piektdiena, 2024. gada 29. novembris

Dabaszinātņu mājasdarbam – 15 minūtes, 3-4 reizes nedēļā

Skolēnu sniegums kā mozaīka saliekas kopā no daudziem maziem mozaīkas gabaliņiem. Labākais, ko izglītības pētniecība var izdarīt, lai palīdzētu skolotājam, ir pateikt kurā brīdi un kurš no daudzajiem gabaliņiem varētu tikt izmantots bērna izglītības ceļā, lai padarītu šo ceļu labāku. 

Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki it ļoti daudz darījuši, lai atklātu un izsvērtu katru no iespējamajiem faktoriem, kas var palīdzēt skolām, skolotājiem, skolēniem, un, galu galā, ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Ar šo palīdzību domājot daudzu sējumu padziļinātās izpētes, ko institūts ir publicējis

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023. gada cikla pirmo rezultātu paziņošanas konference 4. decembrī ir viens no pasākumiem, taču pietiekami nozīmīgs, kurā izglītības pētnieki nāk uz sarunu ar skolotājiem, lai dalītos savās datos un pieredzē balstītajās atziņās par labākajiem veidiem, kā palīdzēt attīstīt skolēnu kompetences.  

 

4. decembra konferencē no pētniekiem uzzināsim gan TIMSS jaunākā pētījuma cikla pirmos rezultātus, gan rezultātus no iepriekšējā 2019. gada cikla padziļinātas izpētes. Par padziļinātās izpētes secinājumiem, kas izskanēs konferencē, noteikti informēsim šajā blogā. Taču pagaidām jūsu uzmanībai piedāvājam Īrijas pētnieku TIMSS 2019 cikla datos balstītās skolēnu matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu ilguma izpētes rezultātus.  

(Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA organizē TIMSS pētījumu gan 4. klašu, gan 8. klašu skolēniem. Lielākā daļa valstu piedalās tikai 4. klašu pētījumā, taču dažas piedalās gan 4., gan 8. klašu pētījumā. Latvija piedalījusies piecos pētījumu ciklos un visos – 4. klasēm). 

Zinātniskajā rakstā, kas publicēts brīvpieejā un Īrijas sabiedrisko mēdiju pārstāstā, 4 118 Īrijas 8. klašu skolēnu (apmēram 14 gadu vecumā) snieguma izpētes rezultātā secināts: 

  • Mājasdarbi, ja uzdoti katru dienu, izrādījās visefektīvākie matemātikā.
  • Trīs līdz četras dienas nedēļā bija vislabākais biežums mājasdarbiem dabaszinātnēs.
  • Īsi mājasdarbi bija vienādi efektīvi kā gari mājasdarbi.
  • Skolēniem no labvēlīgāka sociāli ekonomiskā statusa ģimenēm mājasdarbu pildīšana nesniedza vairāk ieguvumu kā pārējiem viņu vienaudžiem.

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas – lielās valodu modeļu programmas jeb mākslīgā intelekta modeļus, - pētnieki secināja, ka īsi 15 minūšu mājasdarbi ievērojami uzlabo skolēnu sniegumu matemātikā un dabaszinātnēs. Mājasdarba ilguma palielināšana līdz 30 vai vairāk minūtēm nav devusi nekādus papildus ieguvumus, salīdzinot ar apmēram 15 minūšu ilgiem uzdevumiem. Īsi mājasdarbi matemātikā ir efektīvāki, ja tos uzdod katru dienu, savukārt dabaszinātņu mājasdarbi ir efektīvāki, ja tos uzdod trīs līdz četras reizes nedēļā, ietverot tajos dažādus uzdevumus – lasīšanu, mazu eksperimentu veikšanu vai projektus, kas padziļina izpratni par mācāmo tematu.  

Iepriekš tika uzskatīts, ka skolēni no nodrošinātām ģimenēm iegūst vairāk, strādājot mājasdarbus, jo viņiem ir piekļuve lielāka atbalstam un resursiem. Jaunā izpēte rāda, ka skolēni no dažādas vides var vienlīdz iegūt no mājasdarbu pildīšanas, ja tie ir efektīvi strukturēti.  

Atsaucoties uz bērnu noslogotību ar mājasdarbiem, ko rādīja Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2015 dati, Eiropas izglītības sistēmu informācijas tīkls Eurydice 2018 gadā pievērsa uzmanību mājasdarbu efektivitāti atbalstošai un neatbalstošai argumentācijai. Eurydice atsaucās gan uz profesora Džona Hetija (John Hattie), viedokli par nenozīmīgu ieguvumu no mājasdarbu uzdošanas, gan pētījumiem, ka nelieli mājasdarbi var būt efektīvāki par lielajiem, gan analīzi, ka skolēni no mazturīgām ģimenēm no mājasdarbu rēķināšanas iegūst mazāk. Pēdējā atziņa tagad tiek atspēkota. 

PISA 2015 aptaujas dati rādīja, ka 15 gadus veci skolēni Latvijā matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu pildīšanai velta vairāk laika, nekā viņu vienaudži vidēji pētījuma dalībvalstīs. Jaunā Īrijas TIMSS 2019 padziļinātā izpēte rāda – mājasdarbiem nav jābūt ilgiem. Mājasdarbam nav jābūt slogam, kas aizdzen prom prieku mācīties. Neliels un bieži uzdots tas ir efektīvs matemātikas un dabaszinātņu snieguma uzlabošanas līdzeklis. Tas ir ļoti labs risinājums, kas dod bērniem enerģiju un iespēju izbaudīt brīvu laiku ārpus skolas.  

Jaunus ieteikumus skolotājiem matemātikas un dabaszinātņu mācīšanā uzzināsim jau pavisam drīzi – 4. decembrī. Uz tikšanos TIMSS konferencē! 

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors



Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"




pirmdiena, 2024. gada 25. novembris

Sākumskolas matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības jaunākās tendences – jau pavisam drīz!

 

Vēl tikko kopā priecājāmies par mūsu skolēnu panākumiem Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā (ICILS 2023), bet nu jau pēc nedaudz vairāk kā nedēļas, t.i. š.g. 4. decembrī, varēsim atkal vērtēt kāda cita – ne mazāk būtiska starptautiskā salīdzinošā izglītības pētījuma pirmos rezultātus.

Vēl variet pagūt arī reģistrēties uz klātienes LU Lielās aulas apmeklējumu, un nākt kopā vētīt Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma (TIMSS 2023) pirmos rezultātus.

Līdzīgi kā ICILS konferencē arī šeit būs zinātnieku prezentācijas par galvenajiem rezultātiem – ne tikai par TIMSS 2023, bet arī dziļāk būs izpētīts arī iepriekšējā pētījuma cikla TIMSS 2019 datu apjoms. Konferencei otrā daļā sekos izcilu ekspertu diskusija, kas palīdzēs jau domāt, kas tuvāk jāpēta jau vistuvākā nākotnē. Darba kārtību noteikti izsludināsim drīz, taču šeit vien gribējām atgādināt iepriekšējā cikla, t.i. TIMSS 2019 vidējos sniegumus gan matemātikā, gan dabaszinātnēs, nedaudz tos salīdzinot arī ar dažām valstīm – Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju.

Ko nozīmē šis 546 punktu skaits matemātikā un 542 punktu skaits dabaszinātnēs? To rūpīgi pētīja Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošie pētnieki Linda Mihno un Andrejs Geske[1]. 2019. gada pētījuma rezultāti pavisam nedaudz atpalika no augstā līmeņa, kuru raksturo 550 punktu slieksnis. 

Matemātikā 546 punkti raksturo vidējo līmeni, kurā skolēni spēj pielietot pamatzināšanas matemātikā vienkāršās situācijās. Viņi prot rēķināt ar trīs un četru ciparu veseliem skaitļiem dažādās situācijās. Viņiem piemīt zināma izpratne par decimāldaļām un parastām daļām. Skolēni var identificēt un uzzīmēt figūras ar vienkāršām īpašībām. Viņi spēj nolasīt, papildināt un interpretēt informāciju diagrammās un tabulās[2].

Bieži arī skatām, kāds īpatsvars skolēnu iekrīt ļoti augstajā līmenī un tie bija 11% skolēnu, savukārt zemajā līmenī mums bija 15% skolēnu.

Dabaszinātnēs 542 punkti arī raksturo vidējo līmeni, kurā skolēni parāda zināšanas un izpratni par dažiem zinātnes aspektiem. Skolēni demonstrē dažas pamatzināšanas par augiem un dzīvniekiem. Viņi demonstrē zināšanas par dažām matērijas īpašībām un dažiem faktiem, kas saistīti ar elektrību, un var pielietot elementāras zināšanas par spēkiem un kustību. Skolēni parāda zināmu izpratni par Zemes fiziskajām īpašībām[3]. 

Dabaszinātnēs skolēni ar ļoti augstām zināšanām 2019. gadā bija 8%, bet zemajā līmenī līdzīgi kā matemātikā – 15% skolēnu.

Pēc nedēļas raudzīsim, kā mūsu sākumskolas skolēniem ir sekmējies TIMSS 2023. gada pētījumā. Lūdzu reģistrējies un seko līdz!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"





[1] L.Mihno, A.Geske, Latvija Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskajā pētījumā TIMSS 2019. Pirmie rezultāti: https://www.izm.gov.lv/lv/media/5828/download?attachment, skatīts: 25.11.2024.

[2] Starptautiskie līmeņi matemātikā: https://timss2019.org/reports/timss-2019-international-benchmarks-m4/index.html, skatīts: 25.11.2024.

[3] Starptautiskie līmeņi dabaszinātnēs: https://timss2019.org/reports/summary-of-timss-2019-international-benchmarks-s4/index.html, skatīts: 25.11.2024.



sestdiena, 2024. gada 16. novembris

Latviešu meitenes ir trešās Eiropā datorprasmēs

Protams, esmu lepna par mūsu 8. klases meitenēm un tieši tāpēc tāds virsraksts. Tā ir. Lūdzu pārliecinieties paši – starptautiskais ziņojums 174.lpp. 6.1. tabula. Zēni arī uzrādīja gana brašus rezultātus, un ir sestā vietā, ja raugām Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā.

Šoreizīt ieraksts tik, lai vienkopus atkal ir svarīgākā informācija par šīsnedēļas vienu no atslēgas dienām – par Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement – IEA) Starptautiskā datorprasmju un informācijprarības pētījuma (International Computer and Information Literacy Study 2023 – ICILS 2023) pirmajiem rezultātiem, kas pateicoties arī mūsu Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem, tika izsludināti 2024. gada 12. novembrī.

Svarīgākās saites, kuras Jums var noderēt, kad ir iespēja papētīt vairāk nekā tikai mūsu lieliskos rezultātus, kurus parādīja mūsu 8. klašu meitenes:

-        Starptautiskie rezultāti pieejami šeit IEA mājaslapā. Šeit pat arī nākamā gada sākumā būs pieejami arī pētījuma datu tabulas.

-        Starptautiskais IEA ICILS 2023 ziņojums pieejams šeit.

-        Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta nacionālais ziņojums pieejams šeit. Kopējā IPI institūta mājaslapa par ICILS 2023 šeit.

-        Īssvideo skolām par IEA ICILS 2023 pētījumu pieejams šeit.

-        IEA ICILS 2023 Latvijas rezultātu kopsavilkuma vienlapīte pieejama šeit (tiks papildināts).

-        2024. gada 12. novembra IEA ICILS pirmo rezultātu pasākuma materiāli:

o   preses relīze un preses konferences prezentācija

o   konferences prezentācija

o   konferences ieraksts

o   konferences 1,5 minūtes ieraksts

Un noslēdzot ar to, ar ko sāku – prieks par panākumiem, jo arī kopumā esam septītā vietā no 31 valsts (lai arī kopā bija 34 valstis, taču trim neizdevās nodrošināt starptautiskā konsorcija pētījuma kvalitātes prasības) datorprasmēs un devītie no 21 valsts algoritmiskajā domāšanā.

Latvija var!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"



 


ceturtdiena, 2024. gada 7. novembris

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

2024. gada 12. novembrī plkst. 11.00 aicinām uz Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS 2023 pirmo rezultātu paziņošanu, kas notiks LU bibliotēkā, O. Kalpaka bulvārī 4, Rīgā (ieeja no pagalma). Par 8. klašu skolēnu sasniegumiem stāstīs LU Izglītības pētniecības institūta pētniece Olga Pole un vadošais pētnieks Andrejs Geske. Notiks arī ekspertu diskusija par Latvijas skolēnu IKT prasmēm. Lūdzam Jūs reģistrēties, aizpildot pieteikuma anketu.

 

13. novembrī nāks klajā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 jaunāko rezultātu sējums par skolēnu mācīšanās stratēģijām un uzskatiem par mācīšanos mūža garumā. Lūdzam reģistrēties OECD organizētajai starptautiskajai rezultātu paziņošanai.

Savukārt 4. decembrī pl. 11.00 aicinām uz Latvijas Universitātes Lielo aulu, Raiņa bulvārī 19, lai uzzinātu par Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023 pirmajiem rezultātiem – ar tiem iepazīstinās LU Izglītības pētniecības institūta pētniece Linda Mihno. Lūdzam reģistrēties, aizpildot anketu.

11. decembrī aicinām uz Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC pirmo rezultātu paziņošanu. LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore Aija Zobena pastāstīs par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju tekstpratību, rēķinpratību un adaptīvās problēmrisināšanas prasmēm, to izmantošanu darbā un ikdienas dzīvē, tostarp sasaistē ar iegūto izglītību, tālākizglītību, darba pienākumiem un sabiedrisko aktivitāti. Konferencei lūdzam reģistrēties, aizpildot anketu.


 

 Aktualitāšu apkārtraksts pieejams šeit.

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"