Ar šo ierakstu noslēdzas divdienu darbseminārs un vēl divdienu pieskares zinātnei. Šodien vēlētos trīs labas lietas minēt 😊, kas palīdzēja sakārtot bēniņus ļoti praktiski un skaidri 😊
Kā pirmo – sirsnīgu paldies Starptautisko izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) pasniedzējam Umut Atasever par palīdzību atrodot bagu LV PIRLS 2021 datubāzē jeb precīzāk – uz atrastām nepilnībām, dēļ kurām datu bāze nestrādā atbilstoši – piedāvājot labus risinājumus, ar kuru palīdzību beidzot varēju palaist vajadzīgās statistiskās formulas, lai redzētu, kas notiek mūsu ģeogrāfijā (bet – par to kvalitatīvāk citreizīt, taču drīzi). Tas bija vienkārši kolosāls dienas sākums, kad beidzot blakus Lietuvas, Dānijas u.c. datiem redzēju arī Latvijas rādītājus 😊 Kolosāli!
Otrā lieta bija viedokļu salikšana par longitudinālo lasītprasmes pētījumu, kuram vēl varam pagūt pieteikties, ja izlemjam to darīt. Par labu šādam lēmumam bija pavisam skaidri ieguvumi katram skolēnam, skolotājam, skolai – jo varēs saņemt savu mērījumu starp gadiem. Patika, kā beļģu pētnieki nodrošina šādu individuālu ziņojumu katrai skolai ar R programmas palīdzību to izdarot ļoti efektīvi. Tāpat iespēja nomērīt [salīdzinoši] ātrā laikā lasītprasmi ietekmējošos faktorus un izmaiņas mācību saturā, tāpat iespēja pārliecināties par sniegumu stabilitāti. Tās ir būtiskas priekšrocības, tomēr tās arī papildus jāfinansē – gan dalības maksā, gan īstenošanas izmaksās. Vistuvākā laikā jāpieņem lēmums šajā jautājumā, it īpaši jau ņemot vērā mūsu iepriekšējā pētījuma ciklā novēroto 30 punktu samazinājumu pret vēl vienu ciklu iepriekš.
Trešais punkts, ko šeit priecātos izcelt, bija zviedru profesora Jan-Eric Gustafsson (Gēteborgas Universitāte) priekšlasījums par cēloņsakarību izpēti starp lasītprasmes sniegumu un skolēnu vecumu – mēnešos (!). Burtiski fascinēja, cik vienkārši var izstāstīt par noviržu izpētes metodēm un arī salikt reizinātājos problēmu, padarot auditoriju zinošu par mazāko pētījuma niansi (gan teorētisko, gan praktisko). Lai arī, protams, gribas izlasīt šī zinātnieka pilnu pētījumu, lai iespējams var replicēt arī Latvijas datos (to ir izdarījuši jau norvēģu kolēģi). Īsumā: jaunākie bērni lasa ļoti labi, vecākie – ļoti slikti. Noņemot abus vecuma galus – t.i. gan tos, kas par jaunu, gan tos, kas par vecu – jeb atstājot tikai tos pamatmēnešus, kas veido tipisku obligātās izglītības pārstāvību 4.klasē – var iegūt precīzāko [loģiskāko] mērījumu. Skaidrojums šādai netipiskai situācijai bija vienkāršs – tie, kas jaunāki tiek palaisti skolā, bieži vien ir krietni spējīgāki, savukārt, tie, kas tiek palaisti vecāki par saviem vienaudžiem bieži vien ir lēnāki arī vēl 4.klasē. Protams, šo uzrakstīju ļoti vienkāršoti un bez statistiskās pārbaudes atsaucēm, taču bija arī prieks, ka var šo pieeju tik viegli skatīt. Profesors minēja, ka to var attiecināt arī uz klases lieluma ietekmes novērtējumu uz sniegumu. Vienvārdsakot – ir labs piemērs kādai labai sekundārajai analītikai nākotnē 😊
Atgriežoties mājās ir labas pārdomas par to, ka ir daudz publisku datu par katru valsti, par katru pētījumos ievākto pazīmi, un atliek tikai kopā ar Alma Mater kolēģiem pētīt un izmantot rīcībā par labu kvalitatīvai izglītībai. Šodien gan arī vairākkārt dzirdēju atziņas, ka izglītības kvalitāti nenosaka vien lēmumi izglītības sistēmā, tās veiksmes un neveiksmes ir tāda kopīga paciņa gan no vecākiem, gan no sabiedrības, gan citu nozaru attīstības, taču, protams, izglītības centrā ir un paliek skolotājs. Skaidrs arī, ka mākslīgā intelekta dotās iespējas noteikti pilnveidos arī šo profesiju, un šis stāsts jau ir sācies vakardien.
Ar
sveicieniem no Dublinas,
Dace
Pārpublicējot obligāta avota norāde.