Zināšanu mobilizācija lasītprasmei

 Apvienojot Izglītības sociālās dimensijas ekspertu tīklu NESET (Network of Experts working on the Social dimension of Education and Training) un Izglītības ekonomikas Eiropas ekspertu tīklu EENEE  (European Expert Network on Economics of Education) zināšanas un kapacitāti, Eiropas Komisija ir izveidojusi jaudīgu atbalstu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jaunizveidotais ENESET (Network of experts working on the social and economic dimension of Education and Training) ir Izglītības sociālās un ekonomiskās dimensijas ekspertu tīkls, kuri darbojas kā zināšanu starpnieki, lai izglītības pētījumu secinājumus nodotu tālāk lēmumu pieņēmējiem izglītības jomā un izglītības praktiķiem.

 Starp ekspertu iepriekšējā darba rezultātiem citu starpā ir pierādījumos balstīti risinājumi skolotāju vakanču problēmai (Evidence-based solutions to Teacher Shortages), gan pirmsskolas izglītības kvalitātes vērtējums Eiropas Savienības dalībvalstīs (Quality in early childhood and care (ECEC): State of play in the EU Member States based on the European Quality Framework).

 Vēl viens no darba rezultātiem ir ziņojums par efektīvām praksēm lasītprasmes mācīšanā (Effective practices for literacy teaching). 

Apkopojot ieteikumus, autori ir izmantojuši vairāk nekā 600 pētījumus par efektīvām praksēm (gan pedagoģiskām, gan ar saturu saistītām), atbalsta programmām un politikām, kas veicina lasītprasmi. 

• Lai gan attālinātās mācības pandēmijas laikā negatīvāk ietekmējušas lasītprasmi tieši bērniem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, lasītprasmes snieguma samazinājums starptautiskajos pētījumos tiek novērots jau vairāk kā desmit gadus. 

• Lasītprasmes attīstība sākas jau no dzimšanas: bērnības pieredze ar dziesmām, skaitāmpantiem, interaktīvām spēlēm un stāstiem vecumā no 0 līdz 3 gadiem ietekmē lasīšanas sasniegumus 9 gadu vecumā.

• Īpaša uzmanība jāpievērš pirmsskolas izglītības pieejamībai, personāla kompetencēm, saskaņotai mācību programmai un rūpīgai pirmsskolas izglītības un aprūpes centru kvalitātes vērtēšanai. 

• Bērniem, kuri mācās lasīt, ļoti vērtīgi ir dziedāt dziesmas, klausīties stāstus un dzejoļus, kā arī piedalīties sarunās par dzirdēto. Pirmkārt, bērniem stāsti paver jaunas pasaules, iepazīstina ar citiem vienaudžiem un citām kultūrām, un stāsti aicina atrast sev vietu šajās pasaulēs. Literatūra attīsta iztēli, un, notikumiem stāstos risinoties cits aiz cita, tiek attīstīta arī lasīšanas kognitīvā dimensija.

• Sākumskolās lasīšanas mācīšanai jābūt personalizētai, svinot (celebrated) lasīšanu un lasīšanas sasniegumus. Dekodēšanas mācīšanai jābūt līdzsvarotai ar stāstīšanas un rakstīšanas prieku, un izpratnes attīstībai jābūt saistītai ar runas un vārdu krājuma attīstīšanu. Sākumskolā sākas arī bērnu digitālo prasmju, tostarp kritiskās digitālās pratības, attīstība.

• Lasīšanas kultūra ir jāattīsta katrā skolā. Pētījumi liecina, ka grāmatu lasīšana, salīdzinot ar spēlēšanos vai sarunām ar draugiem internetā, ir efektīvāka gan vārdu krājuma, gan izpratnes attīstīšanai.

• Pēc aptuveni 8 vai 9 gadu vecuma galvenais vārdu krājuma attīstības noteicošais faktors nav formālā mācīšanās, bet gan bērnu brīva lasīšana savam priekam un interesēm. Šāda lasīšana, protams, uzlabo arī bērnu rakstītprasmi, jo viņi iepazīstas ar jaunām gramatiskajām un teksta struktūrām, un lasīšana uzlabo arī pareizrakstību. Tāpēc skolotājiem ir divi lieli izaicinājumi: viens ir iemācīt bērniem lasīt, un otrs ir mudināt viņus turpināt lasīt.

• Lasītprasmes attīstībai jāturpinās vidējā izglītībā un arī pēc tās. Arī profesionālajā izglītībā ir jābūt pieejamiem lasītprasmes speciālistiem. 

• Pusaudži lasa visu laiku, lai gan lielākā daļa šīs lasīšanas notiek ierīcēs. Nākamajām paaudzēm lasīšana notiks digitāli, nevis papīrā. Daudziem bērniem un pieaugušajiem lasīšana galvenokārt būs multimediāla, un tā būs īsa, nevis gara lasīšana. Ejot laikam, vērtēšanas metodēm būs jāpielāgojas šīm jaunajām tekstuālās prezentācijas formām, un būs jāizstrādā jaunas pedagoģijas, lai nodrošinātu, ka pieaugušajiem ir nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu būt pārliecināti un kritiski lasītāji.

• Pieaugušo tekstpratība ietekmē ne tikai pašu pieaugušo dzīves, bet arī viņu ģimenes un plašākas kopienas, kuru daļa viņi ir, kā arī ietekmē sabiedrību un valsts iekšzemes kopproduktu.

• Atdeve no ieguldījumiem pieaugušo tekstpratībā ir daudzejāda, piemēram, uzlabota produktivitāte darbā, mājās un sabiedrībā, samazinās vardarbība mājās un sabiedrībā, kā arī lielāka pieaugušo iedzīvotāju daļa ir pilsoniski aktīva. Uzlabojas pieaugušo pašapziņa un veselības psiholoģiskie un fizioloģiskie aspekti, tostarp darbības, kas palīdz smadzenēm augt arī pieaugušā vecumā, kā arī samazinās medicīniskās izmaksas pieaugušajiem novecojot.

• Ir svarīgi, lai skolēni ar lasīšanas grūtībām justos atbalstīti, kā arī, lai viņiem būtu lasīšanas pieredze, kas sagādā prieku un kuru viņi gaida ar nepacietību. To var panākt divos veidos: lasīšana pāros un vienaudžu mācīšana (peer-tutoring). Autori iesaka skolām apsvērt vienas vai abu šo pieeju izmantošanu darbā ar skolēniem ar lasīšanas grūtībām.

Ziņojumā sniegti ieteikumi kā mācīt lasīt, kā iedvesmot lasīšanai, un kā palīdzēt tiem bērniem, kuriem ir lasīšanas grūtības. Sniegti daudzu praktisku pieeju un rīcību apraksti.

Gaišus saulgriežus vēlot,

Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai”

 

Skolu psihologu lomai ir jāpieaug

 OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījums (Survey on Social and Emotional Skills, SSES) atklāj kritiskus skolēnu sociāli emocionālās attīstības modeļus, īpaši agrīnā pusaudžu vecumā. Gan 2019. gada (par ko rakstīts šajā blogā), gan 2023. gada pētījuma cikli parāda sociālo un emocionālo kompetenču samazināšanos bērniem vecumā starp 10 līdz 15 gadiem, īpaši uzticības, enerģijas, optimisma, radošuma un zinātkāres jomā. Ārējie faktori, kas veicina šo emocionālo prasmju samazināšanos, ir

• retāka atgriezeniskā saite no skolotājiem pamatizglītības otrajā posmā,
• mazāk iespēju skolēniem attīstīt sociālās un emocionālās kompetences, un 
• vājinātas skolēnu un skolotāju attiecības. 

Turklāt sociāli ekonomiskais statuss būtiski ietekmē visas sociālās un emocionālās prasmes, un lielāka atšķirīga statusa ietekme ir novērota skolēnu atvērtības un iesaistīšanās jomā. 

Skolu psihologu darba nozīme 

Šīs sociālo un emocionālo prasmju plaisas novēršanā līdzās skolotājiem svarīga loma ir daudziem citiem speciālistiem, tostarp skolu psihologiem – uzsvērts OECD jaunajā publikācijā, kas balstīta Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma SSES 2023. gada datos.  Skolu psihologiem ir būtiska un daudzpusīga loma garīgās veselības un labbūtības veicināšanā izglītības iestādēs. Viņu ieguldījums ir gan skolēnu garīgās veselības stiprināšanā, gan iekļaujoša un atvērta skolas klimata veidošanā. Viņu unikālā pozīcija, apvienojot zināšanas gan psiholoģijā, gan izglītībā, ļauj skolu psihologiem būtiski veicināt skolēnu holistisku attīstību. Skolu psihologiem ir arī svarīga loma, atbalstot skolotājus. Stiprinot skolēnu garīgo veselību, skolu psihologi sniedz īpašu atbalstu, kas papildina klases audzinātāju darbu. Izglītības psihologu ietekmi vēl vairāk var pastiprināt viņu sadarbība ar pedagogiem, vecākiem un lēmumu pieņēmējiem. 

Latvijā skolu psihologu darba nozīme augstu novērtēta, izsakot atzinību Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesorei un vadošajai pētniecei, psiholoģijas doktorei Baibai Martinsonei, par viņas un viņas līdzgaitnieku ieguldījumu sociālo un emocionālo prasmju mācību programmu skolēniem un skolotājiem izveidē ne tikai Latvijā, bet arī par līdzdalību rekomendāciju izstrādē Eiropas Savienības izglītības praktiķiem un lēmumu pieņēmējiem sociālo un emocionālo prasmju mācīšanas un iekļaujoša skolu klimata jomā. 

Atbildība par sociālo un emocionālo prasmju mācīšanu

Latvijā regulējums nosaka, ka izglītības programmu īstenotāji, t.i., skolas, nodrošina skolēniem sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai (sk. Vispārējās izglītības likuma 17. pantu). Savukārt skolotājiem un skolu direktoriem, kuri piedalījās OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023. gada cikla aptaujā (Latvijas skolas pētījumā nepiedalījās), tika jautāts, kam būtu jāatbild par skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstību. Visās pētījuma dalībskolās vecāki un aizbildņi konsekventi tika uzskatīti par galvenajiem, kas ir atbildīgi par skolēnu sociālo un emocionālo mācīšanos (sk. attēlu). Vidēji 86% 10 gadus vecu skolēnu un 83% 15 gadus vecu skolēnu apmeklēja skolas, kurās direktori un skolotāji uzsvēra vecāku atbildību, un īpaši augsts šis īpatsvars bija, piemēram, Helsinkos Somijā (100% gan 10 g. v., gan 15 g. v. skolēniem) un Ukrainā (10 g. v. — 90%, 15 g. v. - 88%). 

Attēlā: Redzējums par atbildības sadalījumu sociālo un emocionālo prasmju mācīšanā atbilstoši skolēnu vecumam - 10 gadus un 15 gadus vecu skolēnu procentuālā daļa skolās, kurās visi skolotāji un direktors bija vienisprātis, ka par sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu ir jāatbild zemāk norādītajiem. 

Avots: OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023. gada cikla dati. 

Lai gan vecāki dominē kā galvenie sociālo un emocionālo prasmju ietekmētāji, arī skolotāji un skolu psihologi tika atzīti par nozīmīgiem šo prasmju veidotājiem. Vidēji visās pētījuma norises vietās 63% no visiem skolēniem sākumskolā un 57% pamatizglītības noslēgumā apmeklēja skolas, kurās skolotāji un direktori uzskatīja, ka skolu psihologi ir svarīgi sociālo un emocionālo prasmju attīstības veicinātāji. 

Taču aptauja atklāja arī skolu personāla uztvertās atbildības par sociālo un emocionālo prasmju mācīšanu samazināšanos, pieaugot skolēnu vecumam (sk. attēlu). Sākumskolas skolēniem (10 gadus veciem bērniem) skolotāji, veselības un fiziskās attīstības pedagogi un skolu psihologi tika uzskatīti par vairāk iesaistītiem sociālo un emocionālo prasmju mācīšanā. Pamatizglītības noslēgumā (15 gadus veciem jauniešiem) redzējums par šīs lomas nozīmi mazinājās un skolotāji un skolas psihologi par atbildīgiem sociālo un emocionālo prasmju mācīšanā tiek uzskatīti mazāk. 

Šī tendence varētu atspoguļot uzskatu, ka skolēni ar gadiem iegūst lielāku patstāvību jeb autonomiju, kurā pieaugušajiem vairs nav jāiejaucas. Samazinās arī institucionālais atbalsts sociālo un emocionālo prasmju mācīšanai pusaudža gados, lai gan īpaši 15 gadus veci jaunieši pieredz nopietnus savas attīstības posma izaicinājumus identitātes veidošanās laikā. Patiesībā šīm vecuma posmam, ko papildina ar karjeras izvēli saistītie izaicinājumi, ir vajadzīgs lielāks atbalsts no izglītības profesionāļiem un pieaugušajiem kopumā. 

Viens no krīzi izglītībā veicinošiem pieņēmumiem

Filozofe Hanna Ārente (Hannah Arendt) starp uzskatiem jeb pieņēmumiem, kas noved pie krīzes izglītībā, nosauc pieņēmumu, ka eksistē autonoma bērnu un jaunatnes pasaule vai sabiedrība, ko maksimāli būtu jāpārvalda bērniem un jauniešiem, ar minimālu iejaukšanos no pieaugušo puses. Reālas un normālas attiecības starp bērniem un pieaugušajiem, kuras izriet no fakta, ka visu vecumu cilvēki ir vienmēr un vienlaikus pasaulē reizē, te ir lauztas. Šis pieņēmums būtībā ņem vērā tikai grupu, nevis individuālu bērnu un jaunieti. Bērns un jaunietis šādā grupā ir diezgan bezpalīdzīgs. Emancipēts jeb ‘atbrīvots’ no pieaugušo autoritātes, bērns un jaunietis kļūst nevis brīvs, bet pakļauts savu vienaudžu vairākuma diktātam. Rezultātā bērni un jaunieši tiek it kā izslēgti no pieaugušo pasaules. 

Nereti dzirdam, ka pieaugušie nezina, kā sarunāties ar pusaudžiem, jo jaunieši it kā runājot citādākā valodā un tiem ir citādāka domāšana. Taču, pat ja pieaugušajiem ir šaubas par savām prasmēm, jebkurā gadījumā jaunatne ir daļa no mūsu pasaules, par ko pieaugušajiem jāuzņemas atbildība.  

Jaunā OECD publikācija aicina sniegt papildu atbalstu pusaudžu sociāli emocionālajai attīstībai. Izglītības sistēmas ir atbildīgas par visaptverošu sociālo un emocionālo izglītību pusaudžiem un atbilstošu atbalstu, kas pielāgots viņu unikālajām pārejas vecumposma vajadzībām, nesamazinot atbalstu tieši tad, kad skolēni saskaras ar kritiskām attīstības problēmām.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai”

Novelt akmeni no PIAAC datiem

Dalība Pieaugušo prasmju pētījumā Latvijai bija sarežģīta. Iesaistoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC (Programme for the International Assessment of Adult Competencies), jau 2018. gadā sākas nepieciešamie priekšdarbi pētījuma īstenošanai. 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija noslēdza līgumu ar Latvijas Universitāti par pētījuma veikšanu. Starptautiskie standarti un tehniskās prasības pētījuma īstenošanai bija augstas. Sagatavošanos pētījumam un izmēģinājuma pētījuma veikšanu nelabvēlīgi iespaidoja Covid-19 pandēmija, jo, atbilstoši pētījuma noteikumiem, pieaugušo prasmju aptaujai bija jānotiek respondentu dzīvesvietās. 

2022. gadā pētījuma vajadzībām Latvijā tika piešķirts papildus finansējums, nodrošinot iespēju veikt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 16-65 g. v. prasmju testus un aptaujas viņu dzīvesvietās. Arī datu savākšanas posms (ieskicēts LU un SKDS pētnieku ziņojumā) no 2022. gada oktobra beigām līdz 2023. gada jūnija vidum, testējot un aptaujājot vairāk kā 6 000 Latvijas pieaugušo, nebija vienkāršs. 

Visbeidzot izcīnīti, mūsu rīcībā ir reprezentatīvi dati par pieaugušo kompetencēm galvenajās informācijas apstrādes jomās – tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā. Laikposmā no 2025. līdz 2028. gada pētījuma dati ļaus OECD analītiķiem publicēt vairāk kā desmit (!) sējumu, neskaitot pirmo rezultātu ziņojumu 2024. gada decembrī, kas veltīti pieaugušo prasmju un to rezultātu, un iznākumu sakarību pētniecībai. Turklāt, neatkarīgi no šī plānotā darba, OECD uzrunā un aicina datu analīzē iesaistīties zinātnieku kopienu un datu interesentus, publicējot gan datu bāzes, gan rokasgrāmatu datu analīzei. 

Attēlā: Pieaugušo kompetenču līmeņi tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvajā problēmu risināšanā, Latvija un OECD vidēji

Avots: Pieaugušo prasmju pētījums 2023: Latvija. Valsts apraksts. 

Citējot pētījuma Latvijas rezultātu aprakstu, tekstpratībā 34% Latvijas pieaugušo (OECD vidējais rādītājs 26%) prasmes ir 1. līmenī vai zem tā - 1. līmenī pieaugušie spēj saprast īsus tekstus un sakārtotus sarakstus, kuros informācija ir skaidri norādīta, spēj atrast konkrētu informāciju un identificēt atbilstošās saites. Tie, kuru prasmes ir zemākas par 1. līmeni, spēj saprast īsus, vienkāršus teikumus. Spektra pretējā galā ir 6% Latvijas pieaugušo (OECD vidējais rādītājs 12%), kuri sasniedza 4. vai 5. līmeni tekstpratībā un parādīja augstu sniegumu. Šie pieaugušie spēj saprast un izvērtēt garus, informatīvi piesātinātus tekstus vairākās lappusēs, aptvert sarežģītas vai slēptas nozīmes un izmantot priekšzināšanas, lai saprastu tekstus un izpildītu uzdevumus. 

Steidzami risināmie izpētes jautājumi būtu noskaidrot, kādas sakarības ir saistītas ar salīdzinoši lielo īpatsvaru zemajām prasmēm (1. līmenī un zemāk), un kā šīm sakarībām jāmainās, lai zemo prasmju īpatsvars mazinātos. Līdzīgi, jāskaidro iespējas pieaugt Latvijas pieaugušo augstākām prasmēm, jo īpaši tekstpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā, un arī rēķinpratībā. 

Vēsture liecina, ka augstāka līmeņa tekstpratība starp iedzīvotājiem ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas un drošības jautājums. 20. gadsimta sākumā neatkarību un demokrātiskas attīstības ceļu Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva izcīnīja, jo šo zemju iedzīvotāju lasītprasme bija daudz augstāka par citviet impērijā dzīvojošo lasītprasmi. 

PIAAC pētījums rāda, ka arī mūsdienās Somijas iedzīvotāju prasmes ir izpētes un sekošanas vērtas. Lielākajā daļā valstu, kas piedalījās pētījuma iepriekšējā ciklā pirms desmit gadiem, pieaugušo prasmes ir vai nu samazinājušās, vai palikušas nemainīgas starp diviem prasmju apsekojuma cikliem. Tekstpratība ir ievērojami uzlabojusies tikai divās valstīs – Somijā un, nedaudz mazākā mērā, Dānijā. Tā palikusi nemainīga 14 valstīs un ievērojami samazinājās 11 valstīs. Rēķinpratība ir ievērojami uzlabojusies 8 valstīs un no tām visvairāk – Somijā un Singapūrā. Tā palikusi nemainīga 12 valstīs un samazinājusies 7 valstīs. 

Augstāko līmeņu tekstpratība ir saistīta ar kritisko domāšanu, medijpratību, uzticēšanos, pilsonisko kompetenci un līdzdalību. Tieši augstākā līmeņa lasītprasme, - teikts 2023. gada Ļubļanas Lasīšanas manifestā, - ir visiedarbīgākais rīks analītiskās un kritiskās domāšanas attīstībai. Tā attīsta izziņas spējas un trenē pacietību iemaņu apguvē, paplašina mūsu spriestspēju, attīsta saprātīgu empātiju un iecietību pret viedokļu daudzveidību – sociālās iemaņas, bez kurām nav iedomājami informēti demokrātiskas sabiedrības pilsoņi. (Vairāk par lasītprasmes sociālo un politisko nozīmi – intervijā ar manifesta autoriem). 

Pieaugušo prasmju pētījuma dati, prasmīgi nolasīti, interpretēti un likti lietā, palīdzēs stiprināt sabiedrības noturību pārmaiņās un trauksmainos pavērsienos.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aspazijas dienas dati

Aspazijas dzimšanas diena ir piemērotākā pārdomām par sieviešu izcilības rādītājiem gan Latvijā, gan starptautiski. Starp Latvijas pieaugušajiem 25 līdz 34 gadu vecuma grupā 57% sieviešu ir augstākā izglītība.

 1. attēls. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību Latvijā, 25-34 g.v.

 Avots: “Īsumā par izglītību 2024”, A1.2 tabula. OECD (2024), Education at a Glance 2024: OECD Indicators, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c00cad36-en

OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vidēji šis rādītājs ir attiecīgi 54% un 41%. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu izglītību šajā rādītājā Latvijai ir lielāka. 

Aspazijas 160 gadu jubilejas pasākumi nupat notikuši gan Rīgā, gan Šveices pilsētā Lugano. Atmiņās par šo izcilo personību tiek uzsvērts - īpaša nozīme dzejnieces personības attīstībā bija viņas mātes Margrietas Rozenbergas lēmumam dot meitai labu izglītību. 

Nodrošināt un iegūt labu izglītību ir dziļi un tradicionāli iesakņojies lēmums, kas caurvij mūsu sabiedrību un latviešu kopienu cauri gadsimtiem. Spilgts ir pirms pāris gadiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā eksponētais piemērs par latvieti Ritu Grīsli (pēc laulībām – Sēju, 1935-2022), kura, mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā studiju kursā bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem. Pēc zobārstes diploma saņemšanas 1960. gadā, viņa atvēra savu zobārstniecības privātpraksi ASV pilsētā Jūdžinā. 

Aspazijas vārdā iekodētā saikne ar sengrieķu kultūru (mazliet par tās aktualitāti mūsdienās – šajā blogā), cita starpā norāda uz jēdzienu aretê (ἀρετή) kā prasmi harmonizēt dažādus dzīves mērķus, izdarīt pareizās izvēles un sasniegt iecerēto. Izvēlēties un sasniegt labāko. 

OECD nepagurstoši skaidro, ka, gan augstākā izglītība, gan augstākas prasmes ir saistītas ar salīdzinoši labākiem darba tirgus, ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības ieguvumiem. Šajā gadījumā labāka izglītība un prasmes nav pašmērķis - tas ir tikai līdzeklis labākai, piepildītākai dzīvei un sabiedrības uzplaukumam. 

Uz Latvijas sieviešu izcilību norāda arī OECD marta blogs par sieviešu līdzdalību zinātnē un pētniecībā – aprēķini rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā starp OECD valstīm, ja salīdzina sieviešu, kuras darbojas pētniecībā, īpatsvaru.

2. attēls. Pētniecībā iesaistītās sievietes OECD valstīs, 2021. g.

Avots: OECD blogs. OECD aprēķini, balstoties Eurostat datos. 

Uz šīs ievērojamās nots atvados ar sirsnīgiem sveicieniem Latvijas sieviešu dienā – Aspazijas dienā!

Projekta komandas vārdā,
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Kad lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek

No 3. līdz 21. martam ceturtajām klasēm norisinās Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums. Tas nozīmē, ka pētījuma izlasē iekļuvušajās skolās 953 ceturto klašu skolēni praksē izmēģinās, kā ir sagatavoti lasītprasmes uzdevumi un skolēnu aptauja, lai sekmīgi un kvalitatīvi varētu veikt galveno pētījumu jau 2026. gadā. 

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta pētnieki ir veikuši lielu darbu, nodrošinot lasītprasmes vērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījuma laikā pētījuma administratori skolās sekos līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.

Iepriekšējā jeb 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums par 30 punktiem ir signāls pieaugušajiem, - gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, - ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. 

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās  vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u.c.).

Attēlā: Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 skolēnu aptaujas dati, Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS)

PIRLS dati ļoti skaidri parāda, ka skolēnu akadēmiskās prasmes (šajā gadījumā – lasītprasme) ir saistītas ar to, kā bērni emocionāli un fiziski ikdienā jūtas. Un, tas ir spēkā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas - vai tie būtu attāli lauki, ciems vai piepilsēta, liela vai maza pilsēta, - augstāks sniegums lasītprasmē ir saistīts ar bērna mazāku nogurumu un izsalkumu, un lielāku fizisko drošību un emocionālo atbalstu, ko bērns saņem.  

Balstoties PIRLS rezultātos un datos, un pateicoties Izglītības pētījumu institūta pētnieku veiktajai padziļinātai izpētei, ir pieejama arī informācija par to, ko darījušas un dara tās Latvijas skolas, kuru rezultāti, pretēji vairumam citu Latvijas skolu, 2021. gadā nevis kritās, bet paaugstinājās, salīdzinot ar 2016. gadu. Pētnieku sagatavotais materiāls ir kodolīgs apkopojums ar labas prakses piemēriem un ieteikumiem. Latvijas skolēnu lasītprasme ievērojami paaugstināsies, kad arī pārējās skolas sekos augstākā snieguma skolu piemēram un ieviesīs savā praksē pieejas, ko Latvijā īsteno augstākā snieguma skolas:

• Augstākā snieguma skolās bērni lasa bieži un, galvenais, regulāri.
• Skolēni lasa grāmatas par tematiem, kas viņus interesē un aizrauj, tāpēc viņi lasa ar prieku. 
• Skolas sadarbojas ar ģimenēm, nodrošinot, ka bērni lasa arī mājās. Ja sadarbība ar ģimeni neizveidojas, bērnam tiek nodrošinātas regulāras lasīšanas iespējas skolā, pie skolotāja, atbalsta personālā, vai pie skolas vadības. 
• Sākumskolas klasē ir savs grāmatu krājums/bibliotēka, jo grāmatas ir iespējami tuvāk bērnam un aizsniedzamas.
• Skolās, kurās lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek.
  

Kā pavediens šo skolu praksei cauri vijas rūpes par katru bērnu.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

CERI stiprina izglītības pētījumu izmantošanu

 

7. februārī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovācijas centrs CERI publicējis ziņojumu “Ikvienam rūp dažkārt izmantot izglītības pētījumus” (Everybody Cares About Using Education Research Sometimes).  

Publikācija apkopo un salīdzina 288 ar zināšanu mobilizēšanu (knowledge mobilisation) izglītībā saistītu organizāciju no 34 valstīm atbildes uz 2023. gada aptaujas jautājumiem par aktivitātēm un praksi pētījumu izmantošanā.  

Autoru izveidotā zināšanu mobilizēšanas siltumkarte rāda dažāda veida organizāciju īpatsvaru, kuras intensīvi īsteno katru no siltumkartē nosauktajām darbībām. Karte rāda, ka organizācijas visvairāk ieguldās pētniecības rezultātu komunikāciju kanālu izveidē un uzturēšanā, taču vismazāk – zināšanu starpnieku jeb to, kuri pētniecības rezultātus nodod to lietotājiem, kapacitātes paaugstināšanā.  

Publikācijā minēti labas prakses piemēri, kas palīdz tuvināt pētījumus to lietotājiem, piemēram, mācot zināšanu starpniecības (knowledge brokerage) prasmes topošajiem skolotājiem un pētniekiem, vai organizējot skolotājiem profesionālās pilnveides kursus par pētījumu veikšanu vai to rezultātu izmantošanu. Protams, mācības par pētījumu izmantošanu vajadzīgas gan ministriju, gan pašvaldību darbiniekiem. Publikācijā citēta kāda Norvēģijas Izglītības un pētniecības ministrijas darbiniece, sakot, ka mācīšanās ministrijā lielākoties notiek kā mācīšanās darot.  

Uzmanību piesaista sniegto viedokļu par pētniecības izmantošanu salīdzinājums starp ministrijām un citām organizācijām. Ziņojums aicina pārdomāt par veidiem, kā zināšanu mobilizēšana būtu labāk koordinējama un komunicējama sistēmas līmenī.  

Atsevišķa nodaļa ziņojumā veltīta aktivitāšu, kas mobilizē zināšanas jeb ņem talkā pētījumu rezultātus, novērtēšanai. Novērtēšana izpaužas ne tikai īstenojot resursietilpīgas metodoloģijas, kas var nebūt vajadzīgas katrai iniciatīvai. Novērtēšana nozīmē arī veicināt vērtējošas domāšanas organizācijas kultūru, pastāvīgu pārdomu, refleksijas un atgriezeniskās saites kultūru, kas veicinātu eksperimentēšanas un apzinātas riska uzņemšanās domāšanu. 

Vērtējošā domāšana ir kas tāds, kurā var iesaistīties ikviens organizācijas darbinieks. OECD Rokasgrāmatā inovatīvām mācību vidēm (The OECD Handbook for Innovative Learning Environments) ir aprakstīti vairāki veidi, kā praktizēt vērtējošo domāšanu. Piemēram, 

• skaidri apsverot un/vai pārskatot pamatdarbības nodomus, teorētisko/idejisko pamatojumu un paredzamo ietekmi,
• iesaistot ieinteresētās puses kritiskās domāšanas procesā par savu darbību,
• izstrādājot skaidru redzējumu par dažādu vērtēšanas jautājumu un procesu priekšrocībām, u.c. 

Ziņojums aicina pārdomāt datu un pētījumu rezultātu izmantošanu izglītības politikā  un skolu praksē, sekmējot izpratni, kā varam gūt no šīs izmantošanas vēl vairāk. Ir vērts arī apsvērt, kas paveicams, lai pētniecības izmantošanā atbalstītu sadarbības partnerus, citas ieinteresētās organizācijas.

Gan izglītības ministrijām, gan pašvaldībām būtu ieguvums, veicot zināšanu starpnieku kartējumu  valstī vai pašvaldībā, un pārdomājot lomu, kāda tiem ir vai kādai tai vajadzētu būt, lai stiprinātu zināšanu lomu sabiedrībā. 

Šis ziņojums ir trešais OECD publikāciju sērijā par pētniecības ietekmes stiprināšanu izglītības politikā un praksē (pirmie divi: Who Cares about Using Education Research in Policy and Practice? un Who Really Cares about Using Education Research in Policy and Practice?).  

Ja Jums ir interese par šo tematiku un laiks nākamajā ceturtdienā, 13. februārī, pl. 14.00-15.30 (LV laiks), tad OECD CERI aicina reģistrēties un paklausīties ziņojuma tiešsaistes prezentāciju.  

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors 

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Starptautiskie izglītības pētījumi un prasmju stratēģijas Īrijā

Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) 2025. gada janvārī ir publicējusi īsu aprakstu par to, kā Īrija izmanto starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus un rezultātus (How Large-Scale Assessments have Informed Education Policy in Ireland). Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi te skatīti kā datos balstīts informācijas avots, kas palīdz plānot skolēnu prasmju uzlabošanu.
 
Impulsu rīcībai īriem deva nozīmīgs kritums lasītprasmes un matemātikas sniegumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009. gada testā. Tas mudināja viņus izveidot “Nacionālo lasītprasmes un rēķinpratības stratēģiju 2011-2020” (National Literacy and Numeracy Strategy 2011-2020). Stratēģijā bija uzsvērtas sešas jomas jeb pīlāri: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmes un rēķinpratības attīstību, 
2. skolotāju un pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās prakses uzlabošana, 
3. skolu vadības kapacitātes celsme, 
4. mācību satura un mācīšanās pieredzes uzlabošana, 
5. atbalsts skolēniem ar papildus mācīšanās vajadzībām sasniegt savu potenciālu, 
6.  vērtēšanas prakses uzlabošana, lai atbalstītu labāku lasītprasmes un rēķinpratības apguvi. 

Lasītprasmes mācīšana nedēļā tika palielināta par 60 minūtēm, matemātikas par 70 minūtēm. Tika ieviesti obligātie standartizētie testi pirmajos trīs mācību gados, un stiprināta skolotāju profesionālā pilnveide lasītprasmes un matemātikas mācīšanā.

Lai sekotu snieguma starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, skolas tika lūgtas (requested) sadarboties, ja tās ir iekļuvušas starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu (piem., Startautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS, Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS vai Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA) izlasē.
 
Atšķirībā no PISA 2009, tālākie pētījumi TIMSS 2011, PIRLS 2011 un PISA 2012 rādīja jau augstāku sniegumu. Padziļināta izpēte rādīja, ka PISA 2009 sliktos rezultātus varētu būt noteikušas skolēnu iesaistīšanās problēmas (engagement issues) un metodoloģiski faktori, kas ietekmēja mērījumu precizitāti. Stratēģijas īstenošanas vidū īri jau sasniedz gandrīz visus stratēģijā ieplānotos mērķrādītājus (visus, kas attiecās uz sākumskolu), un TIMSS 2015. gada un PIRLS 2016. gada cikli rādija snieguma uzlabošanos. 2017. gadā notika stratēģijas vidusposma izvērtēšana, lasītprasmē konstatēts labs progress (celebrated successes), taču bija jomas, piemēram, ŗēkinpratība un digitālā pratība, kuras joprojām prasīja uzmanību.
 
2015. gadā tika atjaunināts sākumskolas izglītības saturs, to salāgojot ar lasītprasmes pētījumu testos uzsvērto ‘nozīmes aktīvu konstruēšanu’ (active construction of meaning), kritisku refleksiju un empātiju (iejušanos), lasītāju kopienas veidošanu, un pozitīvas attieksmes veidošanu attiecībā uz lasīšanu.
 
Jaunā “Lasītprasmes, rēķinpratības un digitālās pratības stratēģija 2024-2033” (Ireland’s Literacy, Numeracy and Digital Literacy Strategy 2024-2033), kas publicēta 2024. gadā, veltīta atbalsta sniegšanai tām skolēnu snieguma vājākām vietām, ko atklāj starptautiskie pētījumi, proti, mazs īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem, salīdzinoši vājāks sniegums ģeometrijas uzdevumos. Stratēģiju kopīgi izstrādāja Izglītības departaments (ministrija) un Bērnu, vienlīdzības, īpašo vajadzību, integrācijas un jaunatnes departaments (ministrija), sadarbībā ar starpinstitucionālo Vadības komiteju, ņemot vērā pētījumu rezultātus, kā arī skolēnu, vecāku, izglītības darbinieku un sociālo partneru viedokļus.

Stratēģijā ietverti uzdevumi piecās galvenajās jomās jeb pīlāros: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālo pratību, 
2. atbalsts skolotāju profesionālajai praksei, kuri strādā ar agrīna vecuma bērniem, 
3.  atbalsts pirmsskolas un sākumskolas iestāžu vadībai, 
4. mācīšanās pieredzes uzlabošana mācību saturā, pedagoģijā un vērtēšanā, un
5. atbalsts skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai katrs sasniegtu savu potenciālu.

Jaunās stratēģijas ieviešanas plānā pirmajiem pieciem gadiem ir paredzētas vairāk kā 100 konkrētas aktivitātes, to skaitā vairāk iespēju aktīvām mācībām mērīšanas un ģeometrijas jomā, kā arī turpmāka profesionālās pilnveides nodrošināšana skolotājiem šajās jomās. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot motivāciju lasīšanai brīvajā laikā un veicināt pozitīvu attieksmi attiecībā uz matemātiku (uz to norāda starptautisko pētījumu dati). Tas ietvers mērķtiecīgu padziļinātu pētījumu pasūtīšanu, kas palīdzētu pieņemt turpmākus lēmumus par lasītprieka veicināšanu (īpaši zēniem) un pārliecības stiprināšanu matemātikā (īpaši meitenēm). Jaunās stratēģijas mērķis ir arī mazināt dzimumu atšķirības mācību sasniegumos, kas Īrijā gan ir mazākas nekā daudzās valstīs, tomēr parādās lasīšanas un matemātikas rezultātos.

Aprakstu noslēdz pieņēmums, ka arī turpmāka līdzdalība starptautiskajos izglītības pētījumos, jo īpaši uzsākot jauno stratēģiju 2024.-2033. gadam, nodrošinās Īrijai visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākās politikas veidošanai. Stratēģisko pieeju prasmju attīstībai varētu uzlabot, integrējot ieskatus no citiem pētījumiem, piemēram, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS un Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS, sniedzot plašāku priekšstatu par skolēnu prasmju attīstības vajadzībām. Tomēr rūpīgi jāapsver arī administratīvā slodze, kas saistīta ar dalību papildu pētījumos, jo īpaši ņemot vērā valsts lielumu un slodzes ietekmi uz skolām.

Ar sveicieniem
Starptautisko izglītības pētījumu projekts

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"