Aspazijas dienas dati

Aspazijas dzimšanas diena ir piemērotākā pārdomām par sieviešu izcilības rādītājiem gan Latvijā, gan starptautiski. Starp Latvijas pieaugušajiem 25 līdz 34 gadu vecuma grupā 57% sieviešu ir augstākā izglītība.

 1. attēls. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību Latvijā, 25-34 g.v.

 Avots: “Īsumā par izglītību 2024”, A1.2 tabula. OECD (2024), Education at a Glance 2024: OECD Indicators, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c00cad36-en

OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vidēji šis rādītājs ir attiecīgi 54% un 41%. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu izglītību šajā rādītājā Latvijai ir lielāka. 

Aspazijas 160 gadu jubilejas pasākumi nupat notikuši gan Rīgā, gan Šveices pilsētā Lugano. Atmiņās par šo izcilo personību tiek uzsvērts - īpaša nozīme dzejnieces personības attīstībā bija viņas mātes Margrietas Rozenbergas lēmumam dot meitai labu izglītību. 

Nodrošināt un iegūt labu izglītību ir dziļi un tradicionāli iesakņojies lēmums, kas caurvij mūsu sabiedrību un latviešu kopienu cauri gadsimtiem. Spilgts ir pirms pāris gadiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā eksponētais piemērs par latvieti Ritu Grīsli (pēc laulībām – Sēju, 1935-2022), kura, mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā studiju kursā bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem. Pēc zobārstes diploma saņemšanas 1960. gadā, viņa atvēra savu zobārstniecības privātpraksi ASV pilsētā Jūdžinā. 

Aspazijas vārdā iekodētā saikne ar sengrieķu kultūru (mazliet par tās aktualitāti mūsdienās – šajā blogā), cita starpā norāda uz jēdzienu aretê (ἀρετή) kā prasmi harmonizēt dažādus dzīves mērķus, izdarīt pareizās izvēles un sasniegt iecerēto. Izvēlēties un sasniegt labāko. 

OECD nepagurstoši skaidro, ka, gan augstākā izglītība, gan augstākas prasmes ir saistītas ar salīdzinoši labākiem darba tirgus, ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības ieguvumiem. Šajā gadījumā labāka izglītība un prasmes nav pašmērķis - tas ir tikai līdzeklis labākai, piepildītākai dzīvei un sabiedrības uzplaukumam. 

Uz Latvijas sieviešu izcilību norāda arī OECD marta blogs par sieviešu līdzdalību zinātnē un pētniecībā – aprēķini rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā starp OECD valstīm, ja salīdzina sieviešu, kuras darbojas pētniecībā, īpatsvaru.

2. attēls. Pētniecībā iesaistītās sievietes OECD valstīs, 2021. g.

Avots: OECD blogs. OECD aprēķini, balstoties Eurostat datos. 

Uz šīs ievērojamās nots atvados ar sirsnīgiem sveicieniem Latvijas sieviešu dienā – Aspazijas dienā!

Projekta komandas vārdā,
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Kad lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek

No 3. līdz 21. martam ceturtajām klasēm norisinās Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums. Tas nozīmē, ka pētījuma izlasē iekļuvušajās skolās 953 ceturto klašu skolēni praksē izmēģinās, kā ir sagatavoti lasītprasmes uzdevumi un skolēnu aptauja, lai sekmīgi un kvalitatīvi varētu veikt galveno pētījumu jau 2026. gadā. 

Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta pētnieki ir veikuši lielu darbu, nodrošinot lasītprasmes vērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījuma laikā pētījuma administratori skolās sekos līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.

Iepriekšējā jeb 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums par 30 punktiem ir signāls pieaugušajiem, - gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, - ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. 

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās  vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u.c.).

Attēlā: Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 skolēnu aptaujas dati, Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS)

PIRLS dati ļoti skaidri parāda, ka skolēnu akadēmiskās prasmes (šajā gadījumā – lasītprasme) ir saistītas ar to, kā bērni emocionāli un fiziski ikdienā jūtas. Un, tas ir spēkā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas - vai tie būtu attāli lauki, ciems vai piepilsēta, liela vai maza pilsēta, - augstāks sniegums lasītprasmē ir saistīts ar bērna mazāku nogurumu un izsalkumu, un lielāku fizisko drošību un emocionālo atbalstu, ko bērns saņem.  

Balstoties PIRLS rezultātos un datos, un pateicoties Izglītības pētījumu institūta pētnieku veiktajai padziļinātai izpētei, ir pieejama arī informācija par to, ko darījušas un dara tās Latvijas skolas, kuru rezultāti, pretēji vairumam citu Latvijas skolu, 2021. gadā nevis kritās, bet paaugstinājās, salīdzinot ar 2016. gadu. Pētnieku sagatavotais materiāls ir kodolīgs apkopojums ar labas prakses piemēriem un ieteikumiem. Latvijas skolēnu lasītprasme ievērojami paaugstināsies, kad arī pārējās skolas sekos augstākā snieguma skolu piemēram un ieviesīs savā praksē pieejas, ko Latvijā īsteno augstākā snieguma skolas:

• Augstākā snieguma skolās bērni lasa bieži un, galvenais, regulāri.
• Skolēni lasa grāmatas par tematiem, kas viņus interesē un aizrauj, tāpēc viņi lasa ar prieku. 
• Skolas sadarbojas ar ģimenēm, nodrošinot, ka bērni lasa arī mājās. Ja sadarbība ar ģimeni neizveidojas, bērnam tiek nodrošinātas regulāras lasīšanas iespējas skolā, pie skolotāja, atbalsta personālā, vai pie skolas vadības. 
• Sākumskolas klasē ir savs grāmatu krājums/bibliotēka, jo grāmatas ir iespējami tuvāk bērnam un aizsniedzamas.
• Skolās, kurās lasītprasme ir visas skolas prioritāte, rezultāti neizpaliek.
  

Kā pavediens šo skolu praksei cauri vijas rūpes par katru bērnu.

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"