Aspazijas dienas dati

Aspazijas dzimšanas diena ir piemērotākā pārdomām par sieviešu izcilības rādītājiem gan Latvijā, gan starptautiski. Starp Latvijas pieaugušajiem 25 līdz 34 gadu vecuma grupā 57% sieviešu ir augstākā izglītība.

 1. attēls. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību Latvijā, 25-34 g.v.

 Avots: “Īsumā par izglītību 2024”, A1.2 tabula. OECD (2024), Education at a Glance 2024: OECD Indicators, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c00cad36-en

OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vidēji šis rādītājs ir attiecīgi 54% un 41%. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu izglītību šajā rādītājā Latvijai ir lielāka. 

Aspazijas 160 gadu jubilejas pasākumi nupat notikuši gan Rīgā, gan Šveices pilsētā Lugano. Atmiņās par šo izcilo personību tiek uzsvērts - īpaša nozīme dzejnieces personības attīstībā bija viņas mātes Margrietas Rozenbergas lēmumam dot meitai labu izglītību. 

Nodrošināt un iegūt labu izglītību ir dziļi un tradicionāli iesakņojies lēmums, kas caurvij mūsu sabiedrību un latviešu kopienu cauri gadsimtiem. Spilgts ir pirms pāris gadiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā eksponētais piemērs par latvieti Ritu Grīsli (pēc laulībām – Sēju, 1935-2022), kura, mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā studiju kursā bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem. Pēc zobārstes diploma saņemšanas 1960. gadā, viņa atvēra savu zobārstniecības privātpraksi ASV pilsētā Jūdžinā. 

Aspazijas vārdā iekodētā saikne ar sengrieķu kultūru (mazliet par tās aktualitāti mūsdienās – šajā blogā), cita starpā norāda uz jēdzienu aretê (ἀρετή) kā prasmi harmonizēt dažādus dzīves mērķus, izdarīt pareizās izvēles un sasniegt iecerēto. Izvēlēties un sasniegt labāko. 

OECD nepagurstoši skaidro, ka, gan augstākā izglītība, gan augstākas prasmes ir saistītas ar salīdzinoši labākiem darba tirgus, ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības ieguvumiem. Šajā gadījumā labāka izglītība un prasmes nav pašmērķis - tas ir tikai līdzeklis labākai, piepildītākai dzīvei un sabiedrības uzplaukumam. 

Uz Latvijas sieviešu izcilību norāda arī OECD marta blogs par sieviešu līdzdalību zinātnē un pētniecībā – aprēķini rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā starp OECD valstīm, ja salīdzina sieviešu, kuras darbojas pētniecībā, īpatsvaru.

2. attēls. Pētniecībā iesaistītās sievietes OECD valstīs, 2021. g.

Avots: OECD blogs. OECD aprēķini, balstoties Eurostat datos. 

Uz šīs ievērojamās nots atvados ar sirsnīgiem sveicieniem Latvijas sieviešu dienā – Aspazijas dienā!

Projekta komandas vārdā,
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Kad lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek

No 3. līdz 21. martam ceturtajām klasēm norisinās Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums. Tas nozīmē, ka pētījuma izlasē iekļuvušajās skolās 953 ceturto klašu skolēni praksē izmēģinās, kā ir sagatavoti lasītprasmes uzdevumi un skolēnu aptauja, lai sekmīgi un kvalitatīvi varētu veikt galveno pētījumu jau 2026. gadā. 

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta pētnieki ir veikuši lielu darbu, nodrošinot lasītprasmes vērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījuma laikā pētījuma administratori skolās sekos līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.

Iepriekšējā jeb 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums par 30 punktiem ir signāls pieaugušajiem, - gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, - ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. 

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās  vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u.c.).

Attēlā: Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 skolēnu aptaujas dati, Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS)

PIRLS dati ļoti skaidri parāda, ka skolēnu akadēmiskās prasmes (šajā gadījumā – lasītprasme) ir saistītas ar to, kā bērni emocionāli un fiziski ikdienā jūtas. Un, tas ir spēkā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas - vai tie būtu attāli lauki, ciems vai piepilsēta, liela vai maza pilsēta, - augstāks sniegums lasītprasmē ir saistīts ar bērna mazāku nogurumu un izsalkumu, un lielāku fizisko drošību un emocionālo atbalstu, ko bērns saņem.  

Balstoties PIRLS rezultātos un datos, un pateicoties Izglītības pētījumu institūta pētnieku veiktajai padziļinātai izpētei, ir pieejama arī informācija par to, ko darījušas un dara tās Latvijas skolas, kuru rezultāti, pretēji vairumam citu Latvijas skolu, 2021. gadā nevis kritās, bet paaugstinājās, salīdzinot ar 2016. gadu. Pētnieku sagatavotais materiāls ir kodolīgs apkopojums ar labas prakses piemēriem un ieteikumiem. Latvijas skolēnu lasītprasme ievērojami paaugstināsies, kad arī pārējās skolas sekos augstākā snieguma skolu piemēram un ieviesīs savā praksē pieejas, ko Latvijā īsteno augstākā snieguma skolas:

• Augstākā snieguma skolās bērni lasa bieži un, galvenais, regulāri.
• Skolēni lasa grāmatas par tematiem, kas viņus interesē un aizrauj, tāpēc viņi lasa ar prieku. 
• Skolas sadarbojas ar ģimenēm, nodrošinot, ka bērni lasa arī mājās. Ja sadarbība ar ģimeni neizveidojas, bērnam tiek nodrošinātas regulāras lasīšanas iespējas skolā, pie skolotāja, atbalsta personālā, vai pie skolas vadības. 
• Sākumskolas klasē ir savs grāmatu krājums/bibliotēka, jo grāmatas ir iespējami tuvāk bērnam un aizsniedzamas.
• Skolās, kurās lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek.
  

Kā pavediens šo skolu praksei cauri vijas rūpes par katru bērnu.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

CERI stiprina izglītības pētījumu izmantošanu

 

7. februārī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovācijas centrs CERI publicējis ziņojumu “Ikvienam rūp dažkārt izmantot izglītības pētījumus” (Everybody Cares About Using Education Research Sometimes).  

Publikācija apkopo un salīdzina 288 ar zināšanu mobilizēšanu (knowledge mobilisation) izglītībā saistītu organizāciju no 34 valstīm atbildes uz 2023. gada aptaujas jautājumiem par aktivitātēm un praksi pētījumu izmantošanā.  

Autoru izveidotā zināšanu mobilizēšanas siltumkarte rāda dažāda veida organizāciju īpatsvaru, kuras intensīvi īsteno katru no siltumkartē nosauktajām darbībām. Karte rāda, ka organizācijas visvairāk ieguldās pētniecības rezultātu komunikāciju kanālu izveidē un uzturēšanā, taču vismazāk – zināšanu starpnieku jeb to, kuri pētniecības rezultātus nodod to lietotājiem, kapacitātes paaugstināšanā.  

Publikācijā minēti labas prakses piemēri, kas palīdz tuvināt pētījumus to lietotājiem, piemēram, mācot zināšanu starpniecības (knowledge brokerage) prasmes topošajiem skolotājiem un pētniekiem, vai organizējot skolotājiem profesionālās pilnveides kursus par pētījumu veikšanu vai to rezultātu izmantošanu. Protams, mācības par pētījumu izmantošanu vajadzīgas gan ministriju, gan pašvaldību darbiniekiem. Publikācijā citēta kāda Norvēģijas Izglītības un pētniecības ministrijas darbiniece, sakot, ka mācīšanās ministrijā lielākoties notiek kā mācīšanās darot.  

Uzmanību piesaista sniegto viedokļu par pētniecības izmantošanu salīdzinājums starp ministrijām un citām organizācijām. Ziņojums aicina pārdomāt par veidiem, kā zināšanu mobilizēšana būtu labāk koordinējama un komunicējama sistēmas līmenī.  

Atsevišķa nodaļa ziņojumā veltīta aktivitāšu, kas mobilizē zināšanas jeb ņem talkā pētījumu rezultātus, novērtēšanai. Novērtēšana izpaužas ne tikai īstenojot resursietilpīgas metodoloģijas, kas var nebūt vajadzīgas katrai iniciatīvai. Novērtēšana nozīmē arī veicināt vērtējošas domāšanas organizācijas kultūru, pastāvīgu pārdomu, refleksijas un atgriezeniskās saites kultūru, kas veicinātu eksperimentēšanas un apzinātas riska uzņemšanās domāšanu. 

Vērtējošā domāšana ir kas tāds, kurā var iesaistīties ikviens organizācijas darbinieks. OECD Rokasgrāmatā inovatīvām mācību vidēm (The OECD Handbook for Innovative Learning Environments) ir aprakstīti vairāki veidi, kā praktizēt vērtējošo domāšanu. Piemēram, 

• skaidri apsverot un/vai pārskatot pamatdarbības nodomus, teorētisko/idejisko pamatojumu un paredzamo ietekmi,
• iesaistot ieinteresētās puses kritiskās domāšanas procesā par savu darbību,
• izstrādājot skaidru redzējumu par dažādu vērtēšanas jautājumu un procesu priekšrocībām, u.c. 

Ziņojums aicina pārdomāt datu un pētījumu rezultātu izmantošanu izglītības politikā  un skolu praksē, sekmējot izpratni, kā varam gūt no šīs izmantošanas vēl vairāk. Ir vērts arī apsvērt, kas paveicams, lai pētniecības izmantošanā atbalstītu sadarbības partnerus, citas ieinteresētās organizācijas.

Gan izglītības ministrijām, gan pašvaldībām būtu ieguvums, veicot zināšanu starpnieku kartējumu  valstī vai pašvaldībā, un pārdomājot lomu, kāda tiem ir vai kādai tai vajadzētu būt, lai stiprinātu zināšanu lomu sabiedrībā. 

Šis ziņojums ir trešais OECD publikāciju sērijā par pētniecības ietekmes stiprināšanu izglītības politikā un praksē (pirmie divi: Who Cares about Using Education Research in Policy and Practice? un Who Really Cares about Using Education Research in Policy and Practice?).  

Ja Jums ir interese par šo tematiku un laiks nākamajā ceturtdienā, 13. februārī, pl. 14.00-15.30 (LV laiks), tad OECD CERI aicina reģistrēties un paklausīties ziņojuma tiešsaistes prezentāciju.  

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors 

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Starptautiskie izglītības pētījumi un prasmju stratēģijas Īrijā

Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) 2025. gada janvārī ir publicējusi īsu aprakstu par to, kā Īrija izmanto starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus un rezultātus (How Large-Scale Assessments have Informed Education Policy in Ireland). Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi te skatīti kā datos balstīts informācijas avots, kas palīdz plānot skolēnu prasmju uzlabošanu.
 
Impulsu rīcībai īriem deva nozīmīgs kritums lasītprasmes un matemātikas sniegumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009. gada testā. Tas mudināja viņus izveidot “Nacionālo lasītprasmes un rēķinpratības stratēģiju 2011-2020” (National Literacy and Numeracy Strategy 2011-2020). Stratēģijā bija uzsvērtas sešas jomas jeb pīlāri: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmes un rēķinpratības attīstību, 
2. skolotāju un pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās prakses uzlabošana, 
3. skolu vadības kapacitātes celsme, 
4. mācību satura un mācīšanās pieredzes uzlabošana, 
5. atbalsts skolēniem ar papildus mācīšanās vajadzībām sasniegt savu potenciālu, 
6.  vērtēšanas prakses uzlabošana, lai atbalstītu labāku lasītprasmes un rēķinpratības apguvi. 

Lasītprasmes mācīšana nedēļā tika palielināta par 60 minūtēm, matemātikas par 70 minūtēm. Tika ieviesti obligātie standartizētie testi pirmajos trīs mācību gados, un stiprināta skolotāju profesionālā pilnveide lasītprasmes un matemātikas mācīšanā.

Lai sekotu snieguma starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, skolas tika lūgtas (requested) sadarboties, ja tās ir iekļuvušas starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu (piem., Startautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS, Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS vai Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA) izlasē.
 
Atšķirībā no PISA 2009, tālākie pētījumi TIMSS 2011, PIRLS 2011 un PISA 2012 rādīja jau augstāku sniegumu. Padziļināta izpēte rādīja, ka PISA 2009 sliktos rezultātus varētu būt noteikušas skolēnu iesaistīšanās problēmas (engagement issues) un metodoloģiski faktori, kas ietekmēja mērījumu precizitāti. Stratēģijas īstenošanas vidū īri jau sasniedz gandrīz visus stratēģijā ieplānotos mērķrādītājus (visus, kas attiecās uz sākumskolu), un TIMSS 2015. gada un PIRLS 2016. gada cikli rādija snieguma uzlabošanos. 2017. gadā notika stratēģijas vidusposma izvērtēšana, lasītprasmē konstatēts labs progress (celebrated successes), taču bija jomas, piemēram, ŗēkinpratība un digitālā pratība, kuras joprojām prasīja uzmanību.
 
2015. gadā tika atjaunināts sākumskolas izglītības saturs, to salāgojot ar lasītprasmes pētījumu testos uzsvērto ‘nozīmes aktīvu konstruēšanu’ (active construction of meaning), kritisku refleksiju un empātiju (iejušanos), lasītāju kopienas veidošanu, un pozitīvas attieksmes veidošanu attiecībā uz lasīšanu.
 
Jaunā “Lasītprasmes, rēķinpratības un digitālās pratības stratēģija 2024-2033” (Ireland’s Literacy, Numeracy and Digital Literacy Strategy 2024-2033), kas publicēta 2024. gadā, veltīta atbalsta sniegšanai tām skolēnu snieguma vājākām vietām, ko atklāj starptautiskie pētījumi, proti, mazs īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem, salīdzinoši vājāks sniegums ģeometrijas uzdevumos. Stratēģiju kopīgi izstrādāja Izglītības departaments (ministrija) un Bērnu, vienlīdzības, īpašo vajadzību, integrācijas un jaunatnes departaments (ministrija), sadarbībā ar starpinstitucionālo Vadības komiteju, ņemot vērā pētījumu rezultātus, kā arī skolēnu, vecāku, izglītības darbinieku un sociālo partneru viedokļus.

Stratēģijā ietverti uzdevumi piecās galvenajās jomās jeb pīlāros: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālo pratību, 
2. atbalsts skolotāju profesionālajai praksei, kuri strādā ar agrīna vecuma bērniem, 
3.  atbalsts pirmsskolas un sākumskolas iestāžu vadībai, 
4. mācīšanās pieredzes uzlabošana mācību saturā, pedagoģijā un vērtēšanā, un
5. atbalsts skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai katrs sasniegtu savu potenciālu.

Jaunās stratēģijas ieviešanas plānā pirmajiem pieciem gadiem ir paredzētas vairāk kā 100 konkrētas aktivitātes, to skaitā vairāk iespēju aktīvām mācībām mērīšanas un ģeometrijas jomā, kā arī turpmāka profesionālās pilnveides nodrošināšana skolotājiem šajās jomās. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot motivāciju lasīšanai brīvajā laikā un veicināt pozitīvu attieksmi attiecībā uz matemātiku (uz to norāda starptautisko pētījumu dati). Tas ietvers mērķtiecīgu padziļinātu pētījumu pasūtīšanu, kas palīdzētu pieņemt turpmākus lēmumus par lasītprieka veicināšanu (īpaši zēniem) un pārliecības stiprināšanu matemātikā (īpaši meitenēm). Jaunās stratēģijas mērķis ir arī mazināt dzimumu atšķirības mācību sasniegumos, kas Īrijā gan ir mazākas nekā daudzās valstīs, tomēr parādās lasīšanas un matemātikas rezultātos.

Aprakstu noslēdz pieņēmums, ka arī turpmāka līdzdalība starptautiskajos izglītības pētījumos, jo īpaši uzsākot jauno stratēģiju 2024.-2033. gadam, nodrošinās Īrijai visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākās politikas veidošanai. Stratēģisko pieeju prasmju attīstībai varētu uzlabot, integrējot ieskatus no citiem pētījumiem, piemēram, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS un Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS, sniedzot plašāku priekšstatu par skolēnu prasmju attīstības vajadzībām. Tomēr rūpīgi jāapsver arī administratīvā slodze, kas saistīta ar dalību papildu pētījumos, jo īpaši ņemot vērā valsts lielumu un slodzes ietekmi uz skolām.

Ar sveicieniem
Starptautisko izglītības pētījumu projekts

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Paldies LU un IZM komandai par darbu!

Gada nogale ir labs mirklis kopsavilkt to, ko esam varējuši šajā gadā. Vēl tikko noklausoties iedvesmojošo #cilvēkjaudas ierakstu, gribas atkal teikt: "Jā! Mēs to varējām!" Pie sevis arī turpinot, ka noteikti projekta komandā vēl ir daudz dažnedažādu dzintaru, kas arī nākamajā gadā dos gaišo, silto gaismu. Pat, ja smaidām par to, cik formālas ir atskaites par padarīto šajā gadā (lūdzu skatīt zemāk smaidīgās darbu kopsavilkuma bildes), tad pilnīgi noteikti varam izvilkt kaut ko, kas īpaši staroja šogad. Droši vien svarīgākie lepnuma brīži pat kopsarakstā tik viegli nav pamanāmi, tāpēc, ja ļausiet, ļoti gribētos izcelt mūsu kolēģu izcilo sniegumu strādājot –

Pirmajā UNESCO OECD izglītības statistikas konferencē 6. februārī, kad mūsu projekta vecākā eksperte Agija Nika bija dalībniece pirmajā diskusiju panelī, kurā tikām kā Latvija uzaicināti sniegt iedvesmojošu piemēru par mūsu monitoringa sistēmas iecerēm un uzbūvi;

Sestajā UNESCO OECD radošuma konferencē 17. oktobrī, un esot starp trim augstā snieguma valstīm – Latviju, Singapūru un Koreju – Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Ilze Mazpane iespējoja pasauli ar to, ko darām pareizi un ar lieliskiem rezultātiem;

Un kā trešo lepnas pacilātības punktu atzīmēju mūsu Latvijas Universitātes zinātnieku spēju kopā ar pasauli stāstīt pirmos rezultātus par Starptautisko datorprasmju un informācijpratības pētījumu ICILS 2023 12. novembrī – paldies pētniecei Olgai Polei, Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītibas attīstības tendenču pētījumu TIMSS 2023 4. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Lindai Mihno un Starptautisko pieaugušo prasmju pētījumu PIAAC 2022-2023 11. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Aijai Zobenai.

Noteikti ir vēl daudz brīžu, kas deva darba prieku, taču netrūka arī ļoti daudz skumīgas pārdomas raisošu brīžu. Protams, atzīmējam arī to, ko gribējām vēl izdarīt, bet nebija izdevies. Prātos arī esam ielikuši, kā to varētu īstenot kādā tuvākā nākotnē. Šogad kārtējo reizi sapratām, ka cilvēks nav robots, pat ja talkā nāk perfektā viduvējība. Veselības trūkums mazās ES struktūrfondu projekta vienībās var izsist robu kapacitātē (jā, jā... pat 33% pazūdot), taču esam priecīgi, ka noslēdzot gadu atkal esam pilns pulciņš.

Ko vēlam savam projektam nākamajā gadā? Arī vismaz kādas trīs lietas labas lietas un ceturto no sirds –

No 18. marta līdz 12. maijam PISA 2025 pamatpētījumā mūsu skolēniem būt kā mūsu hokeja junioru komandai – spēju gan nopietni, gan arī bez liela stresa nokārtot arī starptautisko skolēnu prasmju testu!

No 3. marta līdz 30. aprīlim PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījumā – līdzīgi arī šeit – pamēģiniet iepriekš esošos publiskos piemērus un noteikti izdosies!

2025.  gada otrajā pusgadā sekos OECD TALIS 2024 pirmo rezultātu konference!

Taču vēl vēlā pavasarī no 15. līz 29. maijam – gaidām studentu darbu pieteikumus!

Sirsnīgs paldies par kopdarbu IZM un LU komandai 2024. gadā un – lai laimīgs jaunais gads!

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

2025. gadā  gandrīz 290 Latvijas skolas saņems uzaicinājumu no 18. marta līdz 12. maijam piedalīties Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2025 pētījumā. Lūdzam neatteikt dalību šajā 15 g. v. skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmju diagnosticējošajā testā! Aicinām skolas iepazīties ar pētījuma jauno dabaszinātņu ietvaru un testa uzdevumu paraugiem.

2025. gada martā/aprīlī apmēram 20 Latvijas skolās notiks Starptautiskā lasītprasmes pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums, kurā 4. klašu skolēni piedalīsies lasītprasmes testā. Literāro un informatīvo tekstu lasīšana notiks datorā, un datorā skolēni sniegs arī atbildes uz jautājumiem par izlasīto. Aicinām skolotājus iepazīties ar PIRLS 2021. gada testa uzdevumiem un izmēģināt tos kopā ar skolēniem! Pieejami arī digitālās lasītprasmes uzdevumi angļu valodā.

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma TIMSS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Aicinām skolotājus izmantot LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2019. g. cikla izpētē balstītu sagatavoto metodisko materiālu un kopā ar skolēniem izmēģināt matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus.

Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Ar tiem ir vērts iepazīties, lai uzzinātu, ka, piemēram, Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi augstāks kā zēnu sniegums, un starp Eiropas valstu meitenēm ir trešais augstākais.

Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC Pieaugušo prasmju pētījuma 2023. g. pirmie rezultāti prezentēti 11. decembrī konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”. Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem un konferences materiāliem, un uzzināt, ka pieaugušo 16-65 g. v. vidū Latvijā augstākais sniegums tekstpratībā ir sievietēm, kuras ieguvušas augstāko izglītību STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā.

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos
izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" 

PIAAC pasākuma saites un arī novērojums par Latvijas STEM jomā izglītītoto tekstpratību

Teju kā ierasts cenšamies pirmā brīdī pēc kāda no pētījumu primāro rezultātu pasākumiem publicēt arī emuāra ierakstu gan ar tehniskajām saitēm, kur visa informācija pieejama, gan arī kādu pirmo novērojumu no rezultātu ziņojumiem.

Šonedēļ izdevās noslēgt mūsu šīgada pirmo rezultātu triptihu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu konferenci. Konference bija plašāka nekā tikvien PIAAC rezultāti, tajā varēja iepazīties arī ar individuālo mācību kontu lielisko produktu STARS un arī gūt prieku no EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursa uzvarētāju apbalvošanas. Tieši pateicoties EPALE projekta vadītājai Oksanai Soročinai šis 11. decembra trīs projektu koppasākums noritēja tik raiti. Viņa bija tās dienas sirds un dvēsele. Paldies viņai!

Šeit vien lasītāju ērtībai tās saites, kas var noderēt vienkopus par PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu pasākumu:

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums par Latviju latviešu valodā pieejams šeit. Turpat pieejams arī angliski.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

Konferences darba kārtība, dalībnieki, ieraksts, foto un prezentācijas.

Informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā par PIAAC pirmajiem rezultātiem pieejama šeit.

Līdzīgi kā arī citos emuāra ierakstos par pasākumiem nevaram neielikt arī kādu datu grafiku un šoreizīt par STEM sievietēm. Šeit divi datu punkti, par kuriem varam padomāt un aizķerties. No vienas puses ļoti priecājamies, ka mūsu STEM nozaru sievietes uzrāda augstāko tekstpratību (sk. infografiku turpmāk), kam turpat vien min uz papēžiem STEM nozaru vīrieši, taču abi atpaliek no OECD vidējā, tomēr ir krietni vairāk par ne-STEM nozaru sievietēm un vīriešiem. Vai tekstpratībā plaisai starp STEM un ne-STEM izglītību būtu jābūt tik lielai (gandrīz 20 punkti)? Vidēji OECD tā ir vien ap pieci punkti.

Ja turpinām šo nedaudz virpināt, tad palūkojot uz svaigākā "Īsumā par izglītību" datu grafiku (sk. attēlu turpmāk) par STEM jaunpienācējām jeb viņu īpatsvaru, tad latviešu sievietes ar savu 13% īpatsvaru ir vairāk beigu galam, turpretim igaunietes ir otrās ar 20%. Taisnībai vēl gan jāsaka, ka lietuvietes ir par vienu %punktu mazāk par mums. Protams, STEM nav jādominē, taču līdz pilngadībai % īpatsvarā būtu jātiecas. Skaitļu pasaule veicina arī tekstpratību, vismaz Latvijā pašlaik izskatās, ka pavisam noteikti.

Vēlot baudīt retās sniegpārslas, un vēlot tām apvienot STEM un ne-STEM jaunā kvalitātē,

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"