Paldies LU un IZM komandai par darbu!

Gada nogale ir labs mirklis kopsavilkt to, ko esam varējuši šajā gadā. Vēl tikko noklausoties iedvesmojošo #cilvēkjaudas ierakstu, gribas atkal teikt: "Jā! Mēs to varējām!" Pie sevis arī turpinot, ka noteikti projekta komandā vēl ir daudz dažnedažādu dzintaru, kas arī nākamajā gadā dos gaišo, silto gaismu. Pat, ja smaidām par to, cik formālas ir atskaites par padarīto šajā gadā (lūdzu skatīt zemāk smaidīgās darbu kopsavilkuma bildes), tad pilnīgi noteikti varam izvilkt kaut ko, kas īpaši staroja šogad. Droši vien svarīgākie lepnuma brīži pat kopsarakstā tik viegli nav pamanāmi, tāpēc, ja ļausiet, ļoti gribētos izcelt mūsu kolēģu izcilo sniegumu strādājot –

Pirmajā UNESCO OECD izglītības statistikas konferencē 6. februārī, kad mūsu projekta vecākā eksperte Agija Nika bija dalībniece pirmajā diskusiju panelī, kurā tikām kā Latvija uzaicināti sniegt iedvesmojošu piemēru par mūsu monitoringa sistēmas iecerēm un uzbūvi;

Sestajā UNESCO OECD radošuma konferencē 17. oktobrī, un esot starp trim augstā snieguma valstīm – Latviju, Singapūru un Koreju – Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Ilze Mazpane iespējoja pasauli ar to, ko darām pareizi un ar lieliskiem rezultātiem;

Un kā trešo lepnas pacilātības punktu atzīmēju mūsu Latvijas Universitātes zinātnieku spēju kopā ar pasauli stāstīt pirmos rezultātus par Starptautisko datorprasmju un informācijpratības pētījumu ICILS 2023 12. novembrī – paldies pētniecei Olgai Polei, Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītibas attīstības tendenču pētījumu TIMSS 2023 4. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Lindai Mihno un Starptautisko pieaugušo prasmju pētījumu PIAAC 2022-2023 11. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Aijai Zobenai.

Noteikti ir vēl daudz brīžu, kas deva darba prieku, taču netrūka arī ļoti daudz skumīgas pārdomas raisošu brīžu. Protams, atzīmējam arī to, ko gribējām vēl izdarīt, bet nebija izdevies. Prātos arī esam ielikuši, kā to varētu īstenot kādā tuvākā nākotnē. Šogad kārtējo reizi sapratām, ka cilvēks nav robots, pat ja talkā nāk perfektā viduvējība. Veselības trūkums mazās ES struktūrfondu projekta vienībās var izsist robu kapacitātē (jā, jā... pat 33% pazūdot), taču esam priecīgi, ka noslēdzot gadu atkal esam pilns pulciņš.

Ko vēlam savam projektam nākamajā gadā? Arī vismaz kādas trīs lietas labas lietas un ceturto no sirds –

No 18. marta līdz 12. maijam PISA 2025 pamatpētījumā mūsu skolēniem būt kā mūsu hokeja junioru komandai – spēju gan nopietni, gan arī bez liela stresa nokārtot arī starptautisko skolēnu prasmju testu!

No 3. marta līdz 30. aprīlim PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījumā – līdzīgi arī šeit – pamēģiniet iepriekš esošos publiskos piemērus un noteikti izdosies!

2025.  gada otrajā pusgadā sekos OECD TALIS 2024 pirmo rezultātu konference!

Taču vēl vēlā pavasarī no 15. līz 29. maijam – gaidām studentu darbu pieteikumus!

Sirsnīgs paldies par kopdarbu IZM un LU komandai 2024. gadā un – lai laimīgs jaunais gads!

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

2025. gadā  gandrīz 290 Latvijas skolas saņems uzaicinājumu no 18. marta līdz 12. maijam piedalīties Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2025 pētījumā. Lūdzam neatteikt dalību šajā 15 g. v. skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmju diagnosticējošajā testā! Aicinām skolas iepazīties ar pētījuma jauno dabaszinātņu ietvaru un testa uzdevumu paraugiem.

2025. gada martā/aprīlī apmēram 20 Latvijas skolās notiks Starptautiskā lasītprasmes pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums, kurā 4. klašu skolēni piedalīsies lasītprasmes testā. Literāro un informatīvo tekstu lasīšana notiks datorā, un datorā skolēni sniegs arī atbildes uz jautājumiem par izlasīto. Aicinām skolotājus iepazīties ar PIRLS 2021. gada testa uzdevumiem un izmēģināt tos kopā ar skolēniem! Pieejami arī digitālās lasītprasmes uzdevumi angļu valodā.

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma TIMSS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Aicinām skolotājus izmantot LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2019. g. cikla izpētē balstītu sagatavoto metodisko materiālu un kopā ar skolēniem izmēģināt matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus.

Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Ar tiem ir vērts iepazīties, lai uzzinātu, ka, piemēram, Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi augstāks kā zēnu sniegums, un starp Eiropas valstu meitenēm ir trešais augstākais.

Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC Pieaugušo prasmju pētījuma 2023. g. pirmie rezultāti prezentēti 11. decembrī konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”. Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem un konferences materiāliem, un uzzināt, ka pieaugušo 16-65 g. v. vidū Latvijā augstākais sniegums tekstpratībā ir sievietēm, kuras ieguvušas augstāko izglītību STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā.

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos
izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" 

PIAAC pasākuma saites un arī novērojums par Latvijas STEM jomā izglītītoto tekstpratību

Teju kā ierasts cenšamies pirmā brīdī pēc kāda no pētījumu primāro rezultātu pasākumiem publicēt arī emuāra ierakstu gan ar tehniskajām saitēm, kur visa informācija pieejama, gan arī kādu pirmo novērojumu no rezultātu ziņojumiem.

Šonedēļ izdevās noslēgt mūsu šīgada pirmo rezultātu triptihu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu konferenci. Konference bija plašāka nekā tikvien PIAAC rezultāti, tajā varēja iepazīties arī ar individuālo mācību kontu lielisko produktu STARS un arī gūt prieku no EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursa uzvarētāju apbalvošanas. Tieši pateicoties EPALE projekta vadītājai Oksanai Soročinai šis 11. decembra trīs projektu koppasākums noritēja tik raiti. Viņa bija tās dienas sirds un dvēsele. Paldies viņai!

Šeit vien lasītāju ērtībai tās saites, kas var noderēt vienkopus par PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu pasākumu:

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums par Latviju latviešu valodā pieejams šeit. Turpat pieejams arī angliski.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

Konferences darba kārtība, dalībnieki, ieraksts, foto un prezentācijas.

Informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā par PIAAC pirmajiem rezultātiem pieejama šeit.

Līdzīgi kā arī citos emuāra ierakstos par pasākumiem nevaram neielikt arī kādu datu grafiku un šoreizīt par STEM sievietēm. Šeit divi datu punkti, par kuriem varam padomāt un aizķerties. No vienas puses ļoti priecājamies, ka mūsu STEM nozaru sievietes uzrāda augstāko tekstpratību (sk. infografiku turpmāk), kam turpat vien min uz papēžiem STEM nozaru vīrieši, taču abi atpaliek no OECD vidējā, tomēr ir krietni vairāk par ne-STEM nozaru sievietēm un vīriešiem. Vai tekstpratībā plaisai starp STEM un ne-STEM izglītību būtu jābūt tik lielai (gandrīz 20 punkti)? Vidēji OECD tā ir vien ap pieci punkti.

Ja turpinām šo nedaudz virpināt, tad palūkojot uz svaigākā "Īsumā par izglītību" datu grafiku (sk. attēlu turpmāk) par STEM jaunpienācējām jeb viņu īpatsvaru, tad latviešu sievietes ar savu 13% īpatsvaru ir vairāk beigu galam, turpretim igaunietes ir otrās ar 20%. Taisnībai vēl gan jāsaka, ka lietuvietes ir par vienu %punktu mazāk par mums. Protams, STEM nav jādominē, taču līdz pilngadībai % īpatsvarā būtu jātiecas. Skaitļu pasaule veicina arī tekstpratību, vismaz Latvijā pašlaik izskatās, ka pavisam noteikti.

Vēlot baudīt retās sniegpārslas, un vēlot tām apvienot STEM un ne-STEM jaunā kvalitātē,

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

TIMSS rezultāti liek mainīties uz augšu

Šonedēļ, 4. decembrī bija atkal jauki svētki, ko mums dāvāja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pshiloģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošās pētnieces – doc. Linda Mihno un doc. Rita Kiseļova, kas sniedza bagātīgas prezentācijas par Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma (Trends in International Mathematics and Science Study) TIMSS 2023. gada cikla pirmajiem rezultātiem un arī iepriekšējā – TIMSS 2019. gada cikla padziļināto izpēti. Sirsnīgs paldies viņām! Tāpat arī šajā reizē bija iespēja uzklausīt lielisku ekspertu diskusiju, kuru moderēja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne. Paldies viņai par lielisko savijumu sarunās starp skolas direktoru, skolotāju, pētnieku, igauņu pieredzi un mūsu satura centra vadītāju! Izdevās vilkt laukā tēmas, kuras mums jāpēta dziļāk – kas notiek klasēs, skolās, mācību saturā.

Šeit nedz čīkstēšu, nedz slavināšos par rezultātiem, kas mums nu jau zināmi, un kuri noteikti liek mainīties uz augšu. Šeit vien zemāk vienkopus tas materiāls, kas ir pieejams publiski no 4. decembra konferences:

- Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2023 pirmo rezultātu ziņojums un faktu lapa;

- TIMSS 2023 īss video, ko aicinām izmantot arī skolās stāstot par šo pētījumu skolēniem, skolotājiem;

- Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas TIMSS 2023 starptautiskais ziņojums;

- vienlape par galvenajiem TIMSS 2023 rezultātiem šeit;

- konferences kopējā prezentācija, t.sk. gan Izglītības pētniecības institūta abas prezentācijas un ekspertu diskusijas prezentācija kopā šeit;

- konferences pilnais ieraksts;

- konferences mazais mirkļa ieraksts;

- konferences fotogrāfijas;

- konferences preses relīze.

Vēl šajā ierakstā gribējās aizķert to, kas arī steidzami liek mainīties uz labo. TIMSS pētījuma kontekstuālajos datos bija daži tikpat nelāgi dati kā tie ir bijuši nesenajos citos starptautiskajos izglītības pētījumos. Un tas ir par to, cik liels ir īpatsvars mūsu bērnu, kas cieš no vardarbības katru nedēļu. Tie ir 22% no bērniem jeb nedaudz vairāk kā piektā daļa bērnu. Latvija šajā rādītājā ir pēdējā vietā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalījās pētījumā (21 ES DV piedalījās) (sk. zemāk attēlu).

Vienlaikus zinām, ka pakāpeniski mūsu skolās ienāk KiVa programma, tāpat arī pavisam nesen uzzinām, ka tepat kaimiņos lietuvieši savās skolās jau vairāk kā divdesmit gadus izmanto – pat jau pirmsskolas posmā – agrīnās prevencijas programmas, kas attīsta pozitīvas komunikācijas prasmes, piemēram, Zippy’s Friends, kas līdzīgi KiVa progammai ir aprobētas daudzās valstīs. Ir daudz vēl citu aktivitāšu kaimiņos un mūspusē, taču par to jau atsevišķi kādā citā reizē, vien kopsavelkot varam teikt, ka tas lietuviešiem nācis par labu, jo viņu bērni jūtas savai skolai pulka vairāk piederīgi nekā latviešu bērni (sk. zemāk attēlu). Lieki jau teikt, ka arī pieaugušajiem ir tikpat svarīgas šīs spējas būt vienkārši cilvēcīgiem cilvēkiem, un bērni jau mācās no mums.

Saliekot visu kopā Adventes laikā, tik vēlreizīt sakām lielu paldies mūsu Latvijas pētniekiem par viņu darbu, par viņu pienesumu mums, kas esam rīcībpolitikā, kas esam klasēs, skolās, mājās, lai mācām bērnus dziļi redzēt matemātiku, dabu zinātnē, redzēt viens otru. Protams, ļoti, ļoti gaidīsim tālākos pētījumus un arī padziļinātās izpētes katrā no tiem.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" 

Dabaszinātņu mājasdarbam – 15 minūtes, 3-4 reizes nedēļā

Skolēnu sniegums kā mozaīka saliekas kopā no daudziem maziem mozaīkas gabaliņiem. Labākais, ko izglītības pētniecība var izdarīt, lai palīdzētu skolotājam, ir pateikt kurā brīdi un kurš no daudzajiem gabaliņiem varētu tikt izmantots bērna izglītības ceļā, lai padarītu šo ceļu labāku. 

Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki it ļoti daudz darījuši, lai atklātu un izsvērtu katru no iespējamajiem faktoriem, kas var palīdzēt skolām, skolotājiem, skolēniem, un, galu galā, ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Ar šo palīdzību domājot daudzu sējumu padziļinātās izpētes, ko institūts ir publicējis. 

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023. gada cikla pirmo rezultātu paziņošanas konference 4. decembrī ir viens no pasākumiem, taču pietiekami nozīmīgs, kurā izglītības pētnieki nāk uz sarunu ar skolotājiem, lai dalītos savās datos un pieredzē balstītajās atziņās par labākajiem veidiem, kā palīdzēt attīstīt skolēnu kompetences.  

 

4. decembra konferencē no pētniekiem uzzināsim gan TIMSS jaunākā pētījuma cikla pirmos rezultātus, gan rezultātus no iepriekšējā 2019. gada cikla padziļinātas izpētes. Par padziļinātās izpētes secinājumiem, kas izskanēs konferencē, noteikti informēsim šajā blogā. Taču pagaidām jūsu uzmanībai piedāvājam Īrijas pētnieku TIMSS 2019 cikla datos balstītās skolēnu matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu ilguma izpētes rezultātus.  

(Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA organizē TIMSS pētījumu gan 4. klašu, gan 8. klašu skolēniem. Lielākā daļa valstu piedalās tikai 4. klašu pētījumā, taču dažas piedalās gan 4., gan 8. klašu pētījumā. Latvija piedalījusies piecos pētījumu ciklos un visos – 4. klasēm). 

Zinātniskajā rakstā, kas publicēts brīvpieejā un Īrijas sabiedrisko mēdiju pārstāstā, 4 118 Īrijas 8. klašu skolēnu (apmēram 14 gadu vecumā) snieguma izpētes rezultātā secināts: 

• Mājasdarbi, ja uzdoti katru dienu, izrādījās visefektīvākie matemātikā.
• Trīs līdz četras dienas nedēļā bija vislabākais biežums mājasdarbiem dabaszinātnēs.
• Īsi mājasdarbi bija vienādi efektīvi kā gari mājasdarbi.
• Skolēniem no labvēlīgāka sociāli ekonomiskā statusa ģimenēm mājasdarbu pildīšana nesniedza vairāk ieguvumu kā pārējiem viņu vienaudžiem.
  

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas – lielās valodu modeļu programmas jeb mākslīgā intelekta modeļus, - pētnieki secināja, ka īsi 15 minūšu mājasdarbi ievērojami uzlabo skolēnu sniegumu matemātikā un dabaszinātnēs. Mājasdarba ilguma palielināšana līdz 30 vai vairāk minūtēm nav devusi nekādus papildus ieguvumus, salīdzinot ar apmēram 15 minūšu ilgiem uzdevumiem. Īsi mājasdarbi matemātikā ir efektīvāki, ja tos uzdod katru dienu, savukārt dabaszinātņu mājasdarbi ir efektīvāki, ja tos uzdod trīs līdz četras reizes nedēļā, ietverot tajos dažādus uzdevumus – lasīšanu, mazu eksperimentu veikšanu vai projektus, kas padziļina izpratni par mācāmo tematu.  

Iepriekš tika uzskatīts, ka skolēni no nodrošinātām ģimenēm iegūst vairāk, strādājot mājasdarbus, jo viņiem ir piekļuve lielāka atbalstam un resursiem. Jaunā izpēte rāda, ka skolēni no dažādas vides var vienlīdz iegūt no mājasdarbu pildīšanas, ja tie ir efektīvi strukturēti.  

Atsaucoties uz bērnu noslogotību ar mājasdarbiem, ko rādīja Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2015 dati, Eiropas izglītības sistēmu informācijas tīkls Eurydice 2018 gadā pievērsa uzmanību mājasdarbu efektivitāti atbalstošai un neatbalstošai argumentācijai. Eurydice atsaucās gan uz profesora Džona Hetija (John Hattie), viedokli par nenozīmīgu ieguvumu no mājasdarbu uzdošanas, gan pētījumiem, ka nelieli mājasdarbi var būt efektīvāki par lielajiem, gan analīzi, ka skolēni no mazturīgām ģimenēm no mājasdarbu rēķināšanas iegūst mazāk. Pēdējā atziņa tagad tiek atspēkota. 

PISA 2015 aptaujas dati rādīja, ka 15 gadus veci skolēni Latvijā matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu pildīšanai velta vairāk laika, nekā viņu vienaudži vidēji pētījuma dalībvalstīs. Jaunā Īrijas TIMSS 2019 padziļinātā izpēte rāda – mājasdarbiem nav jābūt ilgiem. Mājasdarbam nav jābūt slogam, kas aizdzen prom prieku mācīties. Neliels un bieži uzdots tas ir efektīvs matemātikas un dabaszinātņu snieguma uzlabošanas līdzeklis. Tas ir ļoti labs risinājums, kas dod bērniem enerģiju un iespēju izbaudīt brīvu laiku ārpus skolas.  

Jaunus ieteikumus skolotājiem matemātikas un dabaszinātņu mācīšanā uzzināsim jau pavisam drīzi – 4. decembrī. Uz tikšanos TIMSS konferencē! 

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Sākumskolas matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības jaunākās tendences – jau pavisam drīz!

 

Vēl tikko kopā priecājāmies par mūsu skolēnu panākumiem Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā (ICILS 2023), bet nu jau pēc nedaudz vairāk kā nedēļas, t.i. š.g. 4. decembrī, varēsim atkal vērtēt kāda cita – ne mazāk būtiska starptautiskā salīdzinošā izglītības pētījuma pirmos rezultātus.

Vēl variet pagūt arī reģistrēties uz klātienes LU Lielās aulas apmeklējumu, un nākt kopā vētīt Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma (TIMSS 2023) pirmos rezultātus.

Līdzīgi kā ICILS konferencē arī šeit būs zinātnieku prezentācijas par galvenajiem rezultātiem – ne tikai par TIMSS 2023, bet arī dziļāk būs izpētīts arī iepriekšējā pētījuma cikla TIMSS 2019 datu apjoms. Konferencei otrā daļā sekos izcilu ekspertu diskusija, kas palīdzēs jau domāt, kas tuvāk jāpēta jau vistuvākā nākotnē. Darba kārtību noteikti izsludināsim drīz, taču šeit vien gribējām atgādināt iepriekšējā cikla, t.i. TIMSS 2019 vidējos sniegumus gan matemātikā, gan dabaszinātnēs, nedaudz tos salīdzinot arī ar dažām valstīm – Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju.

Ko nozīmē šis 546 punktu skaits matemātikā un 542 punktu skaits dabaszinātnēs? To rūpīgi pētīja Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošie pētnieki Linda Mihno un Andrejs Geske[1]. 2019. gada pētījuma rezultāti pavisam nedaudz atpalika no augstā līmeņa, kuru raksturo 550 punktu slieksnis. 

Matemātikā 546 punkti raksturo vidējo līmeni, kurā skolēni spēj pielietot pamatzināšanas matemātikā vienkāršās situācijās. Viņi prot rēķināt ar trīs un četru ciparu veseliem skaitļiem dažādās situācijās. Viņiem piemīt zināma izpratne par decimāldaļām un parastām daļām. Skolēni var identificēt un uzzīmēt figūras ar vienkāršām īpašībām. Viņi spēj nolasīt, papildināt un interpretēt informāciju diagrammās un tabulās[2].

Bieži arī skatām, kāds īpatsvars skolēnu iekrīt ļoti augstajā līmenī un tie bija 11% skolēnu, savukārt zemajā līmenī mums bija 15% skolēnu.

Dabaszinātnēs 542 punkti arī raksturo vidējo līmeni, kurā skolēni parāda zināšanas un izpratni par dažiem zinātnes aspektiem. Skolēni demonstrē dažas pamatzināšanas par augiem un dzīvniekiem. Viņi demonstrē zināšanas par dažām matērijas īpašībām un dažiem faktiem, kas saistīti ar elektrību, un var pielietot elementāras zināšanas par spēkiem un kustību. Skolēni parāda zināmu izpratni par Zemes fiziskajām īpašībām[3]. 

Dabaszinātnēs skolēni ar ļoti augstām zināšanām 2019. gadā bija 8%, bet zemajā līmenī līdzīgi kā matemātikā – 15% skolēnu.

Pēc nedēļas raudzīsim, kā mūsu sākumskolas skolēniem ir sekmējies TIMSS 2023. gada pētījumā. Lūdzu reģistrējies un seko līdz!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

---

[1] L.Mihno, A.Geske, Latvija Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskajā pētījumā TIMSS 2019. Pirmie rezultāti: https://www.izm.gov.lv/lv/media/5828/download?attachment, skatīts: 25.11.2024.

[2] Starptautiskie līmeņi matemātikā: https://timss2019.org/reports/timss-2019-international-benchmarks-m4/index.html, skatīts: 25.11.2024.

[3] Starptautiskie līmeņi dabaszinātnēs: https://timss2019.org/reports/summary-of-timss-2019-international-benchmarks-s4/index.html, skatīts: 25.11.2024.

Latviešu meitenes ir trešās Eiropā datorprasmēs

Protams, esmu lepna par mūsu 8. klases meitenēm un tieši tāpēc tāds virsraksts. Tā ir. Lūdzu pārliecinieties paši – starptautiskais ziņojums 174.lpp. 6.1. tabula. Zēni arī uzrādīja gana brašus rezultātus, un ir sestā vietā, ja raugām Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā.

Šoreizīt ieraksts tik, lai vienkopus atkal ir svarīgākā informācija par šīsnedēļas vienu no atslēgas dienām – par Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement – IEA) Starptautiskā datorprasmju un informācijprarības pētījuma (International Computer and Information Literacy Study 2023 – ICILS 2023) pirmajiem rezultātiem, kas pateicoties arī mūsu Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem, tika izsludināti 2024. gada 12. novembrī.

Svarīgākās saites, kuras Jums var noderēt, kad ir iespēja papētīt vairāk nekā tikai mūsu lieliskos rezultātus, kurus parādīja mūsu 8. klašu meitenes:

-        Starptautiskie rezultāti pieejami šeit IEA mājaslapā. Šeit pat arī nākamā gada sākumā būs pieejami arī pētījuma datu tabulas.

-        Starptautiskais IEA ICILS 2023 ziņojums pieejams šeit.

-        Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta nacionālais ziņojums pieejams šeit. Kopējā IPI institūta mājaslapa par ICILS 2023 šeit.

-        Īssvideo skolām par IEA ICILS 2023 pētījumu pieejams šeit.

-        IEA ICILS 2023 Latvijas rezultātu kopsavilkuma vienlapīte pieejama šeit (tiks papildināts).

-        2024. gada 12. novembra IEA ICILS pirmo rezultātu pasākuma materiāli:

o   preses relīze un preses konferences prezentācija

o   konferences prezentācija

o   konferences ieraksts

o   konferences 1,5 minūtes ieraksts

Un noslēdzot ar to, ar ko sāku – prieks par panākumiem, jo arī kopumā esam septītā vietā no 31 valsts (lai arī kopā bija 34 valstis, taču trim neizdevās nodrošināt starptautiskā konsorcija pētījuma kvalitātes prasības) datorprasmēs un devītie no 21 valsts algoritmiskajā domāšanā.

Latvija var!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"