Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) 2025. gada janvārī ir publicējusi īsu aprakstu par to, kā Īrija izmanto starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus un rezultātus (How Large-Scale Assessments have Informed Education Policy in Ireland). Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi te skatīti kā datos balstīts informācijas avots, kas palīdz plānot skolēnu prasmju uzlabošanu.
Impulsu rīcībai īriem deva nozīmīgs kritums lasītprasmes un matemātikas sniegumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009. gada testā. Tas mudināja viņus izveidot “Nacionālo lasītprasmes un rēķinpratības stratēģiju 2011-2020” (National Literacy and Numeracy Strategy 2011-2020). Stratēģijā bija uzsvērtas sešas jomas jeb pīlāri:
- vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmes un rēķinpratības attīstību,
- skolotāju un pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās prakses uzlabošana,
- skolu vadības kapacitātes celsme,
- mācību satura un mācīšanās pieredzes uzlabošana,
- atbalsts skolēniem ar papildus mācīšanās vajadzībām sasniegt savu potenciālu,
- vērtēšanas prakses uzlabošana, lai atbalstītu labāku lasītprasmes un rēķinpratības apguvi.
Lai sekotu snieguma starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, skolas tika lūgtas (requested) sadarboties, ja tās ir iekļuvušas starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu (piem., Startautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS, Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS vai Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA) izlasē.
Atšķirībā no PISA 2009, tālākie pētījumi TIMSS 2011, PIRLS 2011 un PISA 2012 rādīja jau augstāku sniegumu. Padziļināta izpēte rādīja, ka PISA 2009 sliktos rezultātus varētu būt noteikušas skolēnu iesaistīšanās problēmas (engagement issues) un metodoloģiski faktori, kas ietekmēja mērījumu precizitāti. Stratēģijas īstenošanas vidū īri jau sasniedz gandrīz visus stratēģijā ieplānotos mērķrādītājus (visus, kas attiecās uz sākumskolu), un TIMSS 2015. gada un PIRLS 2016. gada cikli rādija snieguma uzlabošanos. 2017. gadā notika stratēģijas vidusposma izvērtēšana, lasītprasmē konstatēts labs progress (celebrated successes), taču bija jomas, piemēram, ŗēkinpratība un digitālā pratība, kuras joprojām prasīja uzmanību.
2015. gadā tika atjaunināts sākumskolas izglītības saturs, to salāgojot ar lasītprasmes pētījumu testos uzsvērto ‘nozīmes aktīvu konstruēšanu’ (active construction of meaning), kritisku refleksiju un empātiju (iejušanos), lasītāju kopienas veidošanu, un pozitīvas attieksmes veidošanu attiecībā uz lasīšanu.
Jaunā “Lasītprasmes, rēķinpratības un digitālās pratības stratēģija 2024-2033” (Ireland’s Literacy, Numeracy and Digital Literacy Strategy 2024-2033), kas publicēta 2024. gadā, veltīta atbalsta sniegšanai tām skolēnu snieguma vājākām vietām, ko atklāj starptautiskie pētījumi, proti, mazs īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem, salīdzinoši vājāks sniegums ģeometrijas uzdevumos. Stratēģiju kopīgi izstrādāja Izglītības departaments (ministrija) un Bērnu, vienlīdzības, īpašo vajadzību, integrācijas un jaunatnes departaments (ministrija), sadarbībā ar starpinstitucionālo Vadības komiteju, ņemot vērā pētījumu rezultātus, kā arī skolēnu, vecāku, izglītības darbinieku un sociālo partneru viedokļus.
Stratēģijā ietverti uzdevumi piecās galvenajās jomās jeb pīlāros:
- vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālo pratību,
- atbalsts skolotāju profesionālajai praksei, kuri strādā ar agrīna vecuma bērniem,
- atbalsts pirmsskolas un sākumskolas iestāžu vadībai,
- mācīšanās pieredzes uzlabošana mācību saturā, pedagoģijā un vērtēšanā, un
- atbalsts skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai katrs sasniegtu savu potenciālu.
Jaunās stratēģijas ieviešanas plānā pirmajiem pieciem gadiem ir paredzētas vairāk kā 100 konkrētas aktivitātes, to skaitā vairāk iespēju aktīvām mācībām mērīšanas un ģeometrijas jomā, kā arī turpmāka profesionālās pilnveides nodrošināšana skolotājiem šajās jomās. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot motivāciju lasīšanai brīvajā laikā un veicināt pozitīvu attieksmi attiecībā uz matemātiku (uz to norāda starptautisko pētījumu dati). Tas ietvers mērķtiecīgu padziļinātu pētījumu pasūtīšanu, kas palīdzētu pieņemt turpmākus lēmumus par lasītprieka veicināšanu (īpaši zēniem) un pārliecības stiprināšanu matemātikā (īpaši meitenēm). Jaunās stratēģijas mērķis ir arī mazināt dzimumu atšķirības mācību sasniegumos, kas Īrijā gan ir mazākas nekā daudzās valstīs, tomēr parādās lasīšanas un matemātikas rezultātos.
Aprakstu noslēdz pieņēmums, ka arī turpmāka līdzdalība starptautiskajos izglītības pētījumos, jo īpaši uzsākot jauno stratēģiju 2024.-2033. gadam, nodrošinās Īrijai visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākās politikas veidošanai. Stratēģisko pieeju prasmju attīstībai varētu uzlabot, integrējot ieskatus no citiem pētījumiem, piemēram, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS un Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS, sniedzot plašāku priekšstatu par skolēnu prasmju attīstības vajadzībām. Tomēr rūpīgi jāapsver arī administratīvā slodze, kas saistīta ar dalību papildu pētījumos, jo īpaši ņemot vērā valsts lielumu un slodzes ietekmi uz skolām.
Ar sveicieniem
Starptautisko izglītības pētījumu projekts
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
