Par telpisko uztveri un STEM prasmēm

Pirmdien, 16. janvārī, plkst. 13:00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notiks Sarejas Universitātes (Lielbritānija) profesores Emilijas Faranas (Emilly K. Farran) lekcija par telpiskās uztveres spēju attīstību. 

Telpiskās uztveres spējas nosaka, kā uztveram objektu vietu telpā, objektu dimensijas un savstarpējās attiecības. Lekcijas pirmā daļa būs veltīta pētījumiem par telpisko uztveri cilvēkiem ar attīstības traucējumiem - profesores pētnieciskās intereses ietver neiroloģiskās attīstības traucējumus, kā arī tipiskus un atipiskus telpas uztveres procesus bērniem. Lekcijas otrā daļa būs veltīta saistībai starp bērnu telpiskās uztveres spējām un matemātiku sākumskolā. Pētījumi rāda, ka telpiskās uztveres spējas ir attīstāmas, un to veidojamības iekļaušana izglītības saturā būtiski uzlabo skolēnu kompetenci gan matemātikā, gan dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību priekšmetos (STEM) kopumā. 

Attīstīt skolēnu kompetences ir izglītības sistēmas un skolu uzdevums. Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) 2019. gada rezultāti liecina, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sasniegumi ir ievērojami augstāki par pētījuma dalībvalstu vidējo rādītāju, bet matemātikā arī statistiski nozīmīgi augstāki, piemēram, par Somijas skolēnu sasniegumiem.

Latvijas sākumskolas skolēnu sasniegumi ir vieni no augstākajiem starp Eiropas valstīm, kuras piedalās TIMSS matemātikas un dabaszinātņu kompetenču pētījumā, taču to nevaram teikt par matemātikas un dabaszinātņu prasmju sasniegumiem PISA testā, kas 15-gadīgajiem Latvijas skolēniem ir OECD valstu vidējā līmenī. Kamēr izglītības pētnieki padziļināti analizē un cenšas definēt iemeslus, kāpēc Latvija kopā ar Lietuvu un Bulgāriju pieder pie valstīm, kuru skolēniem ir salīdzinoši augsti sasniegumi sākumskolā, bet 15-gadīgajiem skolēniem starptautiskā salīdzinājumā tie ir zemāki, šogad skolās notiks TIMSS 2023. gada pētījums, kas 2024. gadā ziņos par jauniem starptautiski salīdzināmiem datiem.  

Iespējams, jau tagad dažas atbildes Latvijas skolām par to, kā ieinteresēt pamatizglītības otrā posma skolēnus mācīties matemātiku un dabaszinātnes, un gūt šajos mācību priekšmetos labākas sekmes, sniedz pagājušajā gadā publicētais Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice ziņojums par matemātikas un dabaszinātņu mācību sasniegumu un mācīšanās motivācijas palielināšanu (Increasing achievement and motivation in mathematics and science learning in schools), kas analizē Eiropas skolēnu kompetenču sniegumu gan Starptautiskajā skolēnu prasmju novērtēšanas programmā PISA, gan arī Starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā TIMSS. Balstoties 2019. gada datos, ziņojums rāda, ka starp 29 Eiropas izglītības sistēmām, kas piedalījās pētījumā, Latvijā ir vismazākais ceturtās klases skolēnu īpatsvars ar zemiem sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs. Ziņojums apkopo arī izglītības pētījumu konstatējumus par faktoriem, kuri pozitīvi ietekmē skolēnu motivāciju mācīties matemātiku un dabaszinātnes. Rēķinpratība ir ne tikai spēja veikt aprēķinus, bet ir arī apgūto jēdzienu izpratne un pielietošana reālajā dzīvē. Tāpat zinātniskā lietpratība ir kas vairāk kā zinātnes likumu iekalšana un dabas parādību skaidrojumu atkārtošana -  dabaszinātņu kompetence ir arī reflektējoša pilsoniskā attieksme un izpratne par zinātnes un tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka un dabas pasauli, kā arī izpratne par zinātnisko teoriju ierobežojumiem un riskiem. Ziņojums atklāj, ka izglītības sistēmās, kuru dabaszinātņu mācību programmās ir iekļauti zinātnes ētiskie, vēsturiskie un sociālie jautājumi, ir lielāks to 15-gadīgo skolēnu īpatsvars, kuri sasniedz dabaszinātņu kompetences optimālo līmeni.  

Liels paldies Uztveres un kognitīvo zinātņu laboratorijai, kas regulāri organizē prominentu matemātikas, psiholoģijas, neirozinātņu, lingvistikas, mūzikas un citu jomu pētnieku lekcijas un simpozijus Latvijā. Dzimusi 2005. gadā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Teorētiskās filozofijas un loģikas nodaļā kā Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs, pārveidojusies un kādu laikposmu pastāvējusi Sociālo zinātņu fakultātē, tagad pieņemta Datorikas fakultātē – laboratorija apliecina, ka, spītējot grūtībām rast mājvietu akadēmijā, šis zinātnes izcilības centrs veic starpdiscipilinārus pētījumus, sadarbojoties ar kognitīvo zinātņu jomas vadošiem pētniekiem. Paldies arī par profesores Emilijas Faranas 16. janvāra lekciju, kam pieteikšanās klātienē vai attālināti reģistrējama šajā saitē.

Ar sveicieniem,
Viktors