Kad lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek

No 3. līdz 21. martam ceturtajām klasēm norisinās Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums. Tas nozīmē, ka pētījuma izlasē iekļuvušajās skolās 953 ceturto klašu skolēni praksē izmēģinās, kā ir sagatavoti lasītprasmes uzdevumi un skolēnu aptauja, lai sekmīgi un kvalitatīvi varētu veikt galveno pētījumu jau 2026. gadā. 

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta pētnieki ir veikuši lielu darbu, nodrošinot lasītprasmes vērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījuma laikā pētījuma administratori skolās sekos līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.

Iepriekšējā jeb 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums par 30 punktiem ir signāls pieaugušajiem, - gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, - ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. 

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās  vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u.c.).

Attēlā: Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 skolēnu aptaujas dati, Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS)

PIRLS dati ļoti skaidri parāda, ka skolēnu akadēmiskās prasmes (šajā gadījumā – lasītprasme) ir saistītas ar to, kā bērni emocionāli un fiziski ikdienā jūtas. Un, tas ir spēkā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas - vai tie būtu attāli lauki, ciems vai piepilsēta, liela vai maza pilsēta, - augstāks sniegums lasītprasmē ir saistīts ar bērna mazāku nogurumu un izsalkumu, un lielāku fizisko drošību un emocionālo atbalstu, ko bērns saņem.  

Balstoties PIRLS rezultātos un datos, un pateicoties Izglītības pētījumu institūta pētnieku veiktajai padziļinātai izpētei, ir pieejama arī informācija par to, ko darījušas un dara tās Latvijas skolas, kuru rezultāti, pretēji vairumam citu Latvijas skolu, 2021. gadā nevis kritās, bet paaugstinājās, salīdzinot ar 2016. gadu. Pētnieku sagatavotais materiāls ir kodolīgs apkopojums ar labas prakses piemēriem un ieteikumiem. Latvijas skolēnu lasītprasme ievērojami paaugstināsies, kad arī pārējās skolas sekos augstākā snieguma skolu piemēram un ieviesīs savā praksē pieejas, ko Latvijā īsteno augstākā snieguma skolas:

• Augstākā snieguma skolās bērni lasa bieži un, galvenais, regulāri.
• Skolēni lasa grāmatas par tematiem, kas viņus interesē un aizrauj, tāpēc viņi lasa ar prieku. 
• Skolas sadarbojas ar ģimenēm, nodrošinot, ka bērni lasa arī mājās. Ja sadarbība ar ģimeni neizveidojas, bērnam tiek nodrošinātas regulāras lasīšanas iespējas skolā, pie skolotāja, atbalsta personālā, vai pie skolas vadības. 
• Sākumskolas klasē ir savs grāmatu krājums/bibliotēka, jo grāmatas ir iespējami tuvāk bērnam un aizsniedzamas.
• Skolās, kurās lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek.
  

Kā pavediens šo skolu praksei cauri vijas rūpes par katru bērnu.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

CERI stiprina izglītības pētījumu izmantošanu

 

7. februārī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovācijas centrs CERI publicējis ziņojumu “Ikvienam rūp dažkārt izmantot izglītības pētījumus” (Everybody Cares About Using Education Research Sometimes).  

Publikācija apkopo un salīdzina 288 ar zināšanu mobilizēšanu (knowledge mobilisation) izglītībā saistītu organizāciju no 34 valstīm atbildes uz 2023. gada aptaujas jautājumiem par aktivitātēm un praksi pētījumu izmantošanā.  

Autoru izveidotā zināšanu mobilizēšanas siltumkarte rāda dažāda veida organizāciju īpatsvaru, kuras intensīvi īsteno katru no siltumkartē nosauktajām darbībām. Karte rāda, ka organizācijas visvairāk ieguldās pētniecības rezultātu komunikāciju kanālu izveidē un uzturēšanā, taču vismazāk – zināšanu starpnieku jeb to, kuri pētniecības rezultātus nodod to lietotājiem, kapacitātes paaugstināšanā.  

Publikācijā minēti labas prakses piemēri, kas palīdz tuvināt pētījumus to lietotājiem, piemēram, mācot zināšanu starpniecības (knowledge brokerage) prasmes topošajiem skolotājiem un pētniekiem, vai organizējot skolotājiem profesionālās pilnveides kursus par pētījumu veikšanu vai to rezultātu izmantošanu. Protams, mācības par pētījumu izmantošanu vajadzīgas gan ministriju, gan pašvaldību darbiniekiem. Publikācijā citēta kāda Norvēģijas Izglītības un pētniecības ministrijas darbiniece, sakot, ka mācīšanās ministrijā lielākoties notiek kā mācīšanās darot.  

Uzmanību piesaista sniegto viedokļu par pētniecības izmantošanu salīdzinājums starp ministrijām un citām organizācijām. Ziņojums aicina pārdomāt par veidiem, kā zināšanu mobilizēšana būtu labāk koordinējama un komunicējama sistēmas līmenī.  

Atsevišķa nodaļa ziņojumā veltīta aktivitāšu, kas mobilizē zināšanas jeb ņem talkā pētījumu rezultātus, novērtēšanai. Novērtēšana izpaužas ne tikai īstenojot resursietilpīgas metodoloģijas, kas var nebūt vajadzīgas katrai iniciatīvai. Novērtēšana nozīmē arī veicināt vērtējošas domāšanas organizācijas kultūru, pastāvīgu pārdomu, refleksijas un atgriezeniskās saites kultūru, kas veicinātu eksperimentēšanas un apzinātas riska uzņemšanās domāšanu. 

Vērtējošā domāšana ir kas tāds, kurā var iesaistīties ikviens organizācijas darbinieks. OECD Rokasgrāmatā inovatīvām mācību vidēm (The OECD Handbook for Innovative Learning Environments) ir aprakstīti vairāki veidi, kā praktizēt vērtējošo domāšanu. Piemēram, 

• skaidri apsverot un/vai pārskatot pamatdarbības nodomus, teorētisko/idejisko pamatojumu un paredzamo ietekmi,
• iesaistot ieinteresētās puses kritiskās domāšanas procesā par savu darbību,
• izstrādājot skaidru redzējumu par dažādu vērtēšanas jautājumu un procesu priekšrocībām, u.c. 

Ziņojums aicina pārdomāt datu un pētījumu rezultātu izmantošanu izglītības politikā  un skolu praksē, sekmējot izpratni, kā varam gūt no šīs izmantošanas vēl vairāk. Ir vērts arī apsvērt, kas paveicams, lai pētniecības izmantošanā atbalstītu sadarbības partnerus, citas ieinteresētās organizācijas.

Gan izglītības ministrijām, gan pašvaldībām būtu ieguvums, veicot zināšanu starpnieku kartējumu  valstī vai pašvaldībā, un pārdomājot lomu, kāda tiem ir vai kādai tai vajadzētu būt, lai stiprinātu zināšanu lomu sabiedrībā. 

Šis ziņojums ir trešais OECD publikāciju sērijā par pētniecības ietekmes stiprināšanu izglītības politikā un praksē (pirmie divi: Who Cares about Using Education Research in Policy and Practice? un Who Really Cares about Using Education Research in Policy and Practice?).  

Ja Jums ir interese par šo tematiku un laiks nākamajā ceturtdienā, 13. februārī, pl. 14.00-15.30 (LV laiks), tad OECD CERI aicina reģistrēties un paklausīties ziņojuma tiešsaistes prezentāciju.  

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors 

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Starptautiskie izglītības pētījumi un prasmju stratēģijas Īrijā

Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) 2025. gada janvārī ir publicējusi īsu aprakstu par to, kā Īrija izmanto starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus un rezultātus (How Large-Scale Assessments have Informed Education Policy in Ireland). Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi te skatīti kā datos balstīts informācijas avots, kas palīdz plānot skolēnu prasmju uzlabošanu.
 
Impulsu rīcībai īriem deva nozīmīgs kritums lasītprasmes un matemātikas sniegumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009. gada testā. Tas mudināja viņus izveidot “Nacionālo lasītprasmes un rēķinpratības stratēģiju 2011-2020” (National Literacy and Numeracy Strategy 2011-2020). Stratēģijā bija uzsvērtas sešas jomas jeb pīlāri: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmes un rēķinpratības attīstību, 
2. skolotāju un pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās prakses uzlabošana, 
3. skolu vadības kapacitātes celsme, 
4. mācību satura un mācīšanās pieredzes uzlabošana, 
5. atbalsts skolēniem ar papildus mācīšanās vajadzībām sasniegt savu potenciālu, 
6.  vērtēšanas prakses uzlabošana, lai atbalstītu labāku lasītprasmes un rēķinpratības apguvi. 

Lasītprasmes mācīšana nedēļā tika palielināta par 60 minūtēm, matemātikas par 70 minūtēm. Tika ieviesti obligātie standartizētie testi pirmajos trīs mācību gados, un stiprināta skolotāju profesionālā pilnveide lasītprasmes un matemātikas mācīšanā.

Lai sekotu snieguma starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, skolas tika lūgtas (requested) sadarboties, ja tās ir iekļuvušas starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu (piem., Startautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS, Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS vai Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA) izlasē.
 
Atšķirībā no PISA 2009, tālākie pētījumi TIMSS 2011, PIRLS 2011 un PISA 2012 rādīja jau augstāku sniegumu. Padziļināta izpēte rādīja, ka PISA 2009 sliktos rezultātus varētu būt noteikušas skolēnu iesaistīšanās problēmas (engagement issues) un metodoloģiski faktori, kas ietekmēja mērījumu precizitāti. Stratēģijas īstenošanas vidū īri jau sasniedz gandrīz visus stratēģijā ieplānotos mērķrādītājus (visus, kas attiecās uz sākumskolu), un TIMSS 2015. gada un PIRLS 2016. gada cikli rādija snieguma uzlabošanos. 2017. gadā notika stratēģijas vidusposma izvērtēšana, lasītprasmē konstatēts labs progress (celebrated successes), taču bija jomas, piemēram, ŗēkinpratība un digitālā pratība, kuras joprojām prasīja uzmanību.
 
2015. gadā tika atjaunināts sākumskolas izglītības saturs, to salāgojot ar lasītprasmes pētījumu testos uzsvērto ‘nozīmes aktīvu konstruēšanu’ (active construction of meaning), kritisku refleksiju un empātiju (iejušanos), lasītāju kopienas veidošanu, un pozitīvas attieksmes veidošanu attiecībā uz lasīšanu.
 
Jaunā “Lasītprasmes, rēķinpratības un digitālās pratības stratēģija 2024-2033” (Ireland’s Literacy, Numeracy and Digital Literacy Strategy 2024-2033), kas publicēta 2024. gadā, veltīta atbalsta sniegšanai tām skolēnu snieguma vājākām vietām, ko atklāj starptautiskie pētījumi, proti, mazs īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem, salīdzinoši vājāks sniegums ģeometrijas uzdevumos. Stratēģiju kopīgi izstrādāja Izglītības departaments (ministrija) un Bērnu, vienlīdzības, īpašo vajadzību, integrācijas un jaunatnes departaments (ministrija), sadarbībā ar starpinstitucionālo Vadības komiteju, ņemot vērā pētījumu rezultātus, kā arī skolēnu, vecāku, izglītības darbinieku un sociālo partneru viedokļus.

Stratēģijā ietverti uzdevumi piecās galvenajās jomās jeb pīlāros: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālo pratību, 
2. atbalsts skolotāju profesionālajai praksei, kuri strādā ar agrīna vecuma bērniem, 
3.  atbalsts pirmsskolas un sākumskolas iestāžu vadībai, 
4. mācīšanās pieredzes uzlabošana mācību saturā, pedagoģijā un vērtēšanā, un
5. atbalsts skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai katrs sasniegtu savu potenciālu.

Jaunās stratēģijas ieviešanas plānā pirmajiem pieciem gadiem ir paredzētas vairāk kā 100 konkrētas aktivitātes, to skaitā vairāk iespēju aktīvām mācībām mērīšanas un ģeometrijas jomā, kā arī turpmāka profesionālās pilnveides nodrošināšana skolotājiem šajās jomās. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot motivāciju lasīšanai brīvajā laikā un veicināt pozitīvu attieksmi attiecībā uz matemātiku (uz to norāda starptautisko pētījumu dati). Tas ietvers mērķtiecīgu padziļinātu pētījumu pasūtīšanu, kas palīdzētu pieņemt turpmākus lēmumus par lasītprieka veicināšanu (īpaši zēniem) un pārliecības stiprināšanu matemātikā (īpaši meitenēm). Jaunās stratēģijas mērķis ir arī mazināt dzimumu atšķirības mācību sasniegumos, kas Īrijā gan ir mazākas nekā daudzās valstīs, tomēr parādās lasīšanas un matemātikas rezultātos.

Aprakstu noslēdz pieņēmums, ka arī turpmāka līdzdalība starptautiskajos izglītības pētījumos, jo īpaši uzsākot jauno stratēģiju 2024.-2033. gadam, nodrošinās Īrijai visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākās politikas veidošanai. Stratēģisko pieeju prasmju attīstībai varētu uzlabot, integrējot ieskatus no citiem pētījumiem, piemēram, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS un Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS, sniedzot plašāku priekšstatu par skolēnu prasmju attīstības vajadzībām. Tomēr rūpīgi jāapsver arī administratīvā slodze, kas saistīta ar dalību papildu pētījumos, jo īpaši ņemot vērā valsts lielumu un slodzes ietekmi uz skolām.

Ar sveicieniem
Starptautisko izglītības pētījumu projekts

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"