2) varam sagaidīt produktivitātes pieaugumu ilgtermiņā sākot no 3,4% līdz 4,1%, palielinot mācību gadu skaitu par 9,27% jeb 1,2 gadiem no OECD mediānas (12,7 gadi) produktivitāte var pieaugt no 1,8% līdz 2,2%. Lieliski!
Gaidām jauno mērījumu par produktivitāti veicinošiem izglītības rādītājiem, kuru OECD sola iekļaut strukturālo reformu novērtēšanas ietvarā. Tas noteikti ļaus ne vien pilnveidot makroekonomikas modeļus, bet kas svarīgāk - stimulēs tuvāk apzināt tās jomas, kurās vēl esam tālu izcilības izglītībā.
Ar cieņu,
Dace
Gaidām jauno mērījumu par produktivitāti veicinošiem izglītības rādītājiem, kuru OECD sola iekļaut strukturālo reformu novērtēšanas ietvarā. Tas noteikti ļaus ne vien pilnveidot makroekonomikas modeļus, bet kas svarīgāk - stimulēs tuvāk apzināt tās jomas, kurās vēl esam tālu izcilības izglītībā.
Ar cieņu,
Dace
*Balázs Égert, Christine de la Maisonneuve and David Turner. A new macroeconomic measure of human capital exploiting PISA and PIAAC: Linking education policies to productivity, 8 April 2022. Available here.