Jau pavisam drīz atsākas skolas gaitas, un daudz ir pārdomu. Taču pāri visām jau ir cerība, ka mūsos visos – bērnos, vecākos, skolotājos, zinātniekos, ierēdņos u.t.t. – ir palikusi svarīgā zinātkāre, pat ja sākumā tā vien ir ziņkāre. Vēlamies zināt, vēlamies izzināt. Vēlamies, lai mūsu nākamā paaudze labāk jūtas šajā pasaulē, lai ir vieglāk saprasties un sadzirdēt vienam otru pāri jebkādām robežām. Iekļaut vienam otru pāri visam.
Jāsaka tas, ka Latvija tajā – nu jau tālajā – 2016. gadā
pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), ir reta
lieliska iespēja savu valsti redzēt no
tūkstošiem leņķu. Protams, lepnums par to, ka tas lielisko klubiņš, taču
vienlīdz prieks, ka mēs varam nepārtraukti sevi redzēt visās iespējamās
perspektīvās, kādas šobrīd vien varam iedomāties aktuālas esam. Prīmā!
Un tieši tāpēc, ka ir iespēja pašiem sevi redzēt citu valstu pulciņā, ir
iespēja arī izmantot šīs organizācijas tālākos instrumentus, metodes, idejas,
pārdomas, ierosmes, rekomendācijas, kas viņiem no plašās un vienlaikus dziļās
izpētes ir izveidoti. Šoreizīt par PILA projektu
skolotājiem. PILA ir brīvpieejas programma, kuru var saņemt jebkurš
skolotājs.
Avots: PILA platforma
PILA (Platform for Innovative Learning Assessments) projekts var palīdzēt ikvienam skolotājam, kas vēlas mācīt 21. gadsimta prasmes. Tā ir inovatīva mācību vides platforma, kas piedāvā spēlēs balstītas aktivitātes. Tā palīdz mācīt problēmu risināšanu, algoritmisko domāšanu un citas prasmes, kas skolēniem nepieciešamas, lai attīstītos strauji mainīgajā pasaulē.
PILAs veidotāji atzīmē
septiņas kompetences, uz kurām PILA instruments mērķē:
1. Matemātisko spriestspēju, t.i. spēju formulēt, izmantot un
interpretēt matemātiskas problēmas, rīkus un rezultātus dažādos kontekstos, lai
aprakstītu, prognozētu un izskaidrotu parādības.
2. Zinātnisko izziņu, t.i. spēju veikt zinātniski pamatotu izpēti,
veidojot jautājumus, plānojot un izpildot eksperimentus, analizējot datus un
izdarot uz pierādījumiem balstītus secinājumus.
3. Skaitļošanas problēmu risināšanu, t.i. spēju veidot precīzus,
algoritmiskus uzdevumus datoriem izpildei, izmantojot skaitļošanas domāšanu, kas
palīdz sadalīt problēmas, atrast līdzvērtīgus prototipus un vienkāršot
sarežģītus uzdevumus.
4. Pašregulētu mācīšanos, t.i. spēju vadīt un pieņemt lēmumus
par saviem mācību procesiem. Tas ietver mērķu noteikšanu, stratēģiju plānošanu
un izpildi, emociju pārvaldību un progresa uzraudzību.
5. Radošu domāšanu, t.i. spēju radīt jaunas idejas vai
risinājumus, kas ir jauni un vērtīgi. Tas ietver domāšanu ārpus kastes,
savienojumu veidošanu starp šķietami nesaistītiem jēdzieniem un problēmu
risināšanu ar oriģinalitāti un elastību.
6. Komunikāciju, t.i. spēju efektīvi nodot un apmainīties ar
informāciju, idejām un emocijām, izmantojot dažādus medijus un dažādos kontekstos.
7. Sistēmu domāšanu, t.i. spēju izprast parādību kā savstarpēji
saistītu elementu sistēmu, kas ir cēloņsakarībā.
Lai vieglāk un tuvāk saprastu šo platformu praksē, skolotājiem varētu būt
ērti noskatīties OECD pērnā gada decembra vebināru, kurā
detalizēti iepazīstināja ar šo rīku praksē un to, kā šajās tēmās strādā citu valstu eksperti.
Neskatoties uz to, ka esam pirmā
vietā no OECD dalībvalstīm radošā domāšanā, tad tomēr noteikti mums vēl ir
ko darīt, lai šo augsto novērtējumu turpinātu ar uz priekšdienām.
Avots: Ilze Mazpane, 19.06.2024. PISA radošās domāšanas rezultātu
prezentēšana, 43.lpp.
Lai brīnišķīgs jaunais mācību gads!
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
