Sociālā taisnīguma indekss un izglītības rādītāji

Tāpat kā pilsēta ar tās ielām, laukumiem un parkiem un šo pilsētu atspoguļojošā karte nav viens un tas pats, tāpat arī rādītāji vienkāršotā un standartizētā veidā atspoguļo ārkārtīgi komplicētus un dzīvus procesus. Sarežģīto un dzīvo procesu vienkāršošana un skaitliska standartizēšana padara iespējamu šo procesu mērīšanu un salīdzināšanu. Labā ziņa - tāpat kā kartes palīdz orientēties noteiktā apvidū, tāpat arī noteiktu jomu indikatori palīdz orientēties attiecīgajās jomās.  

Pavisam drīzi, jau 10. septembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD publicēs jauno izglītības rādītāju gadagrāmatu “Īsumā par izglītību 2024” (Education at a Glance 2024). Šogad ar statistikas, kā arī kvalitatīvo datu un rādītāju palīdzību vairāk būs izgaismots taisnīgums (equity) OECD valstu izglītības sistēmās.  

Gaidot jaunos rādītājus par taisnīgumu izglītībā, uzmanību piesaistīja 2019. gada decembrī publicētais Eiropas Savienības (ES) un OECD Sociālā taisnīguma indekss (Social Justice Index), kas arī stāsta par taisnīgumu izglītībā, turklāt salīdzinājumā starp ES un OECD valstīm.

Indeksa vietnē teikts, ka Sociālā taisnīguma indekss vērtē sociālās līdzdalības iespējas 41 ES un OECD valstī, pamatojoties uz 46 kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem. Indeksā aplūkotas sešas sociālā taisnīguma dimensijas: (1) nabadzība, (2) darba tirgus, (3) starppaaudžu taisnīgums, (4) veselība, (5) sociālā iekļaušana un nediskriminācija, un (6) izglītība. 

Padziļināti par indeksu veidojošajām daļām varam lasīt ziņojumā “Sociālais taisnīgums ES un OECD” (Social Justice in the EU and OECD).  

Latvijas kopējais indeksa rādītājs 5,21 ierindo to 33. vietā no kopumā 41 valsts. Divās no sešām sociālā taisnīguma dimensijām Latvija ierindota starp desmit pēdējām, ieskaitot pēdējo vietu veselības jomā. Divās dimensijās Latvijas vērtējums ir virs vidējā līmeņa. Viena no tām ir starppaudžu taisnīguma dimensija, kurā vērtēti vides veselības rādītāji, un otra – izglītības dimensija.  

Izglītības dimensiju indeksā veido septiņi rādītāji:

1. Izglītības politikas kvalitatīvs vērtējums, kas pamatots gan Ilgtspējīgas pārvaldības rādītājos, gan ekspertu vērtējumā par izglītības sistēmas spēju nodrošināt kvalitatīvu, vienlīdzīgu un efektīvu izglītību.
2. Sociāli-ekonomiskā ietekme skolēnu sniegumā, ko mēra Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas PISA.
3. Valsts ieguldījums pirmsskolas izglītībā, procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
4. Iedzīvotāji 25-64 gadu vecumā, kuriem nav vidējās izglītības.
5. Sieviešu/vīriešu attiecība 25-64 gadu vecumā, kuriem nav vidējās izglītības.
6. Skolēnu īpatsvars, kuriem ir zemi sasniegumi PISA kompetenču testā (zem 2. līmeņa).
7. Sociāli-ekonomiskā ietekme zemo sasniegumu skolēnu vidū (atbilstoši skolēnu sociāli-ekonomiskajam statusam). 

2019. gada ziņojumā “Sociālais taisnīgums ES un OECD” Latvija ieņem salīdzinoši augstu vietu izglītības dimensijā, vērtējot izglītības sistēmas kvalitāti un taisnīgumu (12. vieta starp Eiropas un OECD valstīm). Latvijas izglītības sistēma ieņem 8. vietu vērtējot sociālekonomisko faktoru salīdzinoši zemo ietekmi uz skolēnu kompetenču sasniegumos. Procentuāli no IKP valsts izdevumi pirmsskolas izglītībai bija 0,80%, ierindojot Latviju 6. vietā. Turklāt darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir labi izglītoti – tikai 9,3% no tiem nebija vidējās izglītības (7. vieta). 

Attēlā: Taisnīgums izglītībā Latviju ierindo 12. vietā starp OECD valstīm un 9. vietā starp Eiropas valstīm Sociālā taisnīguma 2019. gada indeksā. Avots: Social Justice Index.  

Līdzīgā veidā izglītības kvalitāte nodrošina Latvijai augstāku vietu OECD 2020. gada labklājības indeksā Better Life Index. Latvijas skolēnu labais sniegums PISA kompetenču testā, kā arī zemais iedzīvotāju īpatsvars bez vidējās izglītības starp 11 indeksa dimensijām ļāva Latvijai pakāpties visaugstāk tieši izglītības dimensijas vērtējumā.  

Savukārt tiesībzinātnē un antropoloģijā pamatots, rūpīgs skatījums uz rādītājiem un to raksturojums sniegts rakstā “Rādītāji kā globālās pārvaldības tehnoloģijas” (Indicators as Technologies of Global Governance).

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001  "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

Sākoties jaunajam studiju gadam, Izglītības un zinātnes ministrija aicinās Latvijas augstskolu studentus piedalīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā starptautisko izglītības pētījumu jomā. Darbi konkursam būs iesniedzami divos starptautisko izglītību pētījumu virzienos – datu izmantošana un pētījumu rezultātu komunikācija un ieviešana. Sagatavoto studiju, bakalaura vai maģistra darbu iesniegšanas termiņš – no 2025. gada 15. līdz 29. maijam. Informācija drīzumā!

Īsumā par izglītību 2024 (Education at a Glance) – jau drīzumā, t.i. 10. septembrī, tiek publicēta OECD ikgadējā datu gadagrāmata izglītībā. Dati par visiem izglītības posmiem, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, ne tikai strukturāli, bet arī dinamikā. Lūdzam Jūsu kalendāriem!

Krāmējam skolas somu jaunajam mācību gadam. Kas tajā jauns? (Pack your bags, it’s back to school! What’s on the horizon for a new school year?) – tā sauc OECD rītdienas vebināru, kurā aicinām pieteikties arī Jūs. OECD kolēģi dalīsies ar dažiem padomiem par to, kā skolēni un skolotāji var sagatavoties jaunajam mācību periodam. Lieliska ikgadēja diskusija par izglītību, kurai variet reģistrēties šeit.

Aicinām visus ieplānot arī trīs datumus šajā semestrī, kuros varēsim uzzināt pirmos rezultātus šādos starptautiskajos izglītības pētījumos: - Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA)  Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023 (8. klase) š.g. 12. novembrī. - IEA Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā TIMSS 2023 (4. klase) š.g. 4. decembrī. - OECD Starptautiskā pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC 2022-2023 š.g. 11. decembrī.

Pāridarījumu mazināšanas tēmā 27. augustā Valdībā tika apstiprināti tālākie darbi, kas jāveic gan skolās, gan pašvaldībās, gan ministrijas pusē. Aicinām iepazīties gan ar informatīvo ziņojumu, gan arī apkopojošo prezentāciju.

Aktualitāšu apkārtraksts pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Inovatīva platforma 21. gadsimta prasmju attīstīšanai

Jau pavisam drīz atsākas skolas gaitas, un daudz ir pārdomu. Taču pāri visām jau ir cerība, ka mūsos visos – bērnos, vecākos, skolotājos, zinātniekos, ierēdņos u.t.t. – ir palikusi svarīgā zinātkāre, pat ja sākumā tā vien ir ziņkāre. Vēlamies zināt, vēlamies izzināt. Vēlamies, lai mūsu nākamā paaudze labāk jūtas šajā pasaulē, lai ir vieglāk saprasties un sadzirdēt vienam otru pāri jebkādām robežām. Iekļaut vienam otru pāri visam.

Jāsaka tas, ka Latvija tajā – nu jau tālajā – 2016. gadā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), ir reta lieliska iespēja savu valsti redzēt  no tūkstošiem leņķu. Protams, lepnums par to, ka tas lielisko klubiņš, taču vienlīdz prieks, ka mēs varam nepārtraukti sevi redzēt visās iespējamās perspektīvās, kādas šobrīd vien varam iedomāties aktuālas esam. Prīmā!

Un tieši tāpēc, ka ir iespēja pašiem sevi redzēt citu valstu pulciņā, ir iespēja arī izmantot šīs organizācijas tālākos instrumentus, metodes, idejas, pārdomas, ierosmes, rekomendācijas, kas viņiem no plašās un vienlaikus dziļās izpētes ir izveidoti. Šoreizīt par PILA projektu skolotājiem. PILA ir brīvpieejas programma, kuru var saņemt jebkurš skolotājs.

Avots: PILA platforma

PILA (Platform for Innovative Learning Assessments) projekts var palīdzēt ikvienam skolotājam, kas vēlas mācīt 21. gadsimta prasmes. Tā ir inovatīva mācību vides platforma, kas piedāvā spēlēs balstītas aktivitātes. Tā palīdz mācīt problēmu risināšanu, algoritmisko domāšanu un citas prasmes, kas skolēniem nepieciešamas, lai attīstītos strauji mainīgajā pasaulē.

PILAs veidotāji atzīmē septiņas kompetences, uz kurām PILA instruments mērķē:

1. Matemātisko spriestspēju, t.i. spēju formulēt, izmantot un interpretēt matemātiskas problēmas, rīkus un rezultātus dažādos kontekstos, lai aprakstītu, prognozētu un izskaidrotu parādības.

2. Zinātnisko izziņu, t.i. spēju veikt zinātniski pamatotu izpēti, veidojot jautājumus, plānojot un izpildot eksperimentus, analizējot datus un izdarot uz pierādījumiem balstītus secinājumus.

3. Skaitļošanas problēmu risināšanu, t.i. spēju veidot precīzus, algoritmiskus uzdevumus datoriem izpildei, izmantojot skaitļošanas domāšanu, kas palīdz sadalīt problēmas, atrast līdzvērtīgus prototipus un vienkāršot sarežģītus uzdevumus.

4. Pašregulētu mācīšanos, t.i. spēju vadīt un pieņemt lēmumus par saviem mācību procesiem. Tas ietver mērķu noteikšanu, stratēģiju plānošanu un izpildi, emociju pārvaldību un progresa uzraudzību.

5. Radošu domāšanu, t.i. spēju radīt jaunas idejas vai risinājumus, kas ir jauni un vērtīgi. Tas ietver domāšanu ārpus kastes, savienojumu veidošanu starp šķietami nesaistītiem jēdzieniem un problēmu risināšanu ar oriģinalitāti un elastību.

6. Komunikāciju, t.i. spēju efektīvi nodot un apmainīties ar informāciju, idejām un emocijām, izmantojot dažādus medijus un dažādos kontekstos.

7. Sistēmu domāšanu, t.i. spēju izprast parādību kā savstarpēji saistītu elementu sistēmu, kas ir cēloņsakarībā.

Lai vieglāk un tuvāk saprastu šo platformu praksē, skolotājiem varētu būt ērti noskatīties OECD pērnā gada decembra vebināru, kurā detalizēti iepazīstināja ar šo rīku praksē un to, kā šajās tēmās strādā citu valstu eksperti.

Neskatoties uz to, ka esam pirmā vietā no OECD dalībvalstīm radošā domāšanā, tad tomēr noteikti mums vēl ir ko darīt, lai šo augsto novērtējumu turpinātu ar uz priekšdienām.

Avots: Ilze Mazpane, 19.06.2024. PISA radošās domāšanas rezultātu prezentēšana, 43.lpp.

Lai brīnišķīgs jaunais mācību gads!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

 

 

Ikdienas labie sīkumi – fondu metodikas

 

Šeit pavisam īsi par vienu lielisku ikdienas labo “sīkumu” darbā ar ES fondiem. Parasti un diemžēl gana bieži dzirdam – ES fondu investīcijām būtu jāieplūst mūsu tautsaimniecībā un ikdienā raiti, ātri, efektīvi un vēl daudz jo daudz labu īpašības vārdu mērcē.

Un te vien tik vēlējos laimīgi vērst uzmanību (lietojot feino 😊 ierēdniecības slengu – “vērst uzmanību”), ka manai ikdienai kā projvadam ļoti, ļoti palīdz izstrādātās metodikas darbā ar mūsu projekta finanšu vadību.

Attēla avots: pixabay

Jūnija vidū tika apstiprinātas mūsu atlīdzību metodika. Visdrīzāk šis teikums – ar ES fondiem nesaistītiem kolēģiem – neko daudz neizteiktu. Taču man tā ir laime pilnīga. Jā, teiksiet – ilgi gan tas ir gājis, jo metodiku jau gribējām bik-bik ātrāk, taču labs nāk ar gaidīšanu. Ko tad tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka iesniedzot kārtējo maksājumu pieprasījumu jeb informāciju par investīciju gaitu ES fondu sistēmā, man tikai jādara divas vien darbības: 1) jāpievieno darba laika uzskaites tabula (kas ir ierasts un ar fondiem galīgi nesaistīts darbs. Ikmēneša darba laika uzskaite ir visiem 😊) un 2) atbilstoši metodikas skaitlim jāieraksta finanšu patēriņš par projektā nodarbinātajiem. Kas būtībā ir viena skaitļa (vienas vienības likme par nodarbināto) reizinājums ar mēnešu skaitu.

Ja nebūtu metodikas, tad būtu par katru mēnesi un katru darbinieku jāsniedz daudz jo daudz grāmatvedības dokumentu. Tie nekur nav pazuduši – tos, protams, fiksē grāmatvedis, taču tie vairs nav lieki jāpārvada ES fondu sistēmā.

Ielikt ceturkšņa atlīdzību ES fondu sistēmā aizņem tik pat dažas minūtes kā šis ieraksts. Vai tas nav lieliski? Liels paldies uzraugošajiem autoriem par šo palīdzību!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"