Pērn japāņu valodā ar nosaukumu Kurš būs stiprākais? publicēta latviešu pasaka par sauli, salu un vēju. Tā stāsta, ka stiprākie būs nevis ekstrēmi spēki, bet līdzsvarojošā plūsma starp tiem, kas palīdz efektīvi tos izmantot (tas, protams, zemkopja vērtējumā). Neviļus raisās asociācijas, domājot par prasmēm vai, plašākā nozīmē, kompetencēm – kura no pamata prasmēm vai galvenajām kompetencēm ir prioritārāka? Eiropā definētās mūžizglītības galvenās kompetences ir pietiekami atšķirīgas, lai ar pirmo acu uzmetienu noteiktu vienu visucaurvijošo prasmi, kas palīdz efektīvāk izmantot pārējo prasmju potenciālu.
Visi ir vienisprātis par to, cik svarīgas un efektīvas ir rakstpratība, matemātiskā kompetence un IT prasmes. Pētnieki nenogurstoši skaidro arī sociāli emocionālās kompetences nozīmi akadēmisko sasniegumu veicināšanā, nodarbinātības panākumos un veselībā. Priecājamies, ka sociāli emocionālās kompetences loma un nozīme ir atzīta arī Latvijā un pērn rudenī nostiprināta Vispārējās izglītības likumā. Sociāli emocionālās kompetences attīstība palīdzētu gan augsto sasniegumu veicināšanā (augsti sasniegumi vismaz vienā no trim pamatkompetencēm Latvijā 11,5%, OECD vidēji 15,7%) gan pāridarījumu (Latvijā 35%, OECD vidēji 23%) mazināšanā skolās[i].
Soli tālāk šajās pārdomās aicina iet OECD ziņojums par vienlīdzību agrīnā vecumposmā - Improving Early Equity: From Evidence to Action. Ziņojums sniedz papildus pārdomas par avotu, kas ir visu prasmju un kompetenču pamatā, un vienlaikus ir arī aicinājums pieaugušajiem būvēt tiltu no datiem uz rīcību. Pētījumā par 5-gadniekiem, viņu vecākiem un skolotājiem Igaunijā, Anglijā un ASV, analītiķiem un statistiķiem bija pieejami bērnu topošās jeb veidojošās (emergent) lasītprasmes, rēķināšanas prasmes, dažu pašregulācijas prasmju un dažu sociāli emocionālo prasmju tieša novērtējuma dati, kā arī dažu kognitīvo, sociālo un emocionālo prasmju un uzvedības netieša novērtējuma dati no skolotāju un vecāku aptaujām. Pētnieki secina, ka mācīšanās atšķirības starp bērniem, kuri aug sociāli ekonomiski labvēlīgos apstākļos, un bērniem, kuri aug sociāli ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos[ii], ir vidēji astoņi līdz 20 attīstības mēneši. Piemēram, labvēlīgos sociāli ekonomiskos apstākļos augoši bērni savas lasītprasmes un rēķinpratības veidošanā ir vienu gadu priekšā vienaudžiem no sociāli ekonomiski nelabvēlīgas vides, un 20 mēnešus tiem priekšā sociāli emocionālo prasmju attīstībā (attēls1.1). Analīze rāda, ka šī atšķirība mazinās, ja vecāki un aprūpētāji ar bērniem no sociāli ekonomiski nelabvēlīgiem apstākļiem regulāri praktizē sarunāšanos, lasa bērniem priekšā, emocionāli atbalsta, komunicē par viņiem ar skolotājiem, u.c., līdz pat šīs atšķirības (learning gap) pilnīgai izzušanai (attēls4.1). Lasīšana bērniem piecas dienas nedēļā vai vairāk ir saistīta ar ievērojamiem agrīnās mācīšanās ieguvumiem nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem.
Atgriežoties pie sākumā minētās grāmatas japāņu (nācijas, kas vērsta uz sadarbību un efektivitāti) valodā, latviešu pasakas pārstāsts tajā noslēdzas ar to, ka saule un sals nokaunas par lielīšanos ar savu spēku, un apsola turpmāk sadarboties ar pārējiem spēkiem un stihijām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojums Improving Early Equity: From Evidence to Action aicina pieaugušos ķerties no datiem pie sa-darbības.
Ar sveicieniem
Viktors
[i] Tabulas I.1 un III.1 PISA2018 Results: Combined Executive Summaries
[ii] Nelabvēlīgi sociāli ekonomiskie apstākļi attiecas uz ģimenēm, kuras atrodas sociāli ekonomiskā statusa (SES) apakšējā kvartilē, turpretim labvēlīgos sociāli ekonomiskos apstākļos augoši bērni ir no ģimenēm, kas atrodas SES augšējā kvartilē. SES pamatā ir vecāku izglītības pakāpe un profesija, kā arī mājsaimniecības ienākumi.